Līdz martam virs Baltijas jūras notiks ziemojošo ūdensputnu aviouzskaites
- Autors: Apriņķis.lv
Mazais ķiris. Foto – P. Daknis
Lai fiksētu izmaiņas Baltijas jūras ekosistēmā, līdz martam Dabas aizsardzības pārvaldes (DAP) uzdevumā eksperti veic Latvijas jūras akvatorija ikgadējo jūrā ziemojošo ūdensputnu aviouzskaites. Datu vākšana notiek no nelielas lidmašīnas, kas aptuveni 76 metru augstumā mēro 6000 kilometru garu maršrutu, un ornitologi reāllaikā kartē katru pamanīto putnu grupu.
DAP aicina iedzīvotājus būt saprotošiem un neuztraukties, piekrastes joslā redzot zemu lidojošu lidmašīnu, jo tie ir plānoti valsts nozīmes pētniecības darbi, lai precīzi identificētu ūdensputnu sugas un to koncentrācijas vietas. Iegūtie dati ļaus sekot līdzi Latvijas jūras ūdeņos ziemojošo putnu sugu populāciju lielumam, sugu sastāvam, tendencēm un teritoriālā izvietojuma izmaiņām.
Datu ievākšana notiek no nelielas divmotoru lidmašīnas, lidojot uzskaitēm piemērotos laika apstākļos. Lidmašīnā ir pilots un trīs īpaši šīm uzskaitēm apmācīti ornitologi, kas novēro konkrētajā brīdī redzamos putnus lidmašīnas abās pusēs un par to ziņo. Novērojumi tiek sasaistīti laikā un telpā ar precīziem GPS uztvērējiem. Šogad aviouzskaites veic Polijas speciālisti no uzņēmuma “3Bird K. Gajko J. Ksepko sp.j.”.
Lidojumi notiek īpaši noteiktos transektos, kas sistemātiski nosedz visu Latvijas atbildībā esošo jūras akvatoriju – teritoriālos un ekonomiskās zonas ūdeņus. Lai nodrošinātu pietiekamu datu daudzumu putnu skaita un izplatības telpiskajai modelēšanai, uzskaišu transekti izvietoti ik pa trīs kilometriem, izņemot dziļūdens zonas, kurās tie izvietoti ik pa sešiem vai astoņiem kilometriem. Transekti ir novietoti ziemeļu-dienvidu virzienā.
Šī aktivitāte ir daļa no starptautiska bioloģiskās daudzveidības monitoringa cikla, ko vienlaikus īsteno visas valstis ap Baltijas jūru, norāda DAP. Ūdensputni ir Baltijas jūras ekosistēmas neatņemama sastāvdaļa. Kopīgi iegūtie dati par to skaita un blīvuma izmaiņām ļauj zinātniekiem novērtēt klimata pārmaiņu ietekmi uz putnu ziemošanas paradumiem, fiksēt izmaiņas putnu populācijās visā Baltijas jūras reģionā un sekot līdzi jūras vides veselībai.
“Šāds monitorings ir nepieciešams, jo pēdējos gados siltāku ziemu ietekmē putnu sugas aizvien biežāk maina savus migrācijas ceļus un ziemošanas areālus. Precīza informācija par putnu izplatību ļauj Latvijai ne vien pildīt starptautiskās saistības dabas aizsardzības jomā, bet arī izvērtēt esošo aizsargājamo jūras teritoriju efektivitāti. Tāpat uzskaites dati ir būtiski, lai saskaņotu dabas aizsardzības intereses ar valsts saimniecisko attīstību, piemēram, plānojot kuģošanas ceļus vai atjaunojamās enerģijas projektus jūrā,” skaidro pārvaldes Dabas aizsardzības departamenta direktore Gita Strode.