Latvijas iekšzemes kopprodukts pirmajā ceturksnī samazinājies par 0,3%

Pozitīvāko kāpumu pievienotajā vērtībā devusi ne tikai būvniecība, bet arī informācijas un komunikāciju pakalpojumu nozare, izmitināšanas pakalpojumi, finanšu un apdrošināšanas nozare. Negatīvu ietekmi uz IKP pirmajā ceturksnī veido ražošanas kritums elektroenerģijas, gāzes apgādes, siltumapgādes un gaisa kondicionēšanas nozarē.

Šāgada pirmajā ceturksnī salīdzinājumā ar iepriekšējā gada attiecīgo periodu kopējā pievienotā vērtība samazinājusies par 1,2 %. Pievienotā vērtība ražojošajās nozarēs kopā samazinājās par 4,0 %, bet pakalpojumu nozarēs saglabājās iepriekšējā gada līmenī.

Lauksaimniecības nozarē novērots pieaugums par 1,3 %, ko ietekmēja pieaugums augkopības nozarē (par 2,5 %) un kritums lopkopībā (par 2,0 %). Zivsaimniecības nozarē vērojams kritums par 18,8 %, bet kāpumu par 3,4 % uzrādījusi mežsaimniecības un mežizstrādes nozare.

Kāpums kūdras ieguvē un pārstrādē par 1,9 %, kā arī grants un smilts karjeru izstrādē par 9,8 % ietekmēja kopējo ražošanas apjomu palielinājumu ieguves rūpniecības nozarē par 3,1 %.

Apstrādes rūpniecības pievienotā vērtība uzrādījusi kritumu par 0,9 %, ko ietekmēja samazinājums 14 no 22 apstrādes rūpniecības apakšnozarēm. Lejupslīde vērojama gatavo metālizstrādājumu ražošanā – kritums par 2,4 %, datoru, elektronisko un optisko iekārtu ražošanā – samazinājums par 21,3 %, savukārt pārtikas produktu ražošanā –  par 0,1 % Pēc īpatsvara lielākajā apstrādes rūpniecības apakšnozarē – koksnes un koka izstrādājumu ražošanā – pievienotā vērtība pieaugusi par 3,6 %. Pozitīvi kopējo nozares pievienoto vērtību ietekmēja izaugsme nemetālisko minerālu izstrādājumu ražošanā par 6,8 %, ķīmisko vielu un ķīmisko produktu ražošanā par 7,2 %. Apstrādes rūpniecības izlaide palielinājās par 1,0 %.

Elektroenerģijas, gāzes apgādes, siltumapgādes un gaisa kondicionēšanas ražošanas apjomi samazinājās par 9,5 %, bet ūdens apgāde, notekūdeņu savākšanā un attīrīšanā, atkritumu savākšanā, apstrādē un izvietošanā, materiālu pārstrādē, sanitārijā pieaugums par 0,3 %.

CSP dati liecina, ka būvniecības pievienotā vērtība šāgada pirmajā ceturksnī palielinājās par 9,6 %. Ēku būvniecības apjomi gada laikā samazinājās par 3,8 %. Inženierbūvniecības apjomi pieauga par 40,7 %, ko noteica sezonas sākšana ar lieliem un apjomīgiem projektiem ceļu un tiltu būvniecībā, to sekmēja arī salīdzinoši labvēlīgi laikapstākļi, kas ļāva turpināt būvdarbus arī ziemā. Specializēto būvdarbu apjomi palielinājās par 2,6 %.

Mazumtirdzniecībā pievienotā vērtība samazinājās par 0,4 % - nepārtikas preču mazumtirdzniecība palielinājusies par 1,3 %, bet pārtikas preču mazumtirdzniecībā novērots kritums par 3,7 %. Automobiļu un motociklu vairumtirdzniecība, mazumtirdzniecība un remonts palielinājās par 15,7 %, bet vairumtirdzniecība kritusies par 0,2 %.

Izmitināšanas un ēdināšanas sniegto pakalpojumu apjoms palielinājies par 4,5 %, tai skaitā izmitināšanā – par 8,4 %, bet ēdināšanas pakalpojumos kritums par 2,8 %.

Informācijas un komunikāciju nozares pievienotā vērtība pieaugusi par 4,6 %, tajā skaitā lielākajās apakšnozarēs: datorprogrammēšanā un konsultēšanā – palielinājusies par 10,3 % un telekomunikācijas pakalpojumu sniegšanā – par 3,6 %. Savukārt kritums vērojams informācijas pakalpojumos par 14,6 %.

Finanšu un apdrošināšanas nozares pievienotā vērtība palielinājusies par 3,4 %. Apdrošināšanas, pārapdrošināšanas un pensiju uzkrāšanas nozarē pieaugumu 5,3 % apmērā noteica nopelnīto apdrošināšanas prēmiju pieaugums un atlīdzību samazinājums, kas pienākas pie izmaksas nedzīvības apdrošināšanā, kā arī kopējo iemaksu pieaugums privātos pensiju plānos. Par 20,7 % palielinājās finanšu pakalpojumu un apdrošināšanas darbību papildinošo darbību nozares pievienotā vērtībā, ko nodrošināja veiksmīga apdrošināšanas aģentu un brokeru, ieguldījumu pārvaldes sabiedrību darbība, kā arī operācijas ar vērtspapīriem. Finanšu pakalpojumu nozarē pieaugums 0,2 % apmērā.

Pēc CSP datiem, profesionālo, zinātnisko un tehnisko pakalpojumu nozares pievienotās vērtības pieaugumu (par 1,2 %) ietekmēja aktivitātes pieaugums arhitektūras un inženiertehnisko pakalpojumu, tehnisko pārbaužu un analīzes pakalpojumu sniegšanā (par 5,9 %), reklāmas un tirgus izpētes pakalpojumu sniegšanā (par 4,5 %), kā arī citos profesionālos, zinātniskos un tehniskos pakalpojumos ( par 5,3 %). Turpretī negatīvu ietekmi uz nozares attīstību radīja kritums juridisko un grāmatvedības pakalpojumu sniegšanā (par 0,8 %) un centrālo biroju darbībās, reklāmas un tirgus izpētes pakalpojumu sniegšanā (par 1,0 %).

Stabilu pieaugumu ilgākā laika periodā uzrāda administratīvo un apkalpojošo dienestu pakalpojumu darbības un arī šajā ceturksnī pakalpojumu sniegtais apjoms pieaudzis par 2,8 %. Pozitīvu devumu nozares pievienotās vērtības pieaugumā sniedza iznomāšanas un ekspluatācijas līzinga sniegto pakalpojumu apjoma kāpums (par 4,2 %), darbaspēka meklēšana un nodrošināšana ar personālu (par 6,7 %), būvniecības un ainavu arhitektu sniegtie pakalpojumi (par 7,1 %). Kritums ceļojumu biroju, tūrisma operatoru rezervēšanas pakalpojumu nozarē (par 16,8 %), apsardzes pakalpojumu un izmeklēšanas darbībās (par 8,3 %).

Produktu nodokļu (galvenokārt, pievienotās vērtības nodoklis, akcīzes un muitas nodokļi) pieaugumu 2,8 % apmērā noteica pievienotās vērtības nodokļa ieņēmumu pieaugums.

2025.gada pirmajā ceturksnī, salīdzinot ar pagājušā gada pirmo ceturksni, kopējais darbinieku atalgojums ir pieaudzis par 5,4 %, tai skaitā kopējā darba alga par 6,0 %, bet darba devēju sociālās iemaksas par 2,6 %.

Vislielākais kopējā darbinieku atalgojuma pieaugums ir mākslas, izklaides un atpūtas, citu pakalpojumu nozaru grupā – kopumā par 11,1 %; operācijām ar nekustamo īpašumu nozarē palielinājums par 9,3 % un finanšu un apdrošināšanas darbību nozarē pieaugums par 8,0 %. Darbinieku atalgojums pakalpojumu nozarēs vidēji pieaudzis par 7,0 %.

Bruto darbības koprezultāts un jauktais ienākums ir palielinājies par 0,5 %, ražošanas un importa nodokļu un subsīdiju saldo pieaudzis par 8,4 %, vēsta CSP.