Veselība sākas šķīvī Apriņķis.lv
- Autors: Zane Sproģe, “Saldus Zeme”
Fermentējumi. Foto – Zane Sproģe
Runājot ar dietoloģi Lolitu Neimani par veselīga uztura pamatprincipiem, viņa norāda, ka Slimību profilakses un kontroles centra mājaslapā ir pieejami veselīga uztura ieteikumi dažādām vecuma grupām, tostarp senioriem no sešdesmit piecu gadu vecuma. Informācija esot apkopota astoņpadsmit pielikumos ar atsaucēm.
Viņa stāsta, ka veselīgs uzturs senioriem kardināli neatšķiras no citas auditorijas, atskaitot bērnus. Dokumentā esot uzskatāmi aprakstīts, kas notiek pie dažādām veselības problēmām, piemēram, ja ir sausa mute, grūti sakošļāt un norīt, grēmas, gāzes, aizcietējumi, slikta apetīte, augsts asinsspiediens.
“Katrā valstī pieņem veselīga uztura ieteikumus dažādām iedzīvotāju grupām. Latvijā pirmos ieteikumus ar kolēģiem no Veselības veicināšanas centra veidojām pagājušā gadsimta beigās. Nupat projektā kopā ar Biškopības biedrību par medu tikos ar skolu medmāsām. Biju pārsteigta, ka joprojām pat medicīnā strādājošie nezina, ka ir šādi ieteikumi. Sanāk tā, ka Veselības ministrija un Slimību profilakses un kontroles centrs ir izveidojuši labu materiālu, taču cilvēki nezina par tā esamību.”
Materiālu izstrādājusi ekspertu darba grupa, kas, balstoties uz Pasaules Veselības organizācijas ieteikumiem, pētījumiem un to pārskatiem izveidojusi viegli uztveramu materiālu. Piemēram, senioru ēdienkartē uzsvars ir jāliek uz ogļhidrātiem un graudiem. “Amerikas Savienoto Valstu jaunākās vadlīnijas gan šo pieņēmumu apgāž, sakot, ka pirmajā vietā jāliek olbaltumvielas – gaļa, olas un tā tālāk. Uzturzinātne mainās, taču jāsaprot arī, ka, piemēram, aiz Amerikas vadlīnijām stāv lopkopju lobijs. Es neteiktu, ka jaunie ieteikumi ir zinātniski pamatoti. Taču, iespējams, ka arī Eiropā pieņemtajā uztura piramīdā ogļhidrātu saturs būs jāsamazina,” stāsta dietoloģe.
Tendences sociālajos medijos
“Nav tā, ka veselīga dzīvesveida influenceri runātu nepatiesību, taču sliktākais ir tas, ka lielākoties šie cilvēki balstās uz savu personisko pieredzi. Piemēram: zaudēju svaru, jo ievēroju carnivor jeb gaļēdāju diētu! Viena cilvēka veiksme nenozīmē, ka šis paņēmiens derēs visiem. Zinu sievieti, kura liekā svara problēmas centās atrisināt ar keto diētu – tajā paredzēts uzņemt daudz tauku. Svars tiešām samazinājās, bet asins analīzēs parādījās paaugstināts holesterīna līmenis, lai gan pirms tam tas bija normāls. Labus rādītājus sasniegušie dalās panākumos, bet tie, kuriem nav izdevies, bieži klusē, tādēļ nevar paļauties, ka visi paņēmieni der visiem,” norāda pieredzējusī speciāliste.
Savukārt mākslīgais intelekts, viņasprāt, ir labs palīgs, ja to pareizi prot lietot. Vienmēr jāatceras, ka informācija jāpārbauda, jo tas mēdz kļūdīties. Mākslīgais intelekts apkopo visu internetā pieejamo informāciju, tostarp zinātniski nepamatotus un nepārbaudītus apgalvojumus. Tas nevar aizstāt ārstus, taču priekšrocība ir ļoti plaša materiālu klāsta apkopošana īsā laikā.
Neredzamie palīgi
Sarunās par veselīgu uzturu aizvien biežāk piemin mikrobiomu. Lolita Neimane skaidro: “Īsi varētu teikt, ka tā ir labo baktēriju kopa, kas dzīvo mutes dobumā, zarnu traktā, vagīnā un citur. Uzskata, ka tā sver apmēram divus kilogramus, bet sastāv no miljardiem sīku būtņu. Par mikrobiomu runā pēdējās desmitgadēs, un ar to saista imunitāti, aptaukošanos un hroniskas neinfekciju slimības. Aizvien biežāk dzirdam par paņēmieniem, kā labās baktērijas pabarot, lai tās būtu apmierinātas. Mikrobiomam visvairāk kaitē cukurs un ultrapārstrādāti produkti – rūpnieciski ražotie produkti ar garu sastāvdaļu sarakstu.
Savukārt mikrobiomam ļoti patīk labās probiotiskās baktērijas, kas ir, piemēram, kefīrā un fermentētā jeb skābētā pārtikā, kā arī prebiotikas jeb šķiedrvielas. Latvijas iedzīvotāji uzturā tās lieto pārlieku maz. Skābēt dārzeņus nav sarežģīti, arī pati to daru. Lielā burkā lieku kāpostus un burkānus, apleju ar aukstu sālsūdeni, un jau pēc trim dienām produkts gatavs. Dārzeņus burkā lieku lielos gabalos un pirms lietošanas virtuves kombainā sasmalcinu. Tos var likt zupās, štovējumos vai ēst svaigus.”
Papildvielas – ar mēru
Lolita Neimane aicina neaizrauties ar pārmērīgu vitamīnu un uztura bagātinātāju lietošanu: “Pēdējā laikā publiski esmu izteikusies, ka nupat jau šī ir kļuvusi par problēmu. Vispirms par jebkādu papildvielu lietošanu būtu jākonsultējas ar ģimenes ārstu. Nevar pirkt produktu tikai tāpēc, ka internetā kāds to slavē un stāsta, ka viņam, lūk, tas palīdzējis.
Vairākās situācijās vitamīni ir nepieciešami, piemēram, D vitamīns trūkst gandrīz visiem Latvijas iedzīvotājiem, jo mums ir maz saules. Ja cilvēks neēd treknas zivis, linsēklas un čia sēklas, sirgst ar zarnu vai sirds un asinsvadu slimībām, kā arī bijusi kuņģa samazināšanas operācija, obligāti jālieto omega-3 taukskābes. Taču nepieciešamo daudzumu noteiks ārsts vai uztura speciālists, pamatojoties uz izmeklējumiem. Noteiktās dzīves situācijās bez papildu vitamīnu lietošanas nemaz nevar iztikt. Lai gan uztura bagātinātāji ir pārtikas produkti, tas nav tas pats, kas ēst burkānus un apelsīnus.
Mani uztrauc uztura bagātinātāju izplatītāji, kas, labi sagatavojušies, pārliecinoši stāsta, ka bez konkrētiem vitamīnu komplektiem cilvēki nevar dzīvot. Patērētājs notic reklāmai, nopērk produktu un uz savu galvu to lieto kopā ar vēl visu ko. “TikTokā” ir influenceris, kurš savus uztura bagātinātājus pārdot par gandrīz tūkstoš eiro un apgalvo, ka aptiekās nopērkamie galīgi nekur neder. Cilvēki viegli ietekmējas no šādiem influenceriem un gatavi ņemt ātro kredītu, lai nopirktu “īstos” uztura bagātinātājus. Ja vēl runātājam līdzens vēders un “sešpaka”, teiktais izklausās ļoti ticami,” uz satraucošu tendenci norāda dietoloģe.
“Ir konkrētas vielas, kuras var lietot kopā, un tādas, kuras absolūti nedrīkst jaukt ar citām. Cilvēki to nezina. Nereti par šīm vielām iztērē milzu naudu, bet gaidīto efektu negūst vai pat to sabojā. Hepatologi (aknu ārsti) par uztura bagātinātājiem ir šausmās – neapzinīgi lietoti brīnumlīdzekļi var izraisīt pat toksiskus aknu bojājumus,” brīdina Lolita Neimane.
Ēdienkartē iemāna dārzeņus
Pēdējā laikā populāro Džesijas Inčauspijas grāmatu “Glikozes revolūcija” dietoloģe vērtē pozitīvi: “Tā ir laba, bet es neaizrautos ar iekļautās informācijas glorificēšanu un par dažām detaļām gribētu diskutēt. Izdevumā aprakstītas iepriekš zināmas patiesības, taču ļoti labā un cilvēkiem saprotamā valodā. Masveidā gan nebūtu jāsteidzas pirkt glikozes mērītāji, taču jāatzīst, ka diabēts mūsdienās ir problēma. Grāmata ir motivējoša, atgādina par cukura kaitīgumu un rosina ēst vairāk dārzeņu.”
Lolita Neimane atgādina: ja rodas jautājumi par uzturu, ir jāvēršas pie ģimenes ārsta vai cita speciālista. “Visi uztura speciālisti ir mani skolēni, viņi ir zinoši un spēs piemeklēt labāko iespējamo plānu katram individuāli. Loģiski, ka cilvēka dabā ir iet vieglāko ceļu – ēst garšīgāko un lētāko. Taču tiem, kas meklē papildu informāciju par veselīgu uzturu, rodas vēl vairāk jautājumu. Atbildes var sniegt uztura speciālisti, jo, iespējams, ģimenes ārsti šajā jomā nebūs niansēti iedziļinājušies. Līdzīgi, kā cilvēkiem ir savs frizieris vai fizioterapeits, arī uztura jautājumi būtu jāsakārto pie speciālista.
Kurš gan nezina veselīga uztura šķīvi jeb piramīdu? Taču katram cilvēkam sabalansēts uzturs var atšķirties, ņemot vērā to, kas viņa organismam konkrētā brīdī trūkst vai ar kādu slimību sirgst pacients. Svara samazināšanai der gaļa, bet, ja ir paaugstināta urīnskābe un aizdomas par podagru, tā jālieto ierobežotā daudzumā. Maniem studentiem eksāmenā bija jādod uztura rekomendācijas smagi slimiem pacientiem, piemēram, ar desmit diagnozēm. Šajā gadījumā nederēs tikai veselīga uztura šķīvis, saturs būs jāpielāgo arī saslimšanām. Medicīnā aizvien vairāk runā par individuālu pieeju katram pacientam, tāpat arī viens uztura plāns nederēs visiem. Piemēram, ēdienreižu skaits. Citam vajadzēs kārtīgi paēst trīs reizes dienā, bet citam pietiks ar divām.”
Tāpat individuāli ir jāizvērtē, cikos ēd pēdējo maltīti. Lolita Neimane iesaka neēst vismaz trīs stundas pirms gulētiešanas, taču, ja ir problēmas ar refluksu jeb atvilni, ēšana ir jāpārtrauc četras vai piecas stundas pirms gulētiešanas, īpaši, ja apēsts ēdiens, kas kuņģī paliek ilgāk, piemēram, ar olbaltumvielām vai taukiem bagāti produkti. “Divas stundas ir pārāk mazs laiks. Bieži dzirdēts, ka nedrīkst ēst pēc četriem vai sešiem, īpaši, ja runā par fastingu jeb intervālo badošanos. Daži neēd brokastis, jo negrib. Ja organisms nevēlas, nav jāpiespiež. Citiem gremošanas sistēmas saslimšanu dēļ jāēd maz un bieži. Veselīgs uzturs katram var būt citādāks – visiem vienu recepti iedot nevar,” norāda dietoloģe.

