Ekonomikas ministrija: Latvija ir vienīgā Baltijas valsts, kur vērojama pārtikas cenu samazināšanās tendence
- Autors: LETA
Foto - Ekonomikas ministrija
Latvija ir vienīgā no Baltijas valstīm, kur pārtikas cenas divu mēnešu laikā ir samazinājušās, informēja Ekonomikas ministrijā (EM).
Salīdzinot jūliju ar maiju, secināms, ka, neskatoties uz kopējo inflāciju un cenu pieaugumu, tieši pārtikas un bezalkoholisko dzērienu segmenta cenas ir samazinājušās - par 0,2%. Tikmēr Igaunijā un Lietuvā tās pieauga vai palika nemainīgas.
EM uzsver, ka kopš pārtikas preču tirdzniecības memoranda noslēgšanas ir pagājuši tikai divi mēneši, tādēļ pilnīgu izvērtējumu vēl nav iespējams sniegt, tomēr pirmie pieejamie dati rāda pozitīvu tendenci.
Jūnijā lielākajai daļai memorandā iekļauto pārtikas apakšgrupu cenas saruka par 1,1%, kas ir straujākais kritums kopš 2015.gada, izņemot Covid-19 periodu, savukārt jūlijā cenas pieauga par 0,3%, taču to galvenokārt noteica ārēji faktori - pārtikas cenu kāpums pasaulē, īpaši gaļas un augu eļļu segmentos, kā arī sezonālie un laikapstākļu ietekmes faktori.
Skatoties šo tendenci divu mēnešu griezumā, var secināt, ka cenas šajās apakšgrupās ir sarukušas. Šo grupu devums kopējā pārtikas cenu kritumā bija lielāks nekā citām pārtikas preču kategorijām, kas EM ieskatā norāda uz potenciālo memoranda sākotnējo efektivitāti.
Vienlaikus EM norāda, ka cenu samazinājums pārtikas precēm ir noticis pretstatā tam, ka ANO pārtikas un lauksaimniecības organizācijas pārtikas cenu indekss 2025.gadā, tostarp jūnijā un jūlijā, ir pieaudzis.
Memorands par pārtikas preču tirdzniecību tika izstrādāts, lai veicinātu pirmās nepieciešamības pārtikas produktu cenu samazinājumu un pieejamību iedzīvotājiem, jo īpaši tiem, kuri ir ekonomiski visneaizsargātākie. Latvijā vairāk nekā piektā daļa jeb teju 22% iedzīvotāju ir pakļauti nabadzības riskam - tas ir viens no augstākajiem rādītājiem Eiropas Savienībā. 2023.gadā Latvijā nabadzības riskam bija pakļauti 399 000 iedzīvotāju.
EM valsts sekretāra vietnieks Jānis Salmiņš norāda, ka zemo cenu groza iniciatīva ir radīta, lai palīdzētu tiem, kuriem pārtikas pieejamība ir vissvarīgākā - ģimenēm ar zemiem ienākumiem, senioriem, daudzbērnu ģimenēm.
Salmiņš akcentē, ka EM turpinās sekot cenām un sadarboties ar visiem memoranda parakstītājiem, lai ieguvums būtu jūtams gan vidējā termiņā, gan ilgtermiņā.
EM turpinās monitorēt pārtikas cenu izmaiņas un publicēt salīdzinošos datus, lai nodrošinātu caurredzamību un godīgu konkurenci pārtikas tirgū.
Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) priekšnieks Raimonds Lapiņš norāda, ka esošais patēriņa cenu indekss iekļauj plašu produktu un pakalpojumu klāstu. Latviju kā mazu atvērtu ekonomiku ļoti būtiski ietekmē cenu pārmaiņas pasaules tirgos.
Lai mazinātu ārējo faktoru ietekmi uz cenu salīdzināšanu, ministru kabinets otrdien apstiprināja iespēju CSP iegūt datus par pārtikas preču cenām lielveikalos. Ar šiem datiem CSP izveidos indeksu, ar kuru EM un sabiedrība kopumā varēs izsekot, kā mainās cenas dažādām pārtikas precēm.
Jau ziņots, ka šogad 27.maijā tika parakstīts memorands par pārtikas cenu samazināšanu. Memorands paredz zemo cenu pārtikas groza ieviešanu, cenu salīdzināšanas rīka ieviešanu, kā arī vietējās izcelsmes produktu īpatsvara palielināšanu veikalos. Zemo cenu pārtikas groza izveide paredz, ka desmit preču kategorijās katrā tiek nodrošināts vismaz viens produkts ar zemāko cenu kategorijā, un ar zināmu regularitāti produkti tiks mainīti pret citiem produktiem no tās pašas kategorijas.