Jūrā veiks ziemojošo ūdensputnu uzskaiti

“Aviouzskaišu datus izmanto dažādu starptautisku saistību izpildē, kā arī vērtējot dažādas ieceres jūrā, piemēram, VES parku attīstību. Tikai kopīgi iegūstot datus visām valstīm ap Baltijas jūru, iespējams korekti novērtēt Baltijas jūrā notiekošos procesus un pieņemt kopīgus lēmumus šīs jūras vides stāvokļa uzlabošanai. Ilglaicīga un ikgadēja monitoringa dati ir pamats pieņemt zinātnē un datos balstītus lēmumus,” izteikusies DAP Dabas aizsardzības departamenta direktore Gita Strode, norādot, ka šobrīd kopējie visu valstu novērojumi liecina par klimata pārmaiņu ietekmi uz putnu ziemošanu pēdējos gados.

Ūdensputni ir Baltijas jūras ekosistēmas neatņemama sastāvdaļa. To skaita un blīvuma izmaiņas liecina par Baltijas jūrā notiekošajiem procesiem un ekosistēmas stabilitāti, kā arī klimata pārmaiņu ietekmi. Jūrā ziemojošo putnu aviouzskaite Latvijā tiek veikta kopš 2016. gada. Tās mērķis ir sekot līdzi Latvijas jūras ūdeņos ziemojošo putnu sugu populāciju lieluma, sugu sastāva, tendenču un teritoriālā izvietojuma izmaiņām.

Datu ievākšana notiek no nelielas divmotoru lidmašīnas, lidojot nelielā ātrumā aptuveni 76 m augstumā, uzskaitēm piemērotos laika apstākļos. Lidmašīnā ir pilots un trīs īpaši šīm uzskaitēm apmācīti ornitologi, kas novēro konkrētajā brīdī redzamos putnus lidmašīnas abās pusēs un ziņo savus novērojumus. Novērojumi tiek sasaistīti laikā un telpā ar precīziem GPS uztvērējiem. Šogad aviouzskaites veiks Polijas speciālisti.

DAP norāda, ka lidojumi notiek speciāli noteiktos transektos, kas sistemātiski nosedz visu Latvijas atbildībā esošo jūras akvatoriju – teritoriālos un ekonomiskās zonas ūdeņus. Lai nodrošinātu pietiekamu datu daudzumu putnu skaita un izplatības telpiskajai modelēšanai, uzskaišu transekti izvietoti ik pa trīs kilometriem, izņemot dziļūdens zonas, kurās tie izvietoti ik pa sešiem vai astoņiem kilometriem. Kopējais pilno uzskaišu transektu garums ir teju 6000 kilometru. Transekti ir novietoti ziemeļu-dienvidu virzienā.