LLKC: Kailsals, vējš, lietusgāzes, sausums – gads lauksaimniekiem bijis izaicinājumu pilns
- Autors: Lauku konsultāciju un izglītības centrs
Foto - arhīvs
Kailsals ziemājos Vidzemē un Latgalē, spēcīgas lietusgāzes un vējš Zemgalē, sausums Kurzemē un Latgalē – šis gads lauksaimniekiem bijis izaicinājumu pilns, secina Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra (LLKC) augkopības speciālisti savā ikgadējā ražas sezonas izvērtējumā.
Andris Skudra, LLKC Augkopības nodaļas konsultants: “Ražas ziemas kviešiem bija labas, bet neatbilstošā kvalitātē. Vasarāju ražu daudzviet ietekmēja sausums. Lai arī augi pavasarī saceroja, sausajā un karstajā laikā tie neattīstīja visus sacerojušos stiebrus. Rapsis izskatījās labi, bet raža izskatam neatbilda, jo siltajā un sausā laikā savairojās kaitēkļi, būtiski ietekmējot pākšu daudzumu un sēklu skaitu tajās. Kartupeļiem lietavas Zemgalē nodarīja ievērojamus postījumus, veicinot puves veidošanos. Pārējos reģionos laikapstākļi bijuši labvēlīgi kartupeļu ražas ieguvei un novākšanai.”
Šajā sezonā ziemas kviešu raža tika iegūta 4,33 t/ha, kas ir līdzīgi kā pagājušā gadā (4,27 t/ha), savukārt šogad ziemāju ( 507,7 tūkst. ha) un vasarāju (287,6 tūkst. ha) sējumu platības nedaudz samazinājās, salīdzinot ar 2023. gadu, kad apsēti tika 508,9 tūkst. ha ziemāju un 288,5 tūkst. ha vasarāju.
Inese Magdalenoka, LLKC Preiļu biroja augkopības konsultante: “Latgalē bioloģiskās saimniecībās auzu ražas nebija augstas, sausums ietekmējis graudu veidošanos, vietām tukšas skaras un sīki graudi. Vasaras rapsis ļoti atšķīrās pa saimniecību sējumiem atkarībā no sējas laika, tehnoloģijas, vietām pākstis izsita arī krusa. Savukārt griķu sējumiem pietiekams siltums un mitrums veicināja spēcīgu augu attīstību un potenciālu labas ražas līmeņa nodrošināšanai. To kulšana uzsākta agrāk kā citus gadus.”
Latgalē šogad varētu iegūt aptuveni 1,1 tonnu griķu no hektāra. Savukārt vietās, kur bija pietiekami mitrs, griķu ražas varētu sasniegt 1,5 līdz 1,7 tonnas no hektāra. Pērn griķu raža vidēji sasniedza 800 kilogramus no hektāra.
Tā kā ziemas rapsis daļā Vidzemes un Latgales šajā gadā nepārziemoja, tad daļu platību pārsēja ar vasaras rapsi. Līdz ar to šajā gadā dubultojušās vasaras rapša sējplatības (22,3 tūkst. ha), salīdzinot ar pagājušo gadu, kad tika apsēti 10,1 tūkst. ha, arī ražas līmenis šogad bija augstāks – 1,63 t/ha nekā 2023. gadā, kad tika iegūts 1,48 t/ha.
Šogad ziemāju sēja uzsākās diezgan agri, siltajos laikapstākļos augi labi attīstījās. Speciālisti aicina lauksaimniekus aktīvāk apsekot sējumus un vairāk uzmanības pievērst kaitēkļu un slimību attīstībai. Agri sētajos ziemas kviešu sējumos izplatījusies melnā stiebrmuša, kā arī iespējama dzeltenās rūsas infekcijas parādīšanās uz augiem. Savukārt ziemas rapsim jānovērtē augu attīstība, lai tie nepāraugtu un labi pārziemotu, kā arī jāizvērtē tādu kaitēkļu kā krustziežu sakņu kakla smecernieku izplatība.