Augstākais vidējais atalgojums šāgada pirmajā ceturksnī – Rīgā un Rīgas reģionā
- Autors: Apriņķis.lv
Grafika - CSP
2025.gada pirmajā ceturksnī vidējā bruto darba samaksa valstī bija 1757 eiro, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati. Gada laikā mēneša vidējais atalgojums palielinājās par 134 eiro jeb 8,3 %. Savukārt samaksa par vienu nostrādāto stundu pirms nodokļu nomaksas pieauga līdz 11,60 eiro jeb par 8,9 %. Straujākais algu kāpums bijis privātā sektorā.
Šāgada pirmajā ceturksnī, salīdzinājumā ar 2024. gada ceturtajā ceturksni, mēneša vidējā bruto darba samaksa pieauga par 0,7 %, bet stundas samaksa samazinājās par 2,4 %.
Vislielākā vidējā bruto darba samaksa par pilnas slodzes darbu bija Rīgā (1943 eiro) un Rīgas reģionā (1923 eiro), savukārt viszemākā – Latgalē (1259 eiro). Vislielākā vidējā atalgojuma plaisa bija starp Rīgu un Latgali – 35,2 %.
Vidējā neto darba samaksa (aprēķināta, izmantojot darba vietā piemērojamos darba nodokļus) bija 1305 eiro jeb 74,3 % no bruto algas, un gada laikā tā pieauga par 10,6 %, apsteidzot gan patēriņa cenu, gan atalgojuma pirms nodokļu nomaksas (bruto) kāpumu. Reālais neto algas pieaugums, ņemot vērā inflāciju, bija 7,0 %.
No šāgada 1.janvāra valstī noteiktā minimālā alga Latvijā pieauga no 700 līdz 740 eiro jeb par 5,7 %, mainījās iedzīvotāju ienākuma nodokļu likmes, kā arī diferencētais neapliekamais minimums aizvietots ar fiksētu lielumu neatkarīgi no ienākumu apmēra.
Gada laikā vidējais atalgojums privātajā sektorā pieauga par 3,6 procentpunktiem straujāk nekā sabiedriskajā – attiecīgi par 9,4 % un 5,8 %.
Pēc CSP informācijas, 2025. gada pirmajā ceturksnī privātajā sektorā vidējā darba samaksa pirms nodokļu nomaksas bija 1 766 eiro, savukārt sabiedriskajā sektorā tā bija par 13 eiro zemāka jeb 1 753 eiro.
Vidējās darba samaksas pārmaiņas ietekmē ne tikai darbinieku atalgojuma pieaugums vai samazinājums, bet arī darbaspēka pieprasījuma un piedāvājuma tendences un darba tirgus strukturālās izmaiņas. Minēto faktoru ietekme kopumā parādās darba samaksas fonda un pilnas slodzes darbinieku skaita, kuri tiek izmantoti vidējās darba samaksas aprēķiniem, pārmaiņās.
Aprēķinātās darba samaksas fonds 2025. gada pirmajā ceturksnī salīdzinājumā ar pagājušā gada pirmo ceturksni valstī kopumā pieauga par 5,9 % jeb 208,9 miljoniem eiro, bet algoto darbinieku skaits, pārrēķināts pilnā slodzē, samazinājās par 15,8 tūkstošiem jeb 2,2 %.
2025.gada pirmajā ceturksnī vidējā darba samaksa mēnesī par pilnas slodzes darbu lielāka par vidējo valstī bija finanšu un apdrošināšanas darbību (3222 eiro), informācijas un komunikācijas pakalpojumu (2809 eiro), enerģētikas (2390 eiro), profesionālo, zinātnisko un tehnisko pakalpojumu nozarē (2305 eiro), valsts pārvaldes (1997 eiro), ieguves rūpniecības un karjeru izstrādes (1872 eiro), kā arī veselības un sociālās aprūpes nozarē (1775 eiro).
Viszemākā vidējā darba samaksa par pilnas slodzes darbu bija izmitināšanas un ēdināšanas pakalpojumu nozarē – 1116 eiro pirms nodokļu nomaksas.
Bruto darba samaksa par vienu nostrādāto stundu 2025. gada pirmajā ceturksnī bija 11,60 eiro, un gada laikā tā pieauga par 8,9 % (2024. gada pirmajā ceturksnī – 10,65 eiro).
Vienas stundas darbaspēka izmaksas, kas ietver gan darba samaksu, gan citus ar darbaspēku saistītos darba devēja izdevumus, gada laikā pieauga no 13,50 līdz 14,64 eiro jeb par 8,4 %, ko ietekmēja kopējo darbaspēka izmaksu kāpums par 5,4 % un nostrādāto stundu samazinājums par 2,8 % gada laikā, vēsta CSP.