Lai izvairītos no gripas, vispirms jāpasargā sevi no nepareiziem priekšstatiem par šo lipīgo vīrusu infekciju, kas ik gadu aukstajos mēnešos cilvēkiem atņem ne vien darbaspējas, bet pat dzīvības. Veselības ministrijas galvenais speciālists infektoloģijā Uga Dumpis skaidro biežākos mītus par gripu.
Ilgstoša komunālo maksājumu kavēšana, neapdomīgs galvojums, pārsteidzīgs aizņēmums - tie ir tikai daži no iemesliem, kas ietekmē kredītvēsturi un tādējādi arī iespēju saņemt aizdevumu un izdevīgāku procentu likmi bankā. Lai arī vienu brīdi tas var šķist nebūtiski, taču pēc zināma laika, kad, piemēram, sapnis par savu mājokli teju tūlīt varētu pārtapt realitātē, iepriekšējā finanšu uzvedība šos plānus var krietni pabojāt.
Solīts makā nekrīt, noteica latviešu dzīvesziņa un smaidot noskatījās priekšvēlēšanu solījumos. Ar solījumiem par mediķu algas kāpumu un pieejamiem medicīnas pakalpojumiem partijas neskopojās. Bet solījumi mēdz būt dažādi – tad, kad sola aktieris, kurš pēkšņi kļuvis par tautas priekšstāvi, vēlētāji galvenokārt skata aktiera stāju un šarmu, klausās runas mākslu un dikciju, bet teikto – nu tā īsti par pilnu rubli neņem.
Latvijas valsts prezidents pauda, ka līdz 6. novembrim nekādus lēmumus par jaunās valdības veidošanu nepieņemšot. Tas ir precīzi izvēlēts datums – arī tāpēc, ka te ir zināma robežšķirtne – 6. novembrī ASV notiek Senāta un Kongresa vēlēšanas.
Pēc asām vārdu pārmaiņām valdība šonedēļ vienojās ierobežot audžuģimenēs esošu bērnu adopciju uz ārvalstīm, atļaujot to tikai tad, ja bērns ir viņu radinieks. Par šo jautājumu valdības sēdē izvērsās plašas un brīžiem nokaitētas diskusijas, labklājības ministram Jānim Reiram noraidot visus pārmetumus un uzsverot, ka mērķis ir veicināt bērnu adopciju no institūcijām, nevis audžuģimenēm.
Pagājušajā nedēļā īstas kaislības uzbangoja brīdī, kad kļuva zināma Valsts izglītības satura centra un projekta "Skola 2030" veidotāju ideja no 2020. gada dramatiski samazināt latviešu literatūras stundu skaitu. Tie, kuri literatūras stundās savulaik lasījuši klasiķu darbus, šajā gadījumā – Raiņa "Zelta zirgu", zinās, ka "zārks jau nevar palikt tukšā", jo uz samazinātā literatūras stundu skaita rēķina plānots ieviest mācību priekšmetu "Drāma".
"Visu labāko bērniem!" Šis lozungs, jau sazin cik senos laikos parādījies, ir tik pilnīgs, ka īsti ne ko pielikt, ne atņemt. Kā ņemsi nost bērniem? Ar cepurēm nomētās, un tas vēl būs maigs sods.
Lai gan mājdzīvnieki Latvijas mājsaimniecībās nav retums, joprojām nepieciešama iedzīvotāju izglītošana par dzīvnieku labturību. Tā liecina jaunākais "Baltic International Bank Latvijas barometra" pētījums, kurā tika noskaidrots sabiedrības viedoklis par dažādiem ar mājdzīvniekiem saistītiem jautājumiem. Savās atbildēs iedzīvotāji pauduši pozitīvu attieksmi pret mājdzīvniekiem, kā arī izskanējuši ieteikumi to labklājības un drošības uzlabošanai, jo pamesto dzīvnieku problēma valstī joprojām ir aktuāla.
Pagājušajā nedēļā Ministru kabineta pieņemtie "Grozījumi Iepakojuma likumā" paredz, ka no 2019. gada 1. janvāra plastmasas iepirkumu maisiņus veikalos vairs neizsniegs bez maksas. Ierobežojumi attieksies ne tikai uz vieglās plastmasas iepirkumu maisiņiem, bet uz visu veidu plastmasas maisiņiem neatkarīgi no to materiāla biezuma (izņemot ļoti plānos maisiņus, kuros higiēnas apsvērumu dēļ arī turpmāk varēs saiņot gaļu, zivis u.tml.). Likums paredz arī iepakotāju pienākumu tirdzniecības vietās aizvietot vieglās plastmasas iepirkumu maisiņus ar iepakojumu no dabisko šķiedru un bioplastmasas izejmateriāliem.
Latvijas ekonomika sarūpējusi kārtējo ļoti pozitīvo pārsteigumu, un šī gada trešajā ceturksnī Latvijas IKP ir pieaudzis par 4,8% salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu, liecina Centrālās statistikas pārvaldes publicētais pirmais IKP novērtējums. Tas ir pat nedaudz straujāk nekā gada pirmajā pusē, kad Latvijas ekonomika auga par 4,6%.
Nesen lasīju publikāciju par batrahofaunu Daugavpils novadā, un man kā nespeciālistam interesantākā sadaļa šķita vietējo iedzīvotāju teiktais pētniekiem. Izrādās, lai gan ļaudis dzīvo tiešā dažādu varžu un krupju tuvumā, vairākums ne tikai neatšķir sugas (es arī), bet neatpazīst šo radījumu izdotās skaņas. Proti, vietējie sarunās ar zinātniekiem apgalvoja, ka specifiskās skaņas rada (seko tātad varianti) karpas, ūdensputni, zemesvēži, ūdens sūknis un – khem! – purva velni.
