CSP: Gada laikā nodarbinātības līmenis Latvijā samazinājies par 0,8 procentpunktiem
- Autors: Apriņķis.lv
Grafika - CSP
2025.gada pirmajā ceturksnī Latvijā bija nodarbināti 868,0 tūkstoši jeb 63,2 % iedzīvotāju vecumā no 15 līdz 74 gadiem, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) darbaspēka apsekojuma rezultāti.
Gada laikā nodarbinātības līmenis samazinājās par 0,8 procentpunktiem, bet nodarbināto skaits – par 11,9 tūkstošiem. Šā gada pirmajā ceturksnī, salīdzinot ar 2024. gada ceturto ceturksni, nodarbinātības līmenis samazinājās par 0,2 procentpunktiem, bet nodarbināto skaits – palielinājās par 0,8 tūkstošiem.
Turpmāk tekstā informācija tiks atspoguļota par personām vecuma grupā no 15 līdz 74 gadiem.
Šā gada pirmjā ceturksnī vīriešu nodarbinātības līmenis bija par 5,2 procentpunktiem augstāks nekā sieviešu – attiecīgi 65,9 % un 60,7 %.
2025.gada pirmajā ceturksnī 86,4 % nodarbināto bija darbinieki (darba ņēmēji), 8,1 % – pašnodarbinātas personas, 5,0 % – darba devēji, un pavisam neliela daļa (0,5 %) bija neapmaksātas personas, kas palīdz citam ģimenes loceklim viņa uzņēmumā vai lauku saimniecībā.
Latvijā nodarbinātības līmenis pārsniedz Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu vidējo nodarbinātības līmeni (2024.gada 4.ceturksnī ES – 61,8 %). Igaunijā nodarbinātības līmenis bija 67,4 %, savukārt Lietuvā – 65,3 %, informēja CSP.
Šāgada pirmajā ceturksnī nodarbinātības līmenis jauniešiem 15-24 gadu vecumā bija 28,1 %, kas ir par 2,8 procentpunktiem zemāks rādītājs nekā attiecīgajā periodā pērn. Nodarbināti bija 52,3 tūkstoši jauniešu (2024.gada pirmajā ceturksnī – 57,8 tūkstoši).
Pamatdarbā nodarbinātie nedēļā nostrādāja vidēji 37,4 stundas, kas ir par 0,5 stundām mazāk nekā iepriekšējā ceturksnī un par 0,6 stundām mazāk nekā pirms gada. Vīrieši strādāja vairāk – 38,0 stundas, savukārt sievietes – vidēji 36,8 stundas nedēļā.
Katrs divpadsmitais (75,4 tūkstoši jeb 8,7 %) nodarbinātais strādāja nepilnu darbalaiku. Tas ir par 3,2 tūkstošiem jeb 0,5 procentpunktiem vairāk nekā attiecīgajā periodā pirms gada un par 6,5 tūkstošiem jeb 0,7 procentpunktiem vairāk nekā iepriekšējā ceturksnī.
51,8 tūkstoši (6,0 %) nodarbināto strādāja arī blakusdarbā – bez pamatdarba strādāja vēl kādā darbavietā vai veica dažādus gadījuma darbus un guva papildu ienākumus. Tas ir par 7,0 tūkstošiem jeb 15,6 % vairāk nekā attiecīgajā periodā pirms gada un par 7,6 tūkstošiem jeb 17,2 % vairāk nekā pagājušā gada ceturtajā ceturksnī.
Sievietes (31,6 tūkstoši) biežāk nekā vīrieši (20,3 tūkstoši) strādāja blakusdarbā. Blakusdarbā nodarbinātie visbiežāk līdzās pamatdarbam nostrādāja 1-10 stundas (41,0 %), bet 34,2 % nostrādāja 11-20 stundas, liecina CSP dati.