Pētījums: "hibrīddarba" vai attālināta darba režīmā pašlaik strādā 28% darbinieku
- Autors: Apriņķis.lv

Darba specifikas vai citu apsvērumu dēļ vairums (72%) darbinieku Latvijā pašlaik strādā savā darbavietā, savukārt 28% darbinieku ir iespēja strādāt arī attālināti – tostarp gandrīz katram ceturtajam ir iespēja strādāt “hibrīddarba” režīmā, bet 4% strādājošo darba devēji nodrošina iespēju strādāt tikai attālināti no mājām, atklāj kompānijas “Kantar” pētījuma rezultāti.
Dati liecina, ka tikai klātienē salīdzinoši biežāk strādā 55 līdz 65 gadus veci darbinieki, darbinieki ar pamata un vidējo izglītību, ar zemiem (līdz 600 eiro) ģimenes un vidēji zemiem (601 – 1000 eiro) personīgajiem ienākumiem mēnesī, darbinieki ar lielāku darba stāžu attiecīgajā uzņēmumā (16 un vairāk gadi), strādnieki, pakalpojumu un tirdzniecības jomas darbinieki, apstrādes rūpniecībā, tirdzniecības, izmitināšanas un ēdināšanas pakalpojumu, izglītības, kā arī veselības un sociālās aprūpes jomās nodarbinātie, valsts vai pašvaldības (sabiedriskajā sektorā) strādājošie, darbinieki, kuri nedēļā strādā vairāk par normālo darba laiku (41 un vairāk stundas), citās pilsētās (ne Rīgā), Kurzemē un Latgalē strādājošie, kā arī tie, kuri ar savu pašreizējo darbu ir kopumā neapmierināti.
Savukārt “hibrīddarba” režīmā caurmērā biežāk darbojas 25-34 gadus veci darbinieki, strādājošie ar augstāko izglītību, vadītāji un augstākā līmeņa speciālisti, darbinieki ar augstiem ģimenes un personīgajiem ienākumiem (1501 eiro un vairāk) mēnesī, informācijas un komunikācijas pakalpojumu, finanšu un apdrošināšanas, profesionālo, zinātnisko un tehnisko pakalpojumu jomās nodarbinātie, pakalpojumu jomā, lielajos uzņēmumos (250 un vairāk darbinieki) strādājošie, rīdzinieki, kā arī tie, kuri ar savu pašreizējo darbu ir pat ļoti apmierināti.
Pašlaik vērojams, ka tikai no mājām vidēji biežāk strādā 25 līdz 34 gadus veci darbinieki, speciālisti, informācijas un komunikācijas pakalpojumu, kā arī pakalpojumu jomās nodarbinātie.
Pētījuma dati apliecina, ka pēdējo trīs gadu laikā ļoti būtiskas izmaiņas strādājošo darba režīmā nav vērojamas – saglabājas kopumā stabila to darbinieku proporcija, kuri strādā tikai savā darbavietā (68-72%), “hibrīddarba” režīmā (24-27%) vai tikai no mājām (4-5%). Vienlaikus šogad iezīmējas zināma tendence palielināties darbavietā strādājošo īpatsvaram.
“Kantar” veiktā pētījuma rezultāti liecina, ka pārāk augsta darba slodze ir viens no biežāk minētajiem iemesliem, skaidrojot savu negatīvo emocionālo labsajūtu darbā un apsverot darba maiņas iespējas. 36% darba ņēmēju norāda, ka pārāk liela darba slodze ir starp galvenajiem iemesliem negatīvas emocionālās labsajūtas vērtējumam darbā.
Katrs trešais (31%) strādājošais savu darba slodzi vērtē kā neatbilstošu – pārāk augstu vai pārāk zemu
Lai gan trīs no pieciem (62%) strādājošajiem savu darba slodzi vērtē kā atbilstošu, tomēr gandrīz katrs trešais (31%) darbinieks to uzskata par neatbilstošu – 26% kā pārāk augstu, un 5% kā pārāk zemu.
Savu darba slodzi kā atbilstošu salīdzinoši biežāk raksturo tie darbinieki, kuri nedēļā strādā normālo darba laiku (40 stundas), informācijas un komunikācijas pakalpojumu, kā arī pakalpojumu jomās nodarbinātie, kā arī tie, kuri ar savu pašreizējo darbu ir kopumā apmierināti.
Savukārt to, ka viņu darba slodze ir pārāk augsta, vidēji biežāk norāda tie darbinieki, kuri nedēļā strādā 41 un vairāk stundas, izglītības, kā arī veselības un sociālās aprūpes jomās nodarbinātie, valsts vai pašvaldības strādājošie, darbinieki, kuri kopumā nav apmierināti ar savu pašreizējo darbu.