Arhibīskapa zīme četru pagastu robežakmenī ^{Apriņķis.lv}

Viens no vecākajiem

Dīnamarkas akmens tiek uzskatīts par vienu no vecākajiem robežakmeņiem Latvijā. Tā garums ir 2,7 metri, platums 1,8 metri, augstums 1,5 metri. Akmens kādreiz atradies uz stigu krustpunkta un apzīmējis četru pagastu – Jumpravas, Krapes, Rembates un Lielvārdes – robežu. Interesantākās un iztēli kņudinošās ir akmenī iekaltās zīmes – aplis ar krustu, sakrustots bīskapa zizlis un krusts. Šī zīme ir Rīgas arhibīskapijas īpašuma zīme un norāda, ka Livonijas ordeņa valsts pastāvēšanas laikā (13.–16. gadsimts) šīs zemes pie Daugavas ietilpa Rīgas arhibīskapijas teritorijā un iemarķētas pie “Vangusalu” mājām. Šis nav vienīgais akmens ar arhibīskapa zīmēm Latvijā, tomēr tādā veidā iezīmēti akmeņi gluži pa kājām nemētājas vis.

Dabas pētnieks Guntis Eniņš raksta, ka arhibīskapa simbols – bīskapa zizlis un krusts – ir gandrīz metru liels un iekalts meistarīgi. Arī par šo zīmi strīdu nav, bet par apli un krustu gan lasīti dažādi nostāsti. G. Eniņš uzreiz vieš skaidrību: ir vēsturnieki, kuri tā dēvēto apvilkto krustu arī attiecina uz arhibīskapa simboliku, tomēr viņš uzskata, ka tā ir robežzīme. Līdzīgas redzētas citos robežakmeņos. Kopš pagājušā gadsimta iespaidīgā izmēra akmens vairs neatrodas savā vēsturiskajā vietā, jo ticis nostumts dziļāk mežā, bet tik un tā tas turpina iezīmēt trīs pagastu – Lielvārdes, Jumpravas, Lēdmanes – robežu satikšanās vietu.

Nostāsti un versijas

Tautas mutē apvilktais krusts apveltīts ar bēdīgu nostāstu par mežsargu un ganu meitu. Pie šī akmens mežsargs nositis ganu meiteni, tāpēc akmenī iekalts krusts. Cita versija: laukā starp «Vangusalu» mājām un akmeni kādreiz bijusi baznīca.

Par dažādām versijām nebrīnīsimies, jo netālu no “Vangusalu” Dīnamarkas akmens ir tā dēvētais Junkura akmens. Tajā iekaltais krusts pasargājot ceļiniekus no šajā vietā nogalinātā junkura rēga.

Turpinot stāstīt par krustiem, to simbolisko nozīmi varam meklēt vēl tālāk, jo latviešiem apvilktais krusts zināms kā riņķa krusts, rata krusts, saules krusts, saules ritenis. Senatnē to uzskatīja par saules simbolu, lai gan senēģiptiešu rakstībā tas apzīmējot ciemu. Bronzas laikmetā aplī ievilkts krusts bija atrodams uz daudziem kulta priekšmetiem.

Latvijā zināmas pārdesmit saglabājušās vēsturisko riņķa krustu vietas, vairums no tiem atrodas pie Daugavas, īpaši starp Aizkraukli un Pļaviņām. Visi krusti atrodas pie baznīcām vai viduslaiku kapsētās un parasti kalpo par kapa zīmi. Tie ir veidoti kā atsevišķi stāvošs aplī ietverts krusts, šajā gadījumā nerunājam par akmenī iekaltu zīmi. Latvijā neviens no tādiem krustiem nav novietots ceļmalā, lai kalpotu par teritorijas vai citu zīmi.

Saistība ar cisterciešu māsām

Ja nevaram precīzi pateikt, kad “Vangusalu” Dīnamarkas akmenī tika iekalta arhibīskapa zīme, tad varam to attiecināt uz Rīgas Cisterciešu klosteri un 13. gadsimtu. Rakstiskajos vēstures avotos Jumpravas vārds minēts jau 1259. gadā, kad Rīgas arhibīskaps dāvinājis Rīgas Cisterciešu sieviešu klosterim zemes gan tuvā, gan tālā apkaimē. Senvācu dialektā vārds jungfer nozīmē ‘jaunava’, un no šī vārda cēlies vēlākais muižas nosaukums Jungfernhof, ko latvieši pārdēvējuši vienkārši par Jumpravu. Zemes Daugavas labajā krastā nosauca par Lieljumpravu, bet kreisajā krastā – par Mazjumpravu. Jau 13. gadsimta vidū Lieljumpravā bijusi baznīca, kas nopostīta Livonijas karā un atjaunota 1675. gadā.

Ir, kur rakt

Iespējams, “Vangusalu” Dīnamarkas akmens savu leģendu vēl tikai atklās, jo pastāstiņš par nosisto ganu meitu, lai gan ir bēdīgs notikums, tomēr nevar izskaidrot apvilktā krusta patieso nozīmi. Droši vien arī tas apzīmējis Rīgas arhibīskapa īpašuma robežu. Guntis Eniņš raksta, ka līdz ar vāciešu ieviesto kristīgo ticību Latvijā tika iezīmētas robežas starp Rīgas arhibīskapa un Livonijas ordeņa zemēm. Viņš izceļ kādu teikām un leģendām apvītu robežakmeni, ko dēvē par Stukmaņu Pētera akmeni, Pētera Pirmā akmeni, Bīskapa robežakmeni, Zviedru akmeni un Lielo akmeni.

Protams, jo vairāk nostāstu, jo aizraujošāk iedomāties, vai tā varēja notikt, kā tautas atmiņā saglabāts. Par “Vangusalu” Dīnamarkas akmeni dižu leģendu nav, toties tas var lepoties ar iespaidīgāko Rīgas arhibīskapa simbolu iekalumu. Kas zina, nāks laiks, nāks padoms, un mēs noskaidrosim arī tā zemnieka vārdu, kurš šo darbu paveica pirms daudziem gadsimtiem.

#SIF_MAF2024
Par publikācijas saturu atbild laikraksts “Ogres Vēstis Visiem”