Šā gada 1. janvārī stājās spēkā grozījums Latvijas Republikas Satversmē, kas paredz, ka Valsts prezidentu turpmāk ievēlēs, atklāti balsojot, ar ne mazāk kā 51 Saeimas locekļa balsu vairākumu. Veicot izmaiņas valsts pamatlikumā, grozīts Satversmes 36. pants, kurā mainīts viens vārds – “aizklāti” vietā “atklāti”.
Lai arī pagājušais gads finanšu tirgos investoriem sagādāja nelielu vilšanos, sagaidāms, ka 2019. gadu raksturos pozitīvas izmaiņas un akciju un obligāciju vērtību kritums neturpināsies. Turklāt sākot ar šo gadu, ir noteikti klientiem ļoti labvēlīgi komisijas maksu griesti, kas liks arvien efektīvāk darboties arī pensiju pārvaldītājiem.
Lietotājam draudzīga elektroniskās deklarēšanas sistēma, efektīvāka noziedzības un propagandas apkarošana, pilnveidota sadarbības programma ar klientiem – tās ir dažas no Valsts ieņēmumu dienesta (VID) prioritātēm šim gadam. Savukārt 2018. gads tam bija nopietnu pārbaudījumu gads, jo nācās pielāgoties apjomīgas nodokļu reformas ieviešanai, kas ne vienmēr izdevās un radīja pārpratumus un stresu gan klientiem, gan pašiem VID darbiniekiem.
“Ja esi atvērts darbam un apkārt notiekošajam, tad pedagoga profesija sniedz milzīgas personības attīstības iespējas.”
Pat ja Ivans Krilovs neko citu savā dzīvē nebūtu izdarījis, tikai uzrakstījis fabulu par vēzi, gulbi un līdaku, arī tad jau būtu gana nākamajām paaudzēm. Cik daudz notikumu arī pie mums gluži kā no populārā meistardarba nokopēti! Šobrīd vislabākā kopija ir jaunās valdības modelis, kur nu sapulcējušies visdažādāko nokrāsu entuziasti.
Dienās, kad vēl notika jaunās valdības veidošanas process, atrados kristīgā nometnē “Via de Cristo”, kas tulkojumā no spāņu valodas nozīmē “Kristus ceļš”. Viens no noteikumiem šajā nometnē bija atteikties no telefona un datora lietošanas, lai nekas netraucētu uztvert galveno vēsti. Līdz ar to ziņas par valdības veidošanu līdz mums nenonāca.
Pērnais gads Latvijas ekonomikā noslēdzies uz ļoti pozitīvas nots un arī gada pēdējā ceturksnī ekonomikā ir turpinājusies negaidīti spēcīga izaugsme. Kā liecina Centrālās statistikas pārvaldes provizoriskie aprēķini, 2018. gada pēdējā ceturksnī Latvijas IKP ir audzis par 5,0% salīdzinājumā ar 2017. gada attiecīgo periodu un līdz ar to IKP pieaugums Latvijā pērn kopumā sasniedza 4,8%, kas ievērojami apsteidz vēl gada vidū prognozēto.
Politiskās turbulences ietekmē pasaules ekonomikas izaugsme sāk pamazām bremzēties. Noplakuši ir arī izaugsmes rādītāji Eiropā, ko galvenokārt ir sekmējis vārgāks eksporta sniegums. Tāpēc jaunākajā “Swedbank” ekonomikas apskatā izaugsmes prognozes pasaulei un jo īpaši Eiropai ir pārskatītas uz leju, tajā pašā laikā vēl arvien sagaidot pakāpenisku un kontrolējamu palēnināšanos.
Liela daļa Latvijas iedzīvotāju nav iesaistīti, ir atsvešināti un pasīvi kā savas pilsētas, tā arī pašvaldības dzīvē, liecina pētījumu aģentūru "Motify" un "Norstat" sabiedrības iesaistes pētījums.
“Luminor” ekonomists Pēteris Strautiņš ir veicis pētījumu par Latvijas reģionu, pilsētu un novadu eksportu – par to spēju gūt ienākumus, pārdodot preces un pakalpojumus citviet Latvijā un pasaulē. Pētījums apstiprina, ka ne tikai ekonomikā kopumā, bet arī eksportā lielu nozīmīgu lomu ieņem Rīga un tās apkārtne, taču iegūtie dati ļauj gūt arī detalizētāku priekšstatu par eksportu un tā potenciālu citos Latvijas reģionos, pilsētās un novados.
Jāsāk ar banālo: lai cik ilgstoši un grūti veidojās jaunā koalīcija un valdība, tas nenozīmē, ka pēc Krišjāņa Kariņa vadītā Ministru kabineta apstiprināšanas Saeimā 23. janvārī smagākais ir aiz muguras. Jaunajai koalīcijai lielākais kārdinājums būs mēģināt kompensēt, kā saka, labu ziņu trūkumu saistībā ar šā gada budžetu, ar paziņojumiem, lēmumiem, kas vismaz daļai, piemēram, Jaunajai Konservatīvajai partijai un atbalstošajai grupai “KPV LV”, ļautu teikt: lūk, šādi izpaužas mūsu jaunā attieksme, jaunās idejas utt.
