Skolēnu plašās zināšanas par interneta un mobilo lietotņu izmantošanu ikdienā ir diezgan liels mīts. Dažbrīd jauniešiem zināšanas par interneta iespējām beidzas ar dažu populārāko sociālo tīklu lietošanu, taču, tiklīdz informācija jāmeklē mācību vajadzībām, rodas problēmas.
Lai gan Latvijas vispārizglītojošajās skolās audzēkņu skaits ik gadu pārsniedz 200 000 (2017./2018. gadā – 205 113 izglītojamie, 2016./2017. gadā – 204 265 izglītojamie, 2015./2016. gadā – 202 715 izglītojamie), Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas jeb OECD dati liecina, ka Latvijā 10% sieviešu un gandrīz 20% vīriešu 25-34 gadu vecumā nav ieguvuši vidējo izglītību.
Kopš 6. oktobra, kad tika vēlēta 13. Saeima, pagājis krietns laiciņš, un vēlētāji ar lielāku vai mazāku uzmanību vēl joprojām seko līdzi valdības veidošanas procesam, kur vērojami gan negaidīti pavērsieni, gan atklājas jaunas šķautnes jaunievēlēto politiķu rīcībā, brīžiem izskan pretrunīgi vēstījumi pat no vienas partijas pārstāvjiem.
81% Latvijas iedzīvotāju atbalsta “Rail Baltica” projektu Latvijā, no tiem – 33% ļoti pozitīvi. Divu gadu laikā to Latvijas iedzīvotāju skaits, kas ļoti pozitīvi vērtē “Rail Baltica” projektu, audzis par 8 procentpunktiem, jo 2016. gada nogalē ļoti pozitīvi noskaņoti bija 25% iedzīvotāju.
Lai gan Saeimas vēlēšanas jau krietni aiz muguras, daļa politiķu izsakās priekšvēlēšanu periodam raksturīgā sakāpinājumā. “Zaļie zemnieki”, kuri, visticamāk, kādu laiku varēs iejusties opozīcijas lomā, labprāt klāsta, cik daudz sasniegts viņu valdīšanas laikā un cik teicams ir viņu nodotais mantojums, savukārt tā sauktie jaunie politiskie spēki zīmē skumjas ainas par to, cik ļoti viss aizlaists postā.
Lai ilustrētu, ne tikai mākslas, bet arī plašāk – kultūras un cilvēka attiecības, Jānis Miezītis savā grāmatā “Būt latvietim” runā par ūdeni peldošu cilvēku. Viss, kas palīdz cilvēkam, peldot, noturēties virs ūdens ir māksla (kultūra), bet viss, kas to velk uz dzelmi, ir antimāksla (antikultūra).
Lai veicinātu ciešāku un efektīvāku sadarbību ar atbildīgiem nodokļu maksātājiem (cilvēku valodā – lai uzņēmējiem būtu vieglāk), šogad ir sākusi darboties pilnveidotā valsts un komersantu Padziļinātās sadarbības programma jeb tā sauktais uzņēmumu baltais saraksts.
Joprojām ir daudz cilvēku, kuri uzskata, ka dedzināšana ir labs veids, kā tikt vaļā no sadzīves atkritumiem, lai bez piepūles un liekiem izdevumiem sakārtotu savu īpašumu vai kādu piknika vietu. Rezultātā atkritumi tiek neapdomīgi dedzināti gan atvērtajos ugunskuros atpūtas vietās, gan piemājas ugunskuros, gan krāsnīs un apkures iekārtās.
Beidzot iestājusies ilgi gaidītā ziema – laukus un mežus klāj sniegs, ūdenstilpes – ledus. Meteoroloģiskās prognozes liecina, ka tuvākajās dienās, kad laikapstākļus Latvijā noteiks ciklons, ir gaidāmi nokrišņi (cerams, ka tas būs sniegs) un neliels sals. Tas nozīmē, ka cilvēki atkal varēs nodoties dažādiem ziemas sporta veidiem – slidošanai, slēpošanai, braukšanai ar ragavām.
Patēriņa cenu svārstības Latvijā turpina noteikt ārējie faktori un straujais naftas cenu kritums pērnā gada nogalē mazinājis patēriņu cenu inflāciju arī Latvijā. Kā liecina Centrālās statistikas pārvaldes publicētā informācija, pērnā gada decembrī vidējās patēriņa cenas Latvijā samazinājās par 0,4% pret iepriekšējo mēnesi, savukārt salīdzinājumā ar 2017. gada decembri tās augušas par 2,6%.
Uzturēšanās svaigā gaisā ir neatņemama veselīga dzīvesveida sastāvdaļa arī ziemā, tomēr, iestājoties īpaši aukstam laikam, ir jāievēro piesardzība. Nepārdomāta rīcība un neatbilstošs apģērbs lielā salā var radīt nopietnas sekas, proti, apsaldējumus gan pieaugušajiem, gan bērniem. Kā no tā izvairīties un kā pareizi rīkoties apsaldējumu gadījumā?
