Šajā aktīvajā iepirkšanās periodā Finanšu nozares asociācija (FNA), reaģējot uz interneta veikala “www.prof.lv” maksātnespējas procesu, vērš iedzīvotāju uzmanību par iespēju saņemt naudas atmaksu gadījumos, ja prece vai pakalpojums iegādāts interneta veikalā ar maksājuma karti, bet tas nav saņemts.
Nav nekā interesantāka un izaicinošāka par cilvēku attiecībām, atzīst Ilze Upīte, pieredzējusi žurnāliste un, kā pati saka, sirdī rakstniece. Profesionālajās gaitās viņai ir bijusi iespēja satikt ļoti daudz kolorītu personību un izzināt pasauli. Bet vienubrīd pienāca laiks īstenot sen loloto sapni par grāmatu – Ilzes manuskripts literārajā konkursā ieguva godalgotu vietu un tika izdots. Nākamgad pie lasītājiem nonāks jau piektā viņas grāmata. Nu maisam gals ir vaļā un nerakstīt vairs nevar, smej Ilze. Par uzdrīkstēšanos, rakstīšanas procesu un to, cik svarīgi ir savējie blakus, – šajā sarunā.
Novembrī, Latvijas mēnesī, atceramies ne vienu vien mūsu tautas un valsts varoni, kuram varam pateikties par mūsu valsti un tautas sasniegumiem. Visbiežāk šie cilvēki ir no vistiešākās Latvijas tapšanas vēstures pirms nu jau vairāk nekā gadsimta – piemēram, Jānis Čakste. Un tas šķiet pašsaprotami. Tomēr ir vērts ieskatīties arī nedaudz senāk, jo vēsturiskie notikumi nekad nerodas ne no kā, bet ir iepriekšējas attīstības ķēdes rezultāts. Tāpēc vēlos pievērsties diviem latvjiem, abiem ar mūsu vēsturei interesantu rozīnīti, – Ernstam Glikam (1654– 1705) un Gothardam Frīdriham Stenderam (1714–1796).
Dzimušo skaits Latvijā sasniedzis vēsturiski zemāko līmeni, un pirmo reizi deviņu mēnešu laikā piedzimuši mazāk nekā 10 tūkstoši bērnu. Šogad reģistrēti tikai 9716 jaundzimušie, kas ir par 12,7% mazāk nekā pērn attiecīgajā laika periodā.
Nespēja nodrošināt elementāras skolas vajadzības, to vidū mācību līdzekļus – grāmatas, darba burtnīcas u. c. –, ir valsts bezatbildība. Diemžēl problēma ir ilgstoša, un grūti atcerēties laiku, kad būtu bijis citādi. Pedagogi stāv pie kopētāja, lai kopētu grāmatas, vienlaikus pārkāpjot autortiesības, bet līdzekļi tiek ieguldīti skolu ēku renovācijā, un daudzas no šīm skolām vēlāk tiek slēgtas. Nauda iztērēta, skolu ēkas stāv tukšas, bet skolēniem, kuri mācās, trūkst grāmatu.
Pārāk daudz pārpratumu runās, rakstos, darbos rodas no tā, ka nezinām vārda nozīmi, arī jēdziena “jēga” saturu, un ciešam no bezjēdzības. Gan ikdienā, gan svētkos, gan darbos, gan nedarbos. Vārda “jēga” saturs akcentējas uz būtību, nozīmi – cilvēka darbībai. Mēdz sacīt: atņemiet darbam jēgu, un to neviens nedarīs. Kurš kaut ko līdzīgu nav piedzīvojis, smagi strādājot!
Ar katru gadu Melnās piektdienas un Ziemassvētku atlaižu drudzis kļūst intensīvāks, tādēļ svarīgi gan pārdevējiem godīgi norādīt cenas un nemaldināt ar atlaidēm, gan arī patērētājiem būt īpaši piesardzīgiem un uzmanīgi izvēlēties gan preces, gan drošus interneta veikalus.
Latvijas Daudzbērnu ģimeņu apvienība vēršas pie sabiedrības un Saeimas deputātiem, aicinot sadzirdēt ģimenes, kuras ik dienu pilda mūsu valstij svarīgu pienākumu – rūpējas par nākamo paaudzi. 2025.gada budžetā un plānotajā darbaspēka nodokļu reformā ģimenes ar bērniem ir aizmirstas.
Mums, latviešiem, senču klātbūtne ir ārkārtīgi svarīga – no tās varam smelties spēku, saka Gunta Saule, folkloriste, latviskās dzīvesziņas kopēja, senbaltu tradīciju pētniece un popularizētāja. Ne vienmēr obligāti jāievēro senās tradīcijas – veļu laiku katrs var pieminēt savā veidā. Tāpat Gunta atgādina, ka mūsu enerģija ir tur, kur ir mūsu domas, tādēļ jācenšas daudzināt labo it visā, nevis koncentrēties uz kādu darvas pili.
Šobrīd Rietumi faktiski ļauj Ukrainai karā zaudēt un to izmanto Krievijas diktators Vladimirs Putins, ar kuru neviens ne par ko nevienosies un līdz ar to saspīlējums tikai aizvien vairāk samilzīs, kamēr uzliesmos visi potenciālie karstie punkti un "galvas pacels vēl briesmīgāki vilki", intervijā aģentūrai LETA brīdināja Ukrainas speciālo uzdevumu brigādes "Azov" starptautiskās komunikācijas nodaļas vadītāja Jūlija Fedosjuka un seržants, filozofijas doktors Valentīns Dzjubenko.
Šonedēļ Latvijā no spēcīga elektriskās strāvas trieciena gājis bojā traktora vadītājs, kurš, neievērojot Aizsargjoslu likumā minētās prasības, ar paceltu tehnikas strēli aizķēra gaisvadu elektrolīniju. Traktora strēle pieskārās gandrīz deviņu metru augstumā esošam 20 kilovoltu elektrolīnijas vadam. Līdzīgos apstākļos šī gada jūlijā dzīvību zaudēja arī kravas automašīnas vadītājs, kas elektrības vadiem pieskārās ar paceltu auto piekabi.
