Šāgada pirmajā ceturksnī vidējā darba samaksa Latvijā bija 1623 eiro
- Autors: Apriņķis.lv
Grafika - CSP
2024.gada 1.ceturksnī pēc darba dienu un sezonāli nekoriģētiem datiem mēneša vidējā bruto darba samaksa valstī par pilnas slodzes darbu bija 1623 eiro, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati. Salīdzinot ar 2023. gada 1. ceturksni, mēneša vidējais atalgojums palielinājies par 162 eiro jeb 11,0 %. Samaksa par vienu nostrādāto stundu pirms nodokļu nomaksas pieauga līdz 10,65 eiro jeb par 16,0 %.
2024.gada 1. ceturksnī, salīdzinājumā ar 2023. gada 4. ceturksni, mēneša vidējā bruto darba samaksa pieauga par 0,8 %, bet stundas samaksa – par 1,3 %.
Vidējā neto darba samaksa (aprēķināta, izmantojot darba vietā piemērojamos darba nodokļus) bija 1180 eiro jeb 72,7 % no bruto algas, un gada laikā tā pieauga par 10,2 %, apsteidzot patēriņa cenu kāpumu. Reālais neto algas pieaugums, ņemot vērā inflāciju, bija 9,3 %.
No 2024. gada 1. janvāra valstī noteiktā minimālā alga Latvijā pieauga no 620 līdz 700 eiro jeb par 12,9 %.
Bruto darba samaksas mediāna par pilnas slodzes darbu 2024. gada 1. ceturksnī bija 1293 eiro. Salīdzinot ar pagājušā gada 1. ceturksni (1149 eiro), tā pieauga par 144 eiro jeb 12,5 %.
Gada laikā vidējais atalgojums sabiedriskajā sektorā pieauga par 7,4 procentpunktiem straujāk nekā privātajā – attiecīgi par 16,3 % un 8,9 %.
Šāgada 1. ceturksnī sabiedriskajā sektorā vidējā darba samaksa pirms nodokļu nomaksas bija 1657 eiro, savukārt privātajā – par 43 eiro zemāka (1614 eiro). Vispārējās valdības sektorā, kurā ietilpst valsts un pašvaldību iestādes, kā arī valsts un pašvaldību kontrolētas un finansētas kapitālsabiedrības, vidējā darba samaksa pieauga līdz 1 606 eiro jeb par 17,6 %.
Salīdzinot ar pagājušā gada 4. ceturksni, vidējā darba samaksa sabiedriskajā sektorā samazinājās par 0,7 % – vispārējās valdības sektorā samazinājums bija 1,6 %, bet privātajā sektorā bija vērojams 1,8 % pieaugums.
Saskaņā ar apstiprināto valsts budžetu 2024. gadam, atalgojums šogad pieaugs Iekšlietu ministrijas un Tieslietu ministrijas institūciju, veselības un sociālās jomas, izglītības, kā arī kultūras nozares darbiniekiem. Turpināsies 2022. gadā uzsāktā atalgojuma reforma valsts tiešās pārvaldes iestādēs.
Kā vēsta CSP, 2024. gada 1. ceturksnī vidējā darba samaksa mēnesī par pilnas slodzes darbu lielāka par vidējo valstī bija finanšu un apdrošināšanas darbību (2956 eiro), informācijas un komunikācijas pakalpojumu (2675 eiro), enerģētikas (2118 eiro), profesionālo, zinātnisko un tehnisko pakalpojumu nozarē (2092 eiro), valsts pārvaldes (1883 eiro), veselības un sociālās aprūpes (1680 eiro), kā arī ieguves rūpniecības un karjeru izstrādes (1666 eiro) nozarē.
Viszemākā vidēja darba samaksa par pilnas slodzes darbu bija izmitināšanas un ēdināšanas pakalpojumu nozarē – 1071 eiro pirms nodokļu nomaksas.
Šāgada 1. ceturksnī salīdzinājumā ar pērnā gada 1. ceturksni vidējā darba samaksa pirms nodokļu nomaksas visstraujāk ir augusi Latgalē (12,5 %), Vidzemē (11,6 %) un Zemgalē (11,2 %). Vislielākā vidējā bruto darba samaksa par pilnas slodzes darbu bija Rīgā – 1804 eiro, savukārt viszemākā – Latgalē (1151 eiro), kas ir par 36 % mazāk nekā galvaspilsētā. Pēc CSP datiem, vidējā atalgojuma plaisa starp Rīgu un reģioniem gada laikā ir nedaudz samazinājusies visos reģionos, izņemot Kurzemi. Lielākais samazinājums bija vērojams Latgalē (1,0 procentpunkts).
2024.gada 1. ceturksnī, salīdzinot ar 2023.gada 1. ceturksni, visstraujāk vidējā darba samaksa pirms nodokļu nomaksas pieauga Latvijā – par 11,0 %, Lietuvā – par 10,3 %, bet Igaunijā gada pieaugums bija viszemākais – 8,8 %. Visās Baltijas valstīs 2024. gadā ir augusi valstī noteiktā minimālā alga, un tās attiecība pret vidējo atalgojumu šī gada 1. ceturksnī visās valstīs bija līdzīga – 43 %, informēja CSP.