Ropaži – no akmens laikmeta līdz mūsdienām ^{Apriņķis.lv}

Senākā apdzīvotība un pirmā rakstītā liecība

Ropažu apkārtne apdzīvota jau vēlajā akmens laikmetā, neolītā (4500.–1500. g. p. m. ē.). Vēlāk, dzelzs laikmetā (Latvijā – no 1. līdz 1200. g. m. ē.) ap 1500. gadu p. m. ē. līdz 8. gadsimtam šeit dzīvojuši zemgaļu priekšteči, bet sākot ar 11. gadsimtu teritoriju apdzīvoja līvi, kuri savus mirušos apglabājuši uzkalniņkapos.

Ropaži kā apdzīvota vieta pirmo reizi rakstos minēta jau 1205. gadā Indriķa hronikā. Tajā aprakstīta vāciešu un zemgaļu apvienotā karaspēka kauja pret lietuviešiem, un minēts, ka «lietuvji gribot pa īsāko ceļu no Ropažiem doties atpakaļ uz Ikšķili». Šī epizode ļauj nojaust, ka Ropaži bijusi apdzīvota vieta – pilsnovads starp Turaidu un Ikšķili.

Līvu ciems un pilskalna liecības

Arheoloģiskajos izrakumos Ropažu viduslaiku pilsdrupās 2006. gada vasarā kultūras slānī atrastas agrās ripas keramikas lauskas, vairoggredzens un celtnes paliekas – māla klons, datēts ar 12.–13. gadsimtu. Tas tiek saistīts ar iespējamo hronikā pieminētā līvu ciema Rodenpoys atrašanās vietu.

Ropažu ciemu apdzīvoja līvu cilts – par to liecina vācu valodai pielāgotais nosaukums Rodenpoys, ko līvu valodā izrunātu kā Roudõpois – ‘dzelzs dēls’. Vēlāk, sākot ar 18. gadsimtu, Rodenpois vārds pielāgots latviešu izrunai, un izskaņa -aži (līvu valodā – ‘apdzīvota vieta’) raksturīga latviskotajiem līvu vietvārdiem – Ropaži, Suntaži, Allaži.

Jugla un ceļi – tirdzniecības un kara artērijas

Ropažu vēsture nav iedomājama bez ūdeņiem un ceļiem. Lielā Jugla (līvu valodā vārds “jugla” nozīmē ‘upe’) senos laikos, iespējams, bijusi kuģojama. Senāk daļa Mazās Juglas veidoja robežu starp Ropažu un Salaspils pilsnovadiem, bet abas upes ietek Juglas ezerā. Interesanti, ka vēl 14. gadsimtā Juglas ezers kopā ar Ķīšezeru saukts par Ropažu (Rodenpois) ezeru.

Ropažos divi galvenie ceļi no Rīgas uz Krieviju gan viduslaikos, gan arī mūsdienās kalpo kā tirdzniecības un kara ceļi. To pierāda leišu sirotāji, kuri 13. un 14. gadsimta ziemās, pārejot Daugavu, devās uz Ropažiem vai cauri Ropažiem uz Igauniju.

Ordeņu laiki un Ropažu mūra pils

1207.gadā arhibīskaps Alberts un Zobenbrāļu ordenis sadalīja Līvzemi, tai skaitā arī Ropažu pilsnovadu, savā starpā. Pēc Zobenbrāļu ordeņa likvidācijas 1237. gadā pilsnovadu pārņēma Vācu ordenis Livonijā. Vācu ordeņa laikos (1237–1562) Ropažu pilsnovadā bijuši četri pagasti – Kākciema, Vakuļciema, Pilsciema un Augšciema pagasts –, vairāku ciemu kopums, zemnieku pārvaldes un nodevu ievākšanas teritoriāla vienība.

Tajā pašā gadā Vācu ordeņa mestra Gerharda fon Jorkes laikā celta Ropažu mūra pils un, iespējams, arī pirmā koka baznīca. Pils būvēta, lai radītu ordeņa nocietinājuma loku ap Rīgu un vajadzības gadījumā liegtu sauszemes pieeju pilsētai posmā starp Jaundzirnavu pili un Salaspili. Ropažu viduslaiku pils kalpoja gan kā saimniecības pils, gan kā pilsnovada centrs, atrodoties ordeņa mestra pakļautībā un pildot militāras funkcijas kā blakus nocietinājums Rīgas ordeņa pilij.

1207.gadā Ropažu pilsnovadā siroja lietuviešu kunigaišu Ķeistuta un Aļģirda karaspēks, kas laupīja, nogalināja un aizveda gūstā iedzīvotājus.

1559.gadā, Livonijas kara laikā, Ropažu pili nodedzināja Maskavijas cara Ivana IV Groznija karaspēks, un pils tika ieķīlāta Tīzenhauzenu dzimtai.

Poļu un zviedru laiki: baznīca, skola, krogi

Poļu laikos (1583–1624) Ropažu pilsnovadu pievienoja Cēsu katoļu bīskapijas zemēm, bet poļu–zviedru kara laikā Ropaži tika izlaupīti un izpostīti.

Zviedru laikos (1624–1720) vecās Sv. Mihaela baznīcas vietā blakus pilsdrupām uzbūvēja jaunu koka baznīcu, izveidoja Jauno muižu, bet 17. gadsimta otrajā pusē uzbūvēja pirmo Ropažu draudzes skolu – tagadējās “Pārupes”. Cauri pilsnovadam izbūvēja divus galvenos kara ceļus no Rīgas uz Krieviju un uzcēla krogus pasta satiksmes nodrošināšanai un ceļinieku atpūtai.

Tajā pašā gadsimtā pilsnovadā bijušas aptuveni 15 mazās saimniecības muižas un vairāk nekā 90 zemnieku sētas, kurās dzīvoja vietējie ropažnieki un ienācēji no Kurzemes, Vidzemes, Latgales un Igaunijas. 1672. gadā ropažnieki dedzināja kokogles un pārdeva tās Rīgas naudas kaltuvēm.

Ziemeļu kara laikā (1700–1721) Ropaži atkārtoti tika postīti. 1710. gada Lielā mēra epidēmijā no 1534 Ropažu muižas iedzīvotājiem izdzīvoja tikai 205.

Krievijas impērijas laiks: muižas uzplaukums, baznīca, pagastnams

Pēc Ziemeļu kara ap 1723. gadu Ropažu muiža nonāca Katrīnas Henrietes Golovkinas īpašumā, bet 1751. gadā viņa to pārdeva Johanam Kristofam Kampenhauzenam. 1762. gadā blakus vecajam kungu namam uzcēla jaunu kungu namu, izveidoja augļu dārzu un parku, uzbūvēja saimniecības ēku kompleksu un dzirnavas. 1775. gadā blakus Ropažu krogam uzcēla jaunu koka baznīcu (tagadējā centrā) un dzimtas kapliču.

19.gadsimtā, Volfu laikā, tika izveidots muižas dīķis, spirta brūzis, ķieģeļu ceplis Kangaru muižā un stikla fabrika Augšciemā. 1893. gadā uzcelta jauna neogotikas stila baznīca. 19. gadsimta otrajā pusē uzbūvēja mūra valstsnamu – pagastnamu, kas kļuva par pašvaldības un tiesas varas centru, un līdzās tam – magazīnu un saimniecības ēkas. Darbojās vairākas skolas, un starp ievērojamākajiem draudzes skolas skolotājiem minami Augusts Kažoks un rakstnieks Doku Atis.

Ropažu pagastā atradās daudz muižu (Ropažu, Valdenrode, Kangaru, Endzeliņmuiža un citas), darbojās dzirnavas Ropažos, Bajāros, Šmīziņās un Augšciemā.

No 17. līdz 20. gadsimta sākumam Lielo Kangaru kalnos aktīvi darbojušies lielceļa laupītāji; liecības par tiem saglabājušās teikās, nostāstos un aculiecinieku pierakstos.

Dzelzceļš, karš un valsts dzimšana

1889.gadā atklāja dzelzceļa līniju Rīga–Sanktpēterburga un uzcēla staciju “Rodenpois” (kopš 1919. gada – Ropažu stacija). Vēlāk netālu izveidojās vācu vasarnīcas, un “otrais Ropažu ciems” (tagadējā Garkalne) uz vairākiem gadu desmitiem mēdza jaukt prātu tiem, kas vēlējās nokļūt vēsturiskajos Ropažos.

Pirmā pasaules kara laikā, ap 1916. gadu, izbūvēja divus šaursliežu dzelzceļus kara vajadzībām. 1917. gadā pēc Mazās Juglas kaujām notika vienību pārvietošanās un pozīciju maiņas, kā arī bēgļu plūsmas; avīzē “Līdums” minēts, ka ropažnieks Fricis Konrāds lūdz palīdzību Valkā atrast sievu un bērnus.

1919.gadā Ropažu apgabalu pārvaldīja revolucionārā komiteja, uz ceļiem bija kontrolposteņi, pie Vāverkroga aizturēja Andrievu Niedru. Brīvības cīņu laikā Ropažu muižā ierīkoja 4. Valmieras kājnieku pulka štābu.

Brīvvalsts laiks: biedrības, skolas, rūpniecība un kultūra

Latvijas Pirmās brīvvalsts laikā pagastā dzīvoja 2789 iedzīvotāji (no tiem 90,37% latviešu). Darbojās Latvijas Aizsargu organizācija un Mazpulki, 1922. gadā izveidota biedrība “Ropažu jaunatne”, kas kopā ar aizsargiem 1928. gadā uzcēla namu “Modriņi”, kur ierīkoja arī pirmo bibliotēku ar 1000 grāmatām.

1935.gada 26. novembrī tika atklāta dzelzceļa līnija Rīga–Suntaži, un Ropažu pagasta teritorijā bija vairākas stacijas. Pagastā aktīvi strādāja ražošanas objekti, darbojās skolas, koru un deju kolektīvi, tika rīkoti kultūras pasākumi. 1939. gadā sāka VEF aviācijas rūpnīcas būvi ar plānotu lidlauku un izmēģinājuma poligonu, taču 1940. gada okupācija un Otrais pasaules karš šos nodomus izjauca.

Okupācija, izsūtīšanas un padomju laiks

Pēc kara 1945. gadā izveidoja Garkalnes ciemu, tika  no dibināti 11 kolhozi, kurus pēc 1950. gada pakāpeniski apvienoja.

Padomju laikā Ropaži attīstījās arī kā izglītības un kultūras centrs, tika celtas jaunas ēkas, darbojās dažādi kolektīvi, filmētas mākslas filmas un izdoti vietējie stāsti. 1989. gadā kolhozā “Ropaži” strādāja 1183 cilvēki, pagasta teritorija kļuva arī par kultūras notikumu fonu – piemēram, grupas “Jumprava” videoklipa filmēšanai.

Trešā atmoda un jaunais novads

No 1987. gada ropažnieki aktīvi iesaistījās Latvijas Tautas frontes veidošanā, 1989. gada “Baltijas ceļā” iedzīvotāji iestājās vienotā spēkā pie Vangažiem. 1990. gadā par pagasta priekšsēdētāju ievēlēja Antonu Cibuļski, kurš amatā bija vairāk nekā 20 gadus. Barikāžu laikā tika sargāti stratēģiski objekti, un Ropažu cilvēku atbalsts – arī ar malkas piegādi ugunskuriem – bija praktisks un reāls.

2020.gadā radīts Ropažu novada goda tērps, bet 2021. gada 1. jūlijā stājās spēkā jaunais administratīvais iedalījums – izveidots Ropažu novads, apvienojot Stopiņu novadu, Ropažu novadu, Garkalnes novadu un Vangažu pilsētu.