SPKC: Senioru veselību Latvijā raksturo zems veselīgo mūža gadu rādītājs un augsts hronisko slimību slogs

Ziņojumā norādīts, ka, sasniedzot 65 gadu vecumu, veselīgi nodzīvoto mūža gadu skaits Latvijā vidēji ir 4,8 gadi, kamēr Eiropas Savienībā tie ir vidēji 9,4 gadi. Kaimiņvalstīs šis rādītājs ir augstāks - Zviedrijā gandrīz 14 gadi, Somijā 9,4 gadi, Igaunijā 7,6 gadi un Lietuvā 7,4 gadi. Tas nozīmē, ka liela daļa senioru Latvijā atlikušo mūža daļu pavada ar hroniskām slimībām un funkcionāliem ierobežojumiem, kas ietekmē dzīves kvalitāti un palielina veselības aprūpes pakalpojumu nepieciešamību, norāda SPKC.

Ziņojumā uzsvērts, ka senioru veselības pašvērtējums un veselības aprūpes dati liecina par biežu ilgstošu veselības problēmu sastopamību. Vairāk nekā trešdaļa senioru savu veselību vērtē kā sliktu vai ļoti sliktu, turklāt līdz ar vecumu šis īpatsvars pieaug.

Biežākais nāves cēlonis senioru vidū ir sirds un asinsvadu slimības, kas 2024. gadā veidoja 57% no visiem nāves gadījumiem šajā vecuma grupā. Tās ir arī galvenais iemesls hospitalizācijai un neatliekamās medicīniskās palīdzības izsaukumiem, visbiežāk paaugstināta asinsspiediena, sirds slimību un insulta dēļ.

Otrs biežākais nāves cēlonis senioriem ir ļaundabīgie audzēji, kas pērn veidoja 20% no visiem nāves gadījumiem. Tie ir arī viens no biežākajiem stacionārās ārstēšanas iemesliem. Lai gan pēdējos gados vērojama neliela saslimstības un mirstības rādītāju samazināšanās, ļaundabīgie audzēji joprojām būtiski ietekmē senioru veselību un dzīves kvalitāti.

SPKC uzmanību vērš arī uz garīgās veselības problēmām senioru vidū. Ziņojumā norādīts, ka daudziem senioriem garīgās veselības traucējumi netiek atpazīti savlaicīgi un ārstēšana nereti sākas novēloti. Gandrīz pusei senioru ar reģistrētiem psihiskiem traucējumiem diagnosticēta demence vai citi ar smadzeņu darbību saistīti traucējumi, savukārt depresijas simptomi konstatēti aptuveni katram piektajam senioram. Pašnāvības ir otrs biežākais ārējais nāves cēlonis pēc kritieniem.

Nozīmīgs veselības risks senioru vecumā ir arī traumas, īpaši kritieni. Kritieni ir galvenais ārējais nāves cēlonis senioriem un viens no biežākajiem iemesliem, kādēļ tiek zaudēta patstāvība un nepieciešama ilgstoša aprūpe. Vidēji ik gadu kritienu dēļ dzīvību zaudē vairāk nekā simts senioru.

Ziņojumā secināts, ka senioru veselību būtiski ietekmē arī dzīvesveida paradumi. Gandrīz 80% senioru ir liekais svars vai aptaukošanās, un daudzi dzīvo mazaktīvu dzīvesveidu. Lai gan smēķēšana un alkohola lietošana senioru vidū ir retāka nekā jaunākās vecuma grupās, šie riska faktori joprojām pastāv, īpaši vīriešu vidū.

Augstais hronisko slimību slogs atspoguļojas arī veselības aprūpes pakalpojumu izmantošanā. Seniori veido vairāk nekā ceturtdaļu no visiem valsts apmaksātajiem ambulatorajiem pacientiem un gandrīz pusi no slimnīcā ārstētajiem, turklāt viņu ārstēšanās stacionārā parasti ir ilgāka nekā jaunākiem pacientiem. Neatliekamās medicīniskās palīdzības izsaukumi senioriem veido gandrīz pusi no visiem izsaukumiem.

SPKC uzsver, ka veselīgi nodzīvoto mūža gadu palielināšanai senioru vecumā nepieciešama mērķtiecīga un savlaicīga rīcība, tostarp hronisko slimību profilakses un agrīnas atklāšanas stiprināšana, fizisko aktivitāšu veicināšana, kritienu riska mazināšana, garīgās veselības atbalsta pieejamības uzlabošana un ciešāka veselības un sociālās aprūpes pakalpojumu sasaistīšana, īpaši reģionos.

Līdztekus SPKC norāda, ka visā pasaulē pieaug iedzīvotāju dzīves ilgums, līdz ar to ir pieaudzis gan gados vecu iedzīvotāju skaits, gan gados vecu iedzīvotāju īpatsvars kopējā iedzīvotāju struktūrā.

Piemēram, 2015. gada sākumā 19,4% Latvijas iedzīvotāju bija vecāki par 64 gadiem, bet 2025. gada sākumā - jau 21,9%.

Pieaudzis arī virs darbspējas vecuma (65 gadi un vecāki) iedzīvotāju skaits uz 1000 darbspējīgā vecuma iedzīvotājiem - 2015. gada sākumā tas bija 295 cilvēki, bet 2025. gada sākumā - 348.

100 gadu vecuma slieksni 2025. gada sākumā sasniedza 198 sievietes un 28 vīrieši. Dinamikā novērots, ka pieaudzis vīriešu īpatsvars senioru vidū, kas norāda, ka vīriešu dzīves garums palielinās, atzīmē SPKC.