Kāda jēga finansēt partijas no valsts budžeta? ^{Apriņķis.lv}

Domājot par šogad paredzētajām Saeimas vēlēšanām un atskatoties uz aizvadītā gada pašvaldību vēlēšanām, kā piemēru analizēsim procesus Ogres un Pierīgas pašvaldībās, kas diezgan labi reprezentē “statistiski vidējo Latviju”, – te ir lielāki un mazāki novadi un pilsētas ar raibu iedzīvotāju sastāvu, kā arī divas valstspilsētas – Ogre un Jūrmala. 

Kārtējā izstāšanās uzrāda ainu 

Partijai ar tagadējo nosaukumu “Platforma 21” ir īsa, bet raiba vēsture. Kādreiz to ar nosaukumu “Likums un kārtība” dibināja Aldis Gobzems, pirms iepriekšējām Saeimas vēlēšanām to pārsauca par “Katrai un katram”, partijai iegūstot trīsarpus procentus balsu, kas nedod mandātus, bet dod valsts finansējumu. “Platforma 21” saņem nodokļu maksātāju naudu – 211,5 tūkstošus eiro – katru gadu. Janvārī valdes locekle Liene Dreimane paziņoja par atkāpšanos no amata un izstāšanos no partijas, paužot “aizdomas par prettiesisku partijas vadību, neskaidru valsts finansējuma izlietojumu un partijas demokrātijas neesamību”. Partijas 2025. gada pašvaldību vēlēšanu kampaņa lielā mērā esot īstenota kandidātu personīgajos soctīklu profilos, savukārt oficiālie izdevumi sasnieguši gandrīz 110 tūkstošus eiro. Liene Dreimane uzskata, ka partijas kontā esot uzkrāti līdz 400 tūkstošiem eiro, kas netiekot likti lietā. 

Pie visiem šiem tēriņiem, kurus faktiski apmaksājam mēs, “Platforma 21” spējusi pa visu valsti iegūt divus (!) mandātus pašvaldībās. Viens no tiem ir Artūrs Ancāns, kurš ievēlēts Saulkrastu novada domē, – tā kā šis ir mazākais Pierīgas novads, viņam pieticis ar 331 balsi. Kā redzams no pārējiem rezultātiem, Ancāns drīzāk ticis ievēlēts tāpēc, ka piegājis vēlēšanām nopietni un spējis uzrunāt vēlētājus. Tāda veida kandidātiem nav vajadzīga tieši “Platforma 21” vai kāda cita partija – viņi tāpat iegūst elektorāta uzmanību. 

“Platforma 21” kandidēja arī Ropažu novadā, kur ieguva veselu 41 balsi. Tā startēja arī Rīgā, kur saņēma 1586 balsis (jeb nepilnu procentu) tās pašas Lienes Dreimanes vadībā. Bez Saulkrastiem vēl mandāts iegūts tikai Jēkabpilī. Gadu iepriekš partija dalībai Eiropas Parlamenta vēlēšanās pat nepieteicās, tāpat nestartēja uz Siguldas, Salaspils, Ādažu, Jūrmalas, Ogres un citu novadu domēm. Iestājies klusums publiskajā vidē, ja neskaita Lienes Dreimanes demonstratīvo aiziešanu. Rodas jautājums: vai šādi rezultāti ir tā vērti, lai četru gadu periodā tos sponsorētu ar gandrīz miljonu eiro no valsts (tātad mūsu) naudas? 

Bada sajūta drīzāk stimulē 

Diezgan tipiskus rezultātus pašvaldību vēlēšanās uzrādīja “Latvijas attīstībai”, kas mūsu aplūkotajos novados uzvarēja Mārupē un Ropažos (te kopā ar Nacionālo apvienību), iekļuva vēl vairākās domēs, vienā neiekļuva, bet Jūrmalā un Ogrē nestartēja. Senāk šī partija darbojās apvienībā “Attīstībai/PAR!”, taču pēc iepriekšējām Saeimas vēlēšanām, kurās līdz pārvēlēšanai pietrūka 250 balsu, apvienība pastāv vairs tikai uz papīra. Kustība “Par!” nebija atradusi nevienu pašu kandidātu nevienā no Pierīgas novadiem, saraksts tikai Ogrē, un tas pats uz pusēm ar “Jauno konservatīvo partiju”, ievēlēti trīs cilvēki. Taču, tā kā Saeimas vēlēšanās toreizējā apvienība saņēma vairāk nekā divus procentus balsu, tai pienākas neliela piešprice no valsts budžeta. 

Kā izpētījis portāls “Delfi”, tas “Latvijas attīstībai” kalpojis par signālu aktivizēt ziedojumu vākšanu, kas tādai centriski orientētai partijai izrādījies vienkāršāk nekā dažādu paveidu balamutēm. No 40 lielākajiem ziedotājiem 29 atbalstījuši tieši šo partiju, un to darījuši ne tikai uzņēmēji, bet arī dakteri un profesori. Uz portāla jautājumiem partijas ģenerālsekretāre Laila Spaliņa atbildējusi: “Ziedotājus nevis izdevās piesaistīt, bet nācās piesaistīt. Atšķirībā no Saeimā ievēlētām partijām mūsu valsts budžeta finansējums ir daudzkārt zemāks. Šīs partijas kampaņoja pamatā par valsts budžeta naudu, mums tāds luksuss nebija pieejams. Partijas 12 pastāvēšanas gados “Latvijas attīstībai” izveidojusi ciešu, stabilu komandu, vienotu uzskatos par valsti un darbu. To ziedotāji acīm redzami novērtē.”

Vaicāta, kāpēc vairāki ziedotāji izvēlējušies ziedot tieši 8800 eiro, viņa skaidroja, ka pagājušogad tā bija maksimālā atļautā ziedojuma summa partijai, kas saņem jebkādu valsts budžeta finansējumu un par kuru pēdējās Saeimas vēlēšanās nobalsojuši starp diviem un pieciem procentiem vēlētāju. 

“Jaunā Vienotība” no mūsu maciņiem saņem 1,2 miljonus eiro katru gadu, taču tas nav stimulējis lielākus panākumus minētajās pašvaldībās: tradicionālā uzvara Salaspilī ar 34,5 procentiem balsu, labs rezultāts Ķekavā (26,5%), taču daudzās citās pašvaldībās valsts valdošā partija cīnās ar piecu procentu barjeras pārvarēšanu, tāpēc dažviet veidoti kopīgi saraksti. Cita veida piemērs ir Olaines novads, kur uzvarēja LSDSP (40,5%), tālāk “Latvijas attīstībai” (30%), “Suverēnā vara/Jaunlatvieši” (16%) un “Latvija pirmajā vietā” (8%), tātad partijas, kas saņem vai nu mazu, vai nekādu valsts finansējumu. 

Nauda ripo – kandidātu trūkst

No valdības koalīcijas partijām Zaļo un Zemnieku savienība gadā saņem gandrīz 900 tūkstošus, “Progresīvie” – virs pusmiljona. Taču pēdējiem bijušas grūtības salasīt kaut vai kādus kandidēt gribētājus gandrīz visās pašvaldībās. Jau iepriekš medijos atzīmēts: “Ja aplūkojam “Progresīvos” ģeogrāfiski, acīs krīt fakts, ka visā Kurzemē no šīs partijas nekandidē neviena pati persona. Var izdarīt secinājumu, ka ar savu racionālo pieeju un lakonisko runasveidu pazīstamos kurzemniekus neinteresē frāžaina retorika par ideoloģijām.” Virzoties tālāk pa Latvijas karti, pirmie “Progresīvo” kandidāti parādās Jūrmalā, tad pa kādam bijis Ādažos un Ropažos, no kuriem ievēlēts pa vienam. Vai to var uzskatīt par izdevušos nodokļu maksātāju naudas izlietojumu vairāk nekā pusmiljona apmērā gadā? 

Nevar neapskatīt arī faktu, ka vairāk par 550 tūkstošiem gadā saņem tāda partija kā “Stabilitātei!” – un vienlaikus Ģenerālprokuratūra pabeigusi pārbaudi par tās atbilstību likumam. Tas paredz, ka “partijai tās darbībā aizliegts vērsties pret Latvijas vai citu demokrātisku valstu neatkarību, teritoriālo nedalāmību, izplatīt priekšlikumus par demokrātiskas valsts iekārtas vardarbīgu grozīšanu, kā arī aicināt nepildīt likumus”. Partijai tika uzdots novērst pārkāpumus, tomēr tās līderis Aleksejs Rosļikovs apgalvoja, ka nekad nav vērsies pret Latvijas valsti vai latviešu valodu. Vēlāk viņš paziņoja, ka partija nepildīs brīdinājumā izteiktās prasības un ir gatavībā, ka tiks pieņemts lēmums par tās likvidēšanu, pret ko tiesāšoties. 

Ko par tādiem domā Pierīgas un Ogres novada vēlētāji, mēs tā arī neuzzinājām, jo pilnīgi nevienā no šīm pašvaldībām netika iesniegts neviens “Stabilitātei!” saraksts. Taču mēs turpinām sponsorēt šo partiju no saviem nodokļiem, kaut gan vienlaikus prokuratūra brīdina to par pretvalstiskumu. Sanāk, ka naudu tādai maksā arī katrs nacionālistiski un patriotiski noskaņots vēlētājs. Cik tas ir pareizi? 

Uzrāviens bez valsts naudas

Ir arī pretējais piemērs. 2024. gada vidū Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs pieņēma lēmumu uz gadu apturēt valsts budžeta finansējuma izmaksu Nacionālajai apvienībai, kas vēl 2022. gadā esot “pārsniegusi procentuālo limitu, ko pieļaujams iztērēt vienam [..] mērķim”. Tādu ir trīs: biroja un darbinieku uzturēšana, darbības saturiska nodrošināšana un komunikācija ar sabiedrību, ieskaitot aģitāciju. Likums paredz, ka vienam mērķim drīkst izlietot ne vairāk kā 60 procentus no attiecīgajā gadā saņemtā valsts finansējuma. 

Tieši gadu pēc šī apstrīdētā lēmuma pieņemšanas Nacionālā apvienība kļuva par reitinga līderi, apsteidzot visus pārējos, kas šo naudu saņem. Kopš tā laika pozīcija reitingu augšgalā mainās par labu te “Latvijai pirmajā vietā”, te “Jaunajai Vienotībai”, taču Nacionālā apvienība turpat vien ir. Pašvaldību vēlēšanas jo īpaši spilgti parādīja, ka valsts finansējuma piešķīrumiem nav nekādas ietekmes uz rezultātu, – stabila iekļūšana domē visur, kur startēts. Uzvaras izcīnīšanai izvēlēta droša spēle: Ropažos uzvara kopā ar “Latvijas attīstībai”, Ogrē – ar Zaļo un Zemnieku savienību un Zaļo partiju, bet Siguldā uzvarējis kopējais saraksts ar, šķiet, visgarāko nosaukumu Latvijas politikas vēsturē – “Nacionālā apvienība “Visu Latvijai!”-”Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK, politiskā partija “Latvijas Reģionu apvienība”, Vidzemes partija, JKP Jaunā konservatīvā partija” (tieši šādā rakstībā). Ja salīdzinām ar “Apvienoto sarakstu” (gadā saņem 815 tūkstošus) un tajā ietilpstošo “Latvijas Reģionu apvienību”, rezultāti apmēram tādi paši gan valsts naudas tērētājiem, gan nesaņēmējiem. Rodas jautājums: par ko īsti mēs maksājam?

Jāpiebilst, ka reģionālās partijas pēc definīcijas nevar saņemt valsts budžeta naudu. Taču mūsu apskatītajā areālā tas netraucē darboties “Siguldas novada partijai”, “Vidzemes partijai” un “Izaugsmei”. 

“Latvijas Vēstneša” oficiālā vietne informē: “Budžeta finansējumu politiskajām partijām sāka izmaksāt 2012. gadā, lai mazinātu [..] politisko partiju finansiālo atkarību no privātpersonu ziedojumiem. Privāta finansējuma apjoms, saskaņā ar Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja sniegto informāciju, no 2018. gada līdz 2023. gadam ir samazinājies deviņas reizes, turpretī izmaksātais valsts budžeta finansējums pieaudzis 12 reižu.” Šogad tie būs jau 6,7 miljoni eiro. 

To, ka valsts nauda nav nesusi partiju politikai nekādus uzlabojumus, saka pat tie, kas sākumā atbalstīja tagadējo shēmu. “Partijas ārpus šo līdzekļu tērēšanas saviem birojiem un aģitācijai nav pratušas [valsts naudu] izlietot nopietniem savas darbības uzlabojumiem,” – tā Iveta Kažoka. Attiecīgi iedzīvotāju līdzdalība partijās samazinās. Profesors Jānis Ikstens: “Valsts finansējuma piešķiršana partijām citviet Eiropā pat veicinājusi to biedru skaita samazināšanos, kas saistāms ar motivācijas vājināšanos piesaistīt biedrus, kas pēc tam maksā biedra naudas.” Latvijas pieredze ir tāda pati: pie mums jelkādā partijā iestājušies aptuveni 1,25 procenti balsstiesīgo, kamēr Igaunijā to ir 4,5 procenti. Partiju biedru kopskaits Latvijā pēdējos četros gados samazinājies no apmēram 27 tūkstošiem līdz 23 tūkstošiem.

Līdz ar to varētu būt pienācis laiks izvērtēt, vai mūsu naudas maksāšana partijām ir pareiza, skatoties no mūsu – vēlētāju – pozīcijas.