Šis feļetons ir turpinājums pagājušajā nedēļā publicētajam prātojumam par naivajām, pat kaitīgajām ilūzijām, ka kādi “labie onkas” – garantiju fondi, bezbudžeta ārpusbudžeti un simpātiski citplanētieši – mūsu vietā maksās zaudējumus un kompensācijas katru reizi, kad kāda banka noies pa burbuli vai arī kāda liela mēroga juridiska kolīzija gadīsies. Un viena tāda ir klāt skaļajā jampadracī ap Rīgas atkritumu lietām.

Sākusies jaunā televīzijas sezona, par kuru nepārstāj slavinoši stāstīt vispirms jau paši TV kanāli. Vēlam šiem veiksmi un skatītājiem dažu jauku brīdi pie TV ekrāna. Tomēr, mazliet aptaujājot Latvijas Televīziju zinātājus, izrādījās, ka viens žanrs – humora programmas – vismaz pašmāju oriģinālo raidījumu ziņā ir gana trūcīgs. Viņuprāt, vai nu nav gandrīz nekā, vai ir tas pats iepriekšējā sezonā redzētais Jānis Skutelis LTV1.

Mūsu komiksa varoņi Čiekurciemā nolēmuši uzrīkot nelielu sezonas noslēguma ballīti pie Jūles un Pekša “Pauguros”. Laiks vēl arvien ir jauks, saulains un silts, brīvdienās no Briseles atbraukusi arī meita Veronika ar noslēpumaino draudzeni. Protams, ciemos uzaicināts arī Bundžu Jānis ar Nelliju. Arī skolas sākuma stresi abiem kaimiņiem iet secen, jo nav aktuālu skolā gājēju.

Mērķis ir tas, kas cilvēku motivē doties uz priekšu. Arī bērniem skaidra vīzija par to, ko viņi vēlas sasniegt, ir ceļš uz patstāvību, veselīgu pašapziņu un panākumiem pieaugot. Kāpēc, gatavojoties kļūt par sportistu, svarīgi uzstādīt gan ilgtermiņa, gan īstermiņa mērķus.