Ticat vai ne, bet ir gadījumi, kad traģiskā situācijā neiztikt bez jautrības. Nonākt slimnīcā reti kad ir cilvēka brīva griba. Bet dzīve ir dzīve – gadās neplānotas ķibeles. Par to arī šis stāsts, lai cik neticams tas izklausītos.
Pirms ķeros klāt saviem priekšlikumiem, zināšanu atsvaidzināšanai der atcerēties, ka pirmo valsts mēroga vecuma pensiju programmu izstrādāja Vācijas kanclers Otto fon Bismarks 1889. gadā. Uz apdrošināšanas iemaksām balstīta pensiju sistēma pastāv jau 135 gadus, bet vēljoprojām to ir jācenšas pilnveidot. Nesen lsm.lv veiktajā pētījumā parādījās katastrofāli fakti par to, ka 70% Latvijas iedzīvotāji netic pensiju sistēmas spējai nodrošināt cieņpilnu iztiku vecumdienās.
Nostāšanās vienas vai otras karojošās Tuvo Austrumu valsts pusē ir radījusi pamatīgu jezgu arī Latvijas politiskajās aprindās, jo augsta ranga politiķi no “Progresīvajiem” atļāvušies paust nepārprotamu atbalstu Palestīnai. Bet ko saka mūsu aptaujātie cilvēki?
Latvijas iedzīvotāju automobiļi ierasti cieš no citiem satiksmes dalībniekiem, tomēr transportlīdzekļu sabojāšanas iemesli rudens pusē bieži vien pārsteidz ne vienu vien automobiļa īpašnieku. Apdrošinātāji vērš uzmanību, ka rudenī, laikam kļūstot vēsākam, automobiļiem nereti kaitē grauzēji un putni. Lai gan visnozīmīgākā problēma ar putnu sadursmēm ir ligzdošanas sezonas laikā pavasarī un vasarā, arī rudenī pieteikto apdrošināšanas gadījumu skaits ir ievērojams.
No šī gada oktobra Latvijā stāsies spēkā jauns regulējums, kas aizliegs izmantot vissezonas “M+S” riepas ziemas periodā, tā vietā nosakot nepieciešamību izmantot riepas, kas marķētas ar “kalns un sniegpārsliņa” simbolu. “Kas der visam, neder nekam”, vissezonas riepas nav pietiekami efektīvas Latvijai raksturīgajos sniega un ledus apstākļos, un ņemot vērā, ka riepu kvalitāte ir būtiska drošībai, jaunais regulējums ir atbilstošs un loģisks.
Pagājušajā nedēļā Latviešu biedrības namā tika atklāta konservatīvās domas konferences “Demos” otrā sezona. Vakara galvenais vienojošais atskaites punkts domām, replikām un argumentiem bija jautājums “Kas ved Latviju uz bankrotu?”.
Mīļie pacienti, pusgadu neslimojiet - kvotas beigušās! Ar šādu ironisku, bet vienlaikus skarbi reālistisku atziņu var raksturot situāciju ambulatorās medicīnas jomā. Vienlaikus pacientu plūsma nemazinās, gluži pretēji - sasirgušo skaits pieaug. Taču valsts piešķirtais finansējums nav bezizmēra. Kā racionāli "operēt" ar pieejamajiem naudas līdzekļiem, lai pacienti laikus saņemtu kvalitatīvu medicīnisko palīdzību, mediķiem būtu stabils atalgojums un netiktu apdraudēta medicīnas iestāžu pastāvēšana?
Sabiedriskās domas pētījumu centra "SKDS" šogad veiktajā Jūrmalas iedzīvotāju aptaujā 90% jūrmalnieku, novērtējot dzīves vidi un pakalpojumu pieejamību, norādījuši, ka viņi ir apmierināti ar dzīvi Jūrmalā. Pilsētas attīstību un izaugsmi pozitīvi novērtējuši 83% iedzīvotāju, savukārt ar pašvaldības darbu ir apmierināti 78% jūrmalnieku. Pašvaldības darba pozitīvais vērtējums turpina stabili pieaugt, sasniedzot augstāko vērtējumu pēdējo 25 gadu laikā. Bet ko cilvēki saka citos novados?
Kā daudzi vārdi, kas izsaka tik maz, arī “demokrātija” skandinās tieši tik, cik ar to kādi spēki spēlējas mirkļa, savtīga labuma, nevis īstas tautvaldības labad. Tautvaldības apstākļos tādi spēlmaņi pazaudētu daļu no pašu varas.
Baltijā vairāk nekā puse jeb 56% respondentu vecumā no 60 līdz 74 gadiem uzskata, ka vides problēmas ir pārvērtētas, informēja SIA "Latvijas zaļais punkts" pārstāvji, atsaucoties uz "Brand Capital" veikto aptauju.
Valsts 1. oktobrī indeksē vecuma, invaliditātes, izdienas un apgādnieka zaudējuma pensijas un atlīdzības. Vienlaikus palielinātas arī piešķirtās piemaksas pie vecuma vai invaliditātes pensijas par apdrošināšanas stāžu, kas uzkrāts līdz 1995. gada 31. decembrim. Indeksē visu piešķirto pensiju, ja tā nepārsniedz 683 eiro apmēru. Savukārt tām pensijām un atlīdzībām, kuras ir lielākas, indeksē tikai daļu no piešķirtās summas – 683 eiro.
