Šobrīd Adrianam ir noformēta invaliditāte. Viņa diagnoze – netipiskais autisms. Viņam ir divi gadi, lai līdz skolai laikam novērstu attīstības traucējumus. Tam nepieciešama pastāvīga sarežģīta intensīva terapija – nodarbības pie speciālistiem un procedūras.
Maijā Latvijā ir reģistrētas divas elektrotraumas – abas divgadīgiem bērniem. Vienā gadījumā bērns ievietoja rozetē skrūvgriezni un saņēma strāvas triecienu, otrā – divgadnieks guva elektrotraumu, jo pieskārās pēc remontdarbiem nenoslēgtas kontaktligzdas vadiem. AS "Sadales tīkls" atgādina, ka par elektrodrošu vidi mājoklī ir atbildīgi vecāki, aicinot ieviest drošas rozetes un nekad neatstāt mazuļus bez uzraudzības – jo īpaši, ja mājās notiek remontdarbi.
Jebkuram cilvēkam, kas izvēlas investēt, jāņem vērā, ka izvēles diktē ne tikai zināšanas, bet arī emocijas, kas var būt gan lielākais ienaidnieks, gan labākais draugs. Lai gan pat investoriem ar vislielāko pieredzi var gadīties dažādas neveiksmes, emocijas ir pavisam normāla parādība katram cilvēkam, tādēļ arī kļūdu pieļaušana – lai arī cik ļoti negribēta – ir dabiska investēšanas procesa sastāvdaļa.
Ierodoties Latvijā pirms diviem gadiem, domājām, ka jau pavisam drīz atgriezīsimies Ukrainā, taču šobrīd nākotne ir aizvien neskaidrāka. Lai saglabātu visas iespējas, dēls mācās gan latviešu, gan angļu valodu, kā arī paralēli mācās 10. klasē – gan skolā Latvijā, gan dzimtenē. Tā varam būt droši, ka viņš apgūs arī Ukrainas vēsturi un neaizmirsīs kultūru. Pa vidu visam ir arī IT kursi, jo savu nākotni dēls vēlas saistīt ar šo nozari. Kurā valstī tas būs, to rādīs laiks.
Eiropas Savienībā (ES) ir steidzami jāveic reformas, kas ļautu kontrolēt likuma varas ievērošanu savienības iekšienē, katrā dalībvalstī, ne tikai paplašināšanās procesā, intervijā aģentūrai LETA atzina Berlīnes Eiropas politikas institūta direktore, profesore Funda Tekina.
Drīzumā vēlēšanas. Nākamgad atkal, aiznākamgad atkal. Sanāk dzīvot vienā vēlēšanu presingā. Paši politiķi netieši un tieši atzīst: lai kaut ko nopietnu uzsāktu, traucē ne vien vēlēšanu tuvums, bet ir arī tā bīstamība, ko paģērē reitingi, lai vēlēšanās savējos neizšimpētu cauri. Parastu cilvēku tāda “politika” pakļauj rezignācijai, kurai raksturīga samierināšanās ar likteni, padošanās un ticības zaudēšana. Vārdu sakot, ko nu tur – kā būs, tā būs!
Aprīļa rūpniecības dati neiepriecina, maigi izsakoties. Apstrādes rūpniecības izlaide pret martu samazinājās par 3,0%, kas ir daudz izmaiņām mēneša laikā. Savukārt attiecībā pret pērno aprīli ražošana samazinājās pat par 5,0%. Sezonāli izlīdzinātais ražošanas apjoms bija mazākais kopš pandēmijas sākuma radītā jucekļa.
Pirmdien, 3. jūnijā, tiek atzīmēta Starptautiskā velosipēdu diena, tādēļ Valsts policija atgādina par drošību, piedaloties ceļu satiksmē ar velosipēdu. Tāpat tikko ir iesācies skolēnu vasaras brīvlaiks, kas nozīmē, ka satiksmē piedalīsies vairāk velobraucēji – ne tikai pieaugušie, bet arī mazākie satiksmes dalībnieki. Lai pārvietošanās satiksmē ar velosipēdu nebeigtos ar traumām, Valsts policija aicina ņemt vērā dažādus drošības padomus.
1989.gada 5.maijā okupētās Latvijas tā laika likumdevējs – Augstākā Padome – likumiski nostiprināja latviešu valodu kā valsts valodu. Ir pagājuši 35 gadi, mainījusies politiskā, ekonomiskā un sociālā sistēma, daudzi tā laika lēmumi vairs nav saprotami vai aktuāli, tomēr latviešu valodas lietojuma jautājums Latvijā arvien ir ļoti aktuāls.
Mūsu valstij ir visas iespējas un nepieciešamie priekšnoteikumi, lai nākotnē kļūtu par tehnoloģiju uzņēmumu lielvalsti, kas radītu būtisku ietekmi gan kopējā tautsaimniecībā, gan katra iedzīvotāja individuālajā labklājībā. Jautājums tikai – vai un kā mēs šīs iespējas izmantojam? Šobrīd esam labās starta pozīcijās, gan domājot par sabiedrības digitālajām prasmēm, gan digitālo infrastruktūru, tomēr nedrīkstam pie tā apstāties, un ir jāmeklē risinājumi, kas ļautu turpināt attīstību, tostarp, radot jaunus talantus, kas pārvalda gan tehnoloģiju, gan biznesa prasmes.
