Pāvils Brūvers: Dievs Kungs ir mūsu stiprā pils Apriņķis.lv
- Autors: Pāvils Brūvers
Foto - arhīvs
Gandrīz katrs cilvēks, kuru šajās dienās sastopu, jautā, ko es domāju par pašreizējo stāvokli pasaulē, kāda nākotne mūs sagaida. Jāatzīst, ka ir ļoti grūti dot kādu noteiktu vērtējumu, jo visapkārt ir tik daudz haosa, neskaidrību un pārsteigumu. Īpaši tas attiecināms uz ASV prezidenta Donalda Trampa un viņa administrācijas rīcību. Ja līdz brīdim, kad Tramps stājās ASV prezidenta amatā, mēs ar paļāvību varējām raudzīties uz Ameriku kā galveno pasaules demokrātijas, brīvības un stabilitātes balstu, tad šodien, šķiet, tas viss ir stipri vien sašķobījies.
Tramps apgalvo, ka viņš esot patiess kristietis un viņam esot Dieva uzticēts uzdevums atgriezt Ameriku pie kristīgajām vērtībām. Tomēr, vērojot viņa rīcību, grūti tajā atpazīt jebkādas vērtības, kā vien patvaļu, bravūru un tukšu lielību.
Patiesi, Trampam patiesība ir ļoti relatīvs jēdziens. Gan ASV vadība, gan Kremlis savā attieksmē pret patiesību kļuvuši līdzvērtīgi. No rīta Tramps runā vienu, vakarā ko citu, bet nākamajā dienā jau it kā ir aizmirsis, ko iepriekš ir teicis. Runājot par kristīgajām vērtībām, pie tām bez patiesības pieder arī uzticamība, lēnprātība, savaldība, bet pāri visam mīlestība. Mēs nevaram ielīst Trampa sirdī, bet, vērojot viņa rīcību, rodas sajūta par viņu kā neuzticamu, nesavaldīgu, varaskāru, brutālu un neiejūtīgu bagātībā izlaistu niķīgu bērnu, kam patīk izrādīties.
Viens no visnejaukākajiem brīžiem, kas atklāja Trampa un viņam pietuvināto ļaužu vērtības, bija neiedomājami augstprātīgā un rupjā attieksme pret Ukrainas prezidentu Volodimiru Zelenski viņa viesošanās laikā Baltajā namā. Ar savu uzvedību viņi pazemoja ne vien daudz cietušo un varonīgo Ukrainas tautu, bet tā bija arī tūkstošiem Krievijas nogalināto nevainīgo upuru zaimošana. Turklāt absolūti nekristīgi un brutāli Tramps centās un joprojām cenšas piespiest prezidentu Zelenski parakstīt līgumu, ar kura palīdzību varētu tikt izlaupītas Ukrainas dabas bagātības. Tramps bez kāda dokumentāra pamatojuma apgalvo, ka Ukraina to esot viņiem parādā.
Raksturojot skandalozo tikšanos Baltā nama Ovālajā zālē, kāds komentētājs, atsaucoties uz pārmetumu, ka Zelenskis Baltajā namā ieradies bez uzvalka, trāpīgi teica: “Tur tikās cilvēks bez uzvalka ar uzvalku bez cilvēka.”
Īpaši pārsteidzoša ir Trampa brāļošanās ar kara noziedznieku Vladimiru Putinu. Ar saviem naivajiem sapņiem par ātru kara izbeigšanu Ukrainā viņš no trīs gadu ilgas izolācijas šo noziedznieku ir izvedis starptautiskajā apritē un ļauj viņam atkal diktēt savus noteikumus. Tramps ticot, ka Putins grib mieru, viņam ar Putinu esot vieglāk sarunāties nekā ar Zelenski.
Acīmredzot Trampam un Putinam ir kaut kas kopīgs. Arī Putins ir varaskārs, brutāls, neiejūtīgs. Lai arī atšķirībā no Trampa Putins šīs savas īpašības ieguvis nabadzībā, kriminālajās Ļeņigradas vārtrūmēs, viņiem kopīgais ir tas, ka viņi maz uzmanības pievērš faktiem, svarīgākas par faktiem viņiem ir pašu iedomas un pašu griba. Viņi, ignorējot faktus, runā to, kas attiecīgajā brīdī ir izdevīgi, nekautrējoties publiski izteikt visādas aplamības. Līdzīgi Hitleram un Staļinam viņi jūtas kā valdnieki, kas grib pārvaldīt pasauli.
Bijušais Beļģijas premjerministrs Elio Di Rupo nesen savā atklātajā vēstulē Trampam raksta: “Dārgais Donald, tu esi bīstams Savienotajām Valstīm un pārējai pasaulei… Tu taisi šovu. Radi troksni. Radi tukšumu. Tu aizstāvi dominēšanas, padevības un netaisnības pasauli.”
Pilnīgi piekrītot šim Elio De Rupo vērtējumam, ja nu man jāatbild uz sākumā izteiktajiem jautājumiem, tad godīgi jāsaka, ka pasaule drošāka nekļūst, arī mūsu dzīve nekļūst ne vieglāka, ne bezrūpīgāka, mums priekšā stāv viens otrs nopietns pārbaudījums, bet tam visam pāri es ticu un paļaujos uz Dieva apsolījumu visiem tiem, kas savu cerību liek uz Viņu: “Dievs ir mūsu patvērums un stiprums, tiešām spēcīgs palīgs bēdu laikā. Tāpēc mēs nebīstamies, kaut arī zeme zustu un kalni pašā jūras vidū nogrimtu.” Paļāvībā uz Dievu mēs esam izdzīvojuši, un paļāvībā uz Viņu mēs izdzīvosim arī nākotnē.