Domājot par topošo mūsu valsts valdību, neņemšos spriest, vai kandidātam Nr. 3 izdosies to izveidot vai ne. Prognozēšana šobrīd var izrādīties pārāk riskants pasākums pat tiem ļaudīm, kuri politiskajos procesos ir iesaistīti un ir vairāk informēti par partiju un katra atsevišķa politiķa, ministra amata kandidāta, Saeimas deputāta noskaņām, pārdomām un prasībām.
Eksporta izaugsme pērnā gada nogalē palēninājās. Darbaspēka trūkums, augstā jaudu noslodze, kā arī laika apstākļi sāk ierobežot eksporta pieaugumu. Pamazām sākam just arī to, ka mūsu tirdzniecības partneru ekonomiku izaugsme zaudē jaudu, un tā rezultātā lēnāk aug ārējais pieprasījums.
Neatkarīgi no tā, kurš politiskais spēks pēc jaunās valdības izveidošanas vadīs Izglītības un zinātnes ministriju, vai kurš ieņems nozares ministra krēslu, ir jāturpina darbs pie izglītības satura reformas īstenošanas, lielāku uzmanību pievēršot kvalitātes izvērtēšanai. Mācīšanās pieejai ir jāmainās, bet, lai reforma būtu sekmīga, liela nozīme ir arī pedagogu izglītībai un sagatavotībai.
Jaunajai valdībai būtu jāīsteno augstākās izglītības reforma, savukārt valdības deklarācijā augstākā izglītība un zinātne jāpasludina par prioritāti, tā apliecinot savu ieinteresētību gudras un konkurētspējīgas nācijas veidošanā un Latvijas tautsaimniecības attīstībā.
Pēdējos mēnešos ārpus Latvijas arvien vairāk parādās signāli par globālās ekonomikas un starptautiskās tirdzniecības izaugsmes tempu bremzēšanos un to pakāpeniski sāk izjust arī uzņēmēji Latvijā. Kā liecina Centrālās statistikas pārvaldes publicētā informācija, pērnā gada novembrī Latvijas preču eksports salīdzinājumā ar 2017. gada novembri palielinājies par 5,2%, savukārt laika posmā no janvāra līdz novembri Latvijas preču eksports audzis par 8%.
Atskatus uz aizgājušo gadu Latvijas un, šķiet, arī citu valstu ārpolitikas izvērtējumā jau tradicionāli sāk ar kādu no frāzes “bijis vētrains gads” variācijām. Un, patiesi, tāds arī bija pagājušais gads, gan iekšpolitikā, gan ārpolitikā, gan ģeopolitiski ne tikai mums, bet teju visai pasaulei.
Namu apsaimniekotāji stāsta par visdīvainākajiem veidiem, kā cilvēki cenšas atbrīvoties no svētku eglītes – kāds to mēģinājis iestūķēt pat kanalizācijā, daži vienkārši izmet pa logu. Siguldā sastaptie ļaudis visbiežāk gan atrod eglītei praktisku pielietojumu.
Mūsdienu dzīves ritms kļūst arvien dinamiskāks, un nereti šķiet, ka visu darbu paveikšanai ar 24 stundām diennaktī ir par maz. Līdz ar saspringtu darba grafiku puse steidzīgo Latvijas iedzīvotāju laika taupīšanas nolūkos visbiežāk atsakās no tik nepieciešamās pusdienu pauzes un savu brīvo laiku ziedo virsstundu darbam, liecina “Narvesen” veiktā iedzīvotāju aptauja. Iedzīvotāju vērtējumā vissteidzīgākie ir medicīnas nozares darbinieki.
Ceru, ka jums šogad nav gadījies (un arī negadīsies!) iekļūt nepatīkamā situācijā netīrīto un slideno ceļu dēļ, un, paldies dievam, pagaidām tas secen gājis arī man. Taču, spriežot pēc sociālajos tīklos lasāmajiem stāstiem un pārmetumiem ceļu uzturētājiem, šķiet, ka vienam otram ziema atkal ir pienākusi negaidīti.
Izplatoties antibiotiku rezistencei jeb baktēriju spējai izdzīvot saskarsmē ar antibiotikām, ārstiem kļūst aizvien grūtāk noteikt slimības ierosinātāju baktēriju, līdz ar to arvien vairāk pieaug risks kļūdīties ar antibiotiku izvēli. Pacientam tas draud pat ar letālu iznākumu. Tiek prognozēts, ka 2050. gadā vislielākā mirstība pasaulē būs tieši no tām slimībām, kuras izraisa pret antibiotikām nejutīgie mikrobi, kas visbiežāk izplatās tiešā veidā no pārnēsātāja, caur vidi vai tiek uzņemti ar pārtikas produktiem, īpaši gaļu.
Vēsajā periodā iesnas ir ļoti bieža parādība, tādēļ reizēm sākam tās uztvert kā pašsaprotamas. Tomēr tā darīt nevajadzētu, jo tās var pāraugt hroniskās iesnās, kas var ievērojami ietekmēt gan pašsajūtu, gan dzīves kvalitāti un veselību. Kā izvairīties no hronisko iesnu riska un kā šo problēmu risināt, ja tomēr sanācis saslimt?
