Dārza darbi pamazām sākas, un čaklākie noteikti jau sāk audzēt visdažādākos dēstus. Jo agrāk pavasarī iesēj sēklas, jo ilgāks ir dēsta audzēšanas laiks. Piemēram, tomātu stāda izaudzēšana ilgst 50–60 dienu, sējot tos februārī vai pašā marta sākumā, vai 35–45 dienas, sējot tos marta beigās, aprīļa vidū.
Skatoties, kā ziema pamazām atkāpjas, ļoti gribējās cerēt, ka pavasara pirmā nedēļa atnesīs kaut ko skaistu un dvēselei tīkamu, taču – dzīvē kā jau dzīvē – viss izrādījās mazliet citādāk.
Bīstamā, pašnāvību rosinošā spēle "Momo", par kuru iepriekš rakstīja plašsaziņas līdzekļi, ir sasniegusi Apvienoto Karalisti un izraisījusi paniku vecāku vidū. Vietējie plašsaziņas līdzekļi raksta, ka agrāk šī spēle izplatījās galvenokārt caur lietotni WhatsApp, bet tagad tā ir parādījusies arī YouTube.
“Apriņķis.lv” saņēmis vēstuli, kurā ar starptautiskā raidījuma Gaidi mani (“Ždi menja”) starpniecību savus tuviniekus, kuri varētu dzīvot Rīgas apriņķī, meklē viņu radinieki:
Šā gada maijā gaidāmajās Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanās starp Latvijas politisko pariju izvirzītajiem kandidātiem varētu būt liela konkurence, aģentūrai LETA sacīja politologs, sabiedrisko attiecību aģentūras "Mediju tilts" līdzīpašnieks Filips Rajevskis.
Šā gada 25. maijā Latvijā notiks kārtējās Eiropas Parlamenta vēlēšanas. Latvija šajās vēlēšanās ir viens vēlēšanu apgabals, un no Latvijas Eiroparlamentā būs jāievēl astoņi deputāti. Vairākas politiskās partijas un apvienības jau ir nosaukušas savus izvirzītos deputātu kandidātus.
Pērn vidējās darba algas izaugsme uzrādīja straujāko kāpumu pēdējo desmit gadu laikā. Vidējā bruto darba samaksa palielinājās par 8.4%, sasniedzot 1004 eiro. Salīdzinot ar 2000. gadu, kad vidējā bruto alga bija 213 eiro, pieaugums ir nepilnas piecas reizes. Algu pieaugumu pērn veicināja gan minimālās algas kāpums (no 380 eiro uz 430 eiro), gan darba ņēmējam labvēlīgā darba tirgus situācija.
Latvijas luterāņu arhibīskapu Jāni Vanagu dara bažīgu "kreisuļu" ideoloģijas iespiešanās sabiedrībā, kas zem cīņas par brīvībām saukļiem slēpjot agresiju un vēršanos pret individuālajām brīvībām.
Neesmu sajūsmināts par Egila Levita iespējamo kandidēšanu uz Valsts prezidenta posteni. Neesmu arī stingri pārliecināts, ka Raimonds Vējonis šajā postenī ir bijis nevēlams pārpratums. Tomēr Vējoņa histēriskais komentārs par Levitu pirms dažām dienām nepatīkami pārsteidza. Ieraugot virsrakstu “Vējonis: Deputātiem jāizvērtē, kas finansē Levita kampaņu”, cerēju, ka kolēģi žurnālisti kaut ko paspilgtinājuši. Izlasīju citātu – diemžēl nekas sagrozīts nav, tā viņš LTV raidījumā “De facto” 23. februārī tiešām teica.
Pērnais gads Latvijas ekonomikā noteikti ir bijis viens no visveiksmīgākajiem pēdējos 10 gados. Ar vairāk nekā 20% pieaugumu būvniecībā, strauji augošo IT un citu pakalpojumu eksportu, kā arī stabilo iekšējo patēriņu Latvijas IKP 2018. gada pēdējā ceturksnī audzis par 5,1% salīdzinājumā ar 2017. gada nogali, liecina Centrālās statistikas pārvaldes publicētā informācija.
Publiskajā telpā regulāri parādās dažādi raksti par skolēnu vērtēšanu, kurus ar interesi izlasu un lielākoties piekrītu tajos paustajam. Šoreiz vēlētos paust viedokli nevis par bezatzīmju vērtēšanu, bet par atzīmju izlikšanas kultūru pretstatā vidējās atzīmes diktatūrai.
