Epstīna lieta satricina arī Latviju Apriņķis.lv
- Autors: Apriņķis.lv
Karikatūra - Agris Liepiņš
Pēc ASV publiskotajiem Džefrija Epstīna lietas materiāliem arvien vairāk valstu no amatiem atkāpjas politiķi un sabiedrībā zināmas personas, kuru vārdi minēti tā dēvētajos Epstīna failos. Jaunie dokumenti izgaismo plašu starptautisku cilvēktirdzniecības un nepilngadīgo seksuālās izmantošanas tīklu, kura darbība skārusi arī Latviju.
Latvijā jautājums nonācis tiesībsargājošo iestāžu redzeslokā pēc tam, kad publiskotajos materiālos Latvija minēta kā viena no iespējamām nepilngadīgu meiteņu vervēšanas vietām. Dokumentos atrodami vairāku latviešu modeļu vārdi, modeļu aģentūru nosaukumi, kā arī Epstīna sarakste ar latviešu meitenēm.
Iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis, komentējot situāciju, uzsvēra, ka cilvēktirdzniecība joprojām ir aktuāla problēma, īpaši tās formas, kas saistītas ar seksuālo izmantošanu. Viņš norādīja, ka pēdējā laikā pieaug noziedzīgo nodarījumu skaits digitālajā vidē, savukārt daudzi noziegumi paliek latentā formā, jo par tiem netiek ziņots. Ministrs uzsvēra, ka policija pret šādiem noziegumiem izturas ļoti nopietni un ir gatava rīkoties, ja tiek saņemta konkrēta informācija.
Valsts policijas priekšnieks Armands Ruks norādījis, ka Organizētās noziedzības smago un sērijveida noziegumu apkarošanas pārvaldē uzsākts kriminālprocess par pedofila Džefrija Epstīna lietas jaunākajiem materiāliem. Kriminālprocess uzsākts par iespējamu Latvijas Republikas valstspiederīgo vervēšanu uz ASV seksuālai izmantošanai ekspluatācijas nolūkā. Kriminālprocess šobrīd kvalificēts atbilstoši Krimināllikuma 154.1 panta pirmajai daļai par cilvēktirdzniecību. Ruks aicina cilvēkus, kuri varētu būt cietuši Epstīna cilvēktirdzniecības tīklā, vērsties policijā, jo vairākiem iespējamajiem noziegumiem noilgums nav iestājies.
Savukārt modes dizainers Gints Bude, komentējot dokumentos vairākkārt minēto Latvijas vārdu, norādījis, ka “Latvija vienmēr ir bijusi tā valsts, kas ir zelta ādere pedofiliem, jo īstenībā uzraugošās iestādes vienmēr ir vai nu ignorējušas, vai pat atbalstījušas to”.
Dokumentos Latvija dažādos kontekstos minēta simtiem reižu, un īpaši bieži pieminēta Rīga. Materiāli datēti galvenokārt ar 2007. gadu un satur informāciju par aviobiļetēm, viesnīcu rezervācijām, pases kopijām un dāvanu sūtījumiem. Tajos atklājas arī Epstīna saikne ar ārvalstu modeļu aģentūru pārstāvjiem, tostarp ar viņa sabiedroto Žanu Luku Brunelu, kurš savulaik darbojies arī Latvijā.
Epstīna lietas materiālu publiskošana notikusi pēc politiska spiediena ASV, kad toreizējais prezidents Donalds Tramps parakstīja likumu par dokumentu atklāšanu. Pats Džefrijs Epstīns tika apsūdzēts desmitiem nepilngadīgu meiteņu seksuālā izmantošanā un cilvēktirdzniecībā, taču tiesu nesagaidīja, jo 2019. gadā izdarīja pašnāvību apcietinājumā.