Latvijā nodarbināti 64% iedzīvotāju vecumā no 15 līdz 74 gadiem
- Autors: Apriņķis.lv
Grafika - CSP
2024.gada 1.ceturksnī Latvijā bija nodarbināti 879,9 tūkstoši jeb 64,0 % iedzīvotāju vecumā no 15 līdz 74 gadiem. Salīdzinot ar pērnā gada 4.ceturksni, nodarbinātības līmenis nav mainījies, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) darbaspēka apsekojuma rezultāti.
Nodarbināto skaits vecuma grupā no 75 līdz 89 gadiem 1. ceturksnī bija 6,2 tūkstoši jeb 3,8 % (turpmāk tekstā informācija tiks atspoguļota par personām vecuma grupā no 15 līdz 74 gadiem).
Gada laikā nodarbinātības līmenis vērtējams kā stabils – salīdzinot ar 2023. gada 1. ceturksni, tas palielinājās par 0,3 procentpunktiem. Pēdējā ceturkšņa laikā nodarbināto skaits palielinājies par 2,2 tūkstošiem. 1. ceturksnī vīriešu nodarbinātības līmenis bija par 4,7 procentpunktiem augstāks nekā sieviešu (attiecīgi – 66,4 % un 61,7 %).
Šāgada 1. ceturksnī 86,7 % nodarbināto bija darbinieki (darba ņēmēji), 7,7 % – pašnodarbinātas personas, 4,9 % – darba devēji un pavisam neliela daļa (0,7 %) bija neapmaksātas personas, kas palīdz citam ģimenes loceklim viņa uzņēmumā vai lauku saimniecībā.
Lai gan Latvijā nodarbinātības līmenis ir pārsniedzis Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu vidējo līmeni (2023. gada 4. ceturksnī ES – 61,5 %), šī gada 1. ceturksnī tas bija zemākais starp Baltijas valstīm – Igaunijā nodarbinātības līmenis bija 68,4 %, savukārt Lietuvā – 64,7 %, norāda CSP.
Nodarbinātības līmenis jauniešiem 15-24 gadu vecumā bija 30,9 %, kas ir par 0,1 procentpunktu augstāks rādītājs nekā attiecīgajā periodā pērn. Nodarbināti bija 57,8 tūkstoši jauniešu (2023. gada 1. ceturksnī – 55,9 tūkstoši).
44,8 tūkstoši (5,1 %) nodarbināto strādāja arī blakusdarbā – bez pamatdarba strādāja vēl kādā darbavietā vai veica dažādus gadījuma darbus un guva papildu ienākumus. Tas ir par 4,2 tūkstošiem jeb 10,3 % vairāk nekā attiecīgajā periodā pirms gada, bet par 1,0 tūkstoti jeb 2,2 % mazāk nekā 2023. gada 4. ceturksnī.
Sievietes (26,9 tūkstoši) biežāk nekā vīrieši (18,0 tūkstoši) strādāja blakusdarbā. Blakusdarbā nodarbinātie visbiežāk līdzās pamatdarbam nostrādāja 1-10 stundas (40,2 %), bet 33,8 % nostrādāja 11–20 stundas.
Pēc CSP datiem, šāgada 1.ceturksnī 11,5 % (87,8 tūkstoši) darbinieku (darba ņēmēju) strādāja attālināti. Tas ir par 9,4 tūkstošiem jeb 1,3 procentpunktiem vairāk nekā pirms gada (78,4 tūkstoši jeb 10,2 %) un par 10,2 tūkstošiem jeb 1,2 procentpunktiem vairāk nekā iepriekšējā ceturksnī (77,6 tūkstoši jeb 10,3 %). No attālināti strādājošajiem 58,2 % bija sievietes un 41,8 % – vīrieši.
Trešdaļa (33,6 %) attālināti strādājošo bija vecuma grupā 15-34 gadi, attiecīgi 40,9 % vīriešu un 28,3 % sieviešu. 33,4 % attālināti strādājošo bija vecuma grupā 35-44 gadi, 18,3 % – vecuma grupā 45-54 gadi, bet vismazāk (14,7 %) – vecuma grupā 55-74 gadi.
Augstākais attālināti strādājošo darbinieku īpatsvars (15,3 %) no visiem atbilstošās vecuma grupas darbiniekiem bija vērojams vecuma grupā 35-44 gadi, bet zemākais (6,6 %) – vecuma grupā 55-74 gadi.