Par gada bezmugurkaulnieku izvēlētas vienas no vecākajiem sauszemes dzīvniekiem kolembolas

Kolembolas ir plaši izplatīti bezmugurkaulnieki, bet, ja precīzi, tad kolembolas ir dzīvnieku valsts (Animalia), posmkāju tipa (Arthropoda), seškāju apakštipa (Hexapoda), kolembolu klases (Collembola) pārstāvji ar četrām kārtām – Neelipleona, Symphypleona, Poduromorpha, Entomobryomorpha. Interesanti, ka vēl nesenā pagātnē kolembolas tika uzskatītas par kukaiņiem, savukārt mūsdienās zinātnieku aprindas pie kukaiņiem tās vairs nepieskaita.

PĒc LEB informācijas, kolembolas ir ļoti seni posmkāji, uz ko norāda atrastās 400 miljonu gadu vecas kolembolu fosilijas Devona perioda nogulumos. Tas liecina, ka šīs mazās radībiņas ir vienas no vecākajiem sauszemes dzīvniekiem. Tie ir sīki vai pat ļoti sīciņi (0,1 -17mm), dažāda izmēra un krāsojuma bezspārnu posmkāji, kuri apdzīvo visus pasaules reģionus.

Kolembolu ķermenis var būt klāts ar sīkiem sariņiem, zvīņām vai arī var būt pilnīgi gluds. Krāsojums galvenokārt ir atkarīgs no vides, kurā kolembolas mitinās. Piemēram, augsnē mītošas kolembolas var būt baltas, savukārt tās, kuras apdzīvo augus, var būt zaļganas. Sugas, kuras mitinās mežu zemsedzē vai atmirušu augu un lapu slānī, var būt pelēcīgos un brūnganos toņos. Var sastapt kolembolas gan ar viendabīgiem, pelēkiem, sārtiem, baltiem u.c. toņiem, gan izteikti spilgtas un krāsainas, piemēram, dzeltenos, brūnos u.c. toņos.

Arī kolembolu ķermeņu forma var būt dažāda, tas ir, iegarena, slaida vai apaļa un drukna. Kolembolām, līdzīgi kā kukaiņiem, ir galva, krūtis un vēders, kā arī sešas kājas, taču šiem mazajiem dzīvnieciņiem ir vairākas iezīmes, kuras zinātniekus pārliecinājušas kolembolas šķirt no kukaiņiem, piemēram, daudzu kolembolu izteikta īpašība ir spēja palēkties līdzvērtīgi blusām. Šo spēju kolembolām nodrošina nevis kājas, bet gan zarota piedeva jeb lēcējdakša, kas piekļaujas pie vēdera, un, kuru mēdz saukt arī par furku vai furkulu. Laikam jau tieši šīs īpašības dēļ cilvēki kolembolas mēdz saukt arī par zemes, ūdens vai sniega blusām, kaut gan ar blusām kolembolām nav nekāda sakara.

Kolembolām nav arī spārnu. Var šķist, ka kolembolām ir divas acis, bet patiesībā ar neapbruņotu aci redzamie divi plankumi ir mazu, līdz pat astoņu atsevišķu actiņu sakopojums katrā galvas pusē, tātad kopumā tās var būt 16 actiņas. Acu daudzums variē atkarībā no sugas. Alās un augsnē dzīvojošas kolembolas galvenokārt ir aklas.

Kolembolām zināmā mērā raksturīgs slēpts dzīvesveids un ikdienā, ņemot vērā to nelielos izmērus, kā arī, ja neiedziļinās kolembolu raksturīgajās dzīves vietās, tad pamanīt tās ir ne visai viegli. Ir jānodrošinās ar tehnoloģijām, tas ir, kādu viedierīci ar labu palielināšanas spēju vai var arī pietikt ar palielināmo stiklu.

Kolembolas dod priekšroku mitrām vietām, tās dzīvo augsnē, zemsedzē, skudru pūžņos, putnu ligzdās, sūnās, zem akmeņiem, kritalām un dēļiem, zem koku mizas, nobirušu lapu kaudzēs un citos trūdošos substrātos, uz dažādiem augiem, alās, uz ūdens virsmas un pat uz sniega u.c. Vienā kvadrātmetrā augsnes var būt vairāku tūkstošu kolembolu sakopojums.

Kolembolas pārtiek no trūdvielām, sēņu sporām, micēlija, aļģēm, mēsliem, no dažādu augu putekšņiem, ir pat plēsīgas sugas, kuras pārtiek no nematodēm u.c. Tādējādi kolembolas ir ļoti vērtīgas un neaizvietojamas dažādos augsnes attīstības un veidošanas procesos, tās ir organisko vielu pārstrādātājas un noārdītājas, dažādu mikroskopisko sēņu u.c. populāciju regulētājas, kā arī pašas ir svarīgas barības ķēžu sastāvdaļas, jo ietilpst dažādu plēsēju ēdienkartē.

Kolembolu sugu un skaitliskais sastāvs, to dinamika un izplatības areāls palīdz iegūt informāciju par vides stāvokli, salīdzināt dažādas ekosistēmas un cilvēku ietekmi uz tām. Dažas kolembolu sugas tiek izmantotas pētnieciskajās laboratorijās kā bioindikatori, pēc kuriem nosaka vides piesārņotību.

Pasaulē atklātas un aprakstītas ir ap 9600 kolembolu sugas, taču patiesais skaitlis varētu būt daudz lielāks. Latvijā līdz šim atrastas aptuveni 200 sugas, bet zināšanas par Latvijas kolembolu daudzveidību ir nevienmērīgi sadalītas, joprojām ir vietas, kas ir maz pētītas un kas varētu bagātināt Latvijas kolembolu faunu ar vēl neatrastām sugām, norāda Latvijas Entomoloģijas biedrība.