Menu
 

Mārcis Bendiks: Prātojums par "labo budžetu" un "sliktajiem baņķieriem" Apriņķis.lv

  • Autors:  Mārcis Bendiks, publicists
Foto - arhīvs Foto - arhīvs

“PNB bankas” darbības apturēšana sagādājusi rūpestus un kreņķus tās klientiem, bet tie ir tīrie sīkumi, salīdzinot ar laikiem, kad naudiņa pazuda pavisam, nevis aizķērās uz pāris nedēļām. Saskaņā ar pakāpeniski pilnveidotu kārtību noguldījumus līdz 100 000 eiro garantē Noguldījumu garantiju fonds (NGF), tajā naudas esot diezgan nepieciešamo 279 miljonu izmaksai, un valsts naudas nevajadzēšot.

Valdība pati naudu nedrukā – šo mēs tā kā būtu iemācījušies. Tā var izdot tikai tikpat, cik ieņem, plus vēl kādu mazumiņu aizņemties klāt. Bet arī to tikai tik daudz, cik atrunāts visādos normatīvos, un piedevām skaitļi ik gadu jāsaskaņo ar priekšniecību Briselē. Sovjetisko sašutumu pret “socīpašuma izlaupīšanu” līdz ar to esam aizstājuši ar “nodokļu maksātāju līdzekļu izšķērdēšanu”, jo pie šīs sistēmas ir skaidrs, ka nekādas tādas sevišķi atsevišķas valsts naudas nav, tā visa ir mūsu pašu iemaksāta.

Tādēļ saprotams, ka finanšu ministrs ar tādu kā padarīta darba lepnumu mierina – šajā bankas aizklapēšanas reizē drošības mehānismi ir pietiekami stipri gan attiecībā uz noguldītājiem, gan uz mums visiem pārējiem, budžetu piepildošajiem nodokļu maksātājiem.

Par šo arī drusku paprātosim.

Skaidrs, ka raportēt par nodokļu maksātāju naudas neiesaistīšanu ir politiski izdevīgi. Pēc “Krājbankas” aizklapēšanas bija nepieciešama nopietna piešprice no valsts puses, krietni 250 miljoni, tātad “Krājbankas” noguldītājiem nauda faktiski nāca no Valsts kases. Kura, kā jau esam ielāgojuši, naudu nedrukā, bet savāc no mums.

NGF ir Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) jeb fuktuka paspārnē, un tajā tiek ievākta naudiņa no komercbankām, un formāli sanāk, ka caur fondu klientiem naudu maksās nevis “labais budžets”, bet “sliktie baņķieri”. Bet arī komercbankas, tāpat kā valdība, naudu nedrukā. Protams, iesākumam tām vajag savu kapitālu, bet pelna tās no mūsu naudiņas apgrozīšanas un aprušināšanas. Un katru ceturksni kaut ko iemaksā NGF, pa pagājušo gadu visas kopā drusku virs 17 miljoniem. Skaitlis gan jūtami mazāks par ierastajiem 200–300 miljoniem, ko parauj līdzi vidēja banciņa. Ne velti pēc “Krājbankas” kraha NGF naudas pods bija tukšs kā izkasnītis līdz pat 2015. gadam, kad tas beidzot uzpildījās līdz 100 miljoniem.

Mierinošā kārtā 2018. gada beigās situācija bija daudz labāka – naudas kontā bija aptuveni 270 miljoni. Noguldījumu garantiju fonds ir solīda iestāde, protams, un var arī aizņemties – gadu mijā tas bija aptuveni 100 miljonus palienējis no malas.

No vienas puses, tiešām labi zināt, ka ES Padomes viedā uzraudzībā pilnveidotā banku noguldītāju aizsardzības sistēma šoreiz ir nostrādājusi. Kas attiecas uz silto sajūtu, ka par to visu maksā kaut kādi labie onkuļi, iesaku paturpināt prātojumu.

NGF iemaksātā summa ir bankām atņemta, un “ļaunie” baņķieri to nevarēs izgrābt peļņas veidā. Bet mēs taču zinām, kas notiek, ja valsts uzkrautu pienākumu dēļ peļņa mazinās, – ar laiku pieaugs cenas. Un sanāks galu galā, ka par neveiksmīgo banku garantijām lēnā garā samaksās veiksmīgo banku klienti. Plus vēl procentiņus par summām, kas NGF pa reizei jāaizņemas.

Situācija veidojas līdzīga, kā kādreiz ar obligāto apdrošināšanu. Vecākā paaudze atcerēsies, kā “Dienas Bizness” deviņdesmito gadu vidū vācu tūkstošus parakstu, lai nepieļautu autovadītāju OCTA ieviešanu. Tagad, atšķirībā no vētrainajiem deviņdesmitajiem, avārijas dēļ būs kreņķi, bet ne dzīve pagalam. Sistēma padārga, bet darbojas, mums par zināmu samaksu pretī dodot eiropeisku kārtību. Nomierinošu.

Ar noguldītāju aizsardzību ir tas pats. Par “sliktajiem baņķieriem” samaksās “labo baņķieru” bankas, kurām savukārt naudiņu sanesīsim mēs. Eiropeiskā mierā.

atpakaļ uz augšu

Jūs varat autentificēties ar Apriņķis.lv vai kontu.