Valdība pieņem zināšanai nākamgad pieejamo fiskālo telpu 39,7 miljonu eiro apmērā

Pēc FM aprēķiniem, fiskālā telpa 2027.-2029.gadā būs negatīva. Attiecīgi mīnus 140,1 miljons eiro 2027.gadā, mīnus 144,4 miljoni eiro 2028.gadā un mīnus 321,6 miljoni eiro 2029.gadā. Aprēķinos iekļauta arī Eiropas Savienības (ES) Padomes 2025.gada 8.jūlija rekomendācija, kas ļauj izmantot izņēmuma klauzulu un atkāpties no bilances nosacījuma.

Lai gan salīdzinājumā ar pavasari fiskālā telpa uzlabojusies, tā 2027.-2029.gadā joprojām ir negatīva, norāda FM. Tas nozīmē, ka jauniem prioritāriem pasākumiem papildu līdzekļu nebūs, un vispirms būs jānodrošina pasākumi negatīvās fiskālās telpas kompensēšanai.

FM ziņojumā arī prognozēts, ka vidējā termiņā budžeta deficīts pie nemainīgas politikas pieaugs un būs 3% 2026.gadā, 4,1% 2027.gadā, 3,7% 2028.gadā un 3,9% 2029.gadā, kas ir virs pieļaujamā līmeņa.

Saskaņā ar ziņojumā teikto, 2026.gadā vispārējās valdības ieņēmumi prognozēti 19,135 miljardu eiro apmērā, bet vispārējās valdības izdevumi - 20,461 miljarda eiro apmērā. Valsts kopbudžetā 2026.gadā prognozēti 18,972 miljardu eiro ieņēmumi un 20,566 miljardu eiro izdevumi.

Budžeta deficīta prognozē ir ietverta vispārējās valdības sektorā klasificētās VAS "Latvijas dzelzceļš" ietekme - 2026.gadā mīnus 17,6 miljoni eiro, 2027.gadā ‑ mīnus 25,6 miljoni eiro, 2028.gadā ‑ mīnus 25,9 miljoni eiro un 2029.gadā ‑ mīnus 28 miljoni eiro. "Latvijas dzelzceļam" atbilstoši likumam "Par valsts budžetu 2025.gadam un budžeta ietvaru 2025., 2026. un 2027.gadam" nepieciešams saņemt Ministru kabineta (MK) piekrišanu negatīvās ietekmes pārsniegšanai 2026. un 2027.gadā.

Preses konferencē pēc valdības sēdes finanšu ministrs Arvils Ašeradens (JV) uzsvēra, ka topošais budžets ir valsts drošības budžets - izveidota jauna budžeta apakšprogramma "Valsts aizsardzības un drošības fonds", kurā paredzēts finansējums, lai Latvija varētu virzīties uz aizsardzības izdevumu palielināšanu līdz 5% no iekšzemes kopprodukta (IKP).

Minētajā programmā šobrīd ieplānots papildu finansējums 2026.gadā 296,5 miljonu eiro apmērā, 2027.gadā - 434 miljoni eiro, 2028.gadā - 652 miljoni eiro, bet 2029.gadā - 806 miljoni eiro, kas būtiski pasliktina vispārējās valdības budžeta bilances vidējā termiņā salīdzinājumā ar pavasara prognozēm. "Lai sabalansētu budžetu, nākamajos gados jāstrādā ar budžeta deficītu. Tāpēc izmantosim izņēmuma klauzulu, lai finansētu aizsardzības izdevumus," teica Ašeradens.

FM ir aktualizējusi vispārējās valdības budžeta bilances prognozes un fiskālās telpas aprēķinu 2026.-2029.gadam, ņemot vērā jaunākos Valsts kases (VK) datus, atjaunotās makroekonomiskās prognozes un valdības pieņemtos lēmumus par izdevumu palielinājumu, īpaši aizsardzībai. Prognozes nepieciešams apstiprināt, lai turpinātu darbu pie likumprojekta "Par valsts budžetu 2026.gadam un budžeta ietvaru 2026., 2027. un 2028.gadam".

Jaunākās prognozes liecina, ka nemainīgas politikas scenārijā budžeta deficīts vidējā termiņā būs lielāks, nekā iepriekš plānots, bet papildu finansējums jauniem prioritāriem pasākumiem ļoti ierobežotā apmērā pieejams tikai 2026.gadā.

Budžeta bilances prognoze ir balstīta uz jūnijā sagatavotajām un Fiskālās disciplīnas padomes apstiprinātajām makroekonomikas prognozēm 2026.-2029.gadam, kas paredz Latvijas IKP pieaugumu salīdzināmās cenās 2025.gadā par 1,1%. Tas ir par 0,1 procentpunktu mazāk, nekā FM prognozēja februārī. Savukārt 2026.gadam prognoze saglabāta 2,1%, bet 2027.-2029.gadam - 2,2%.

Vienlaikus FM pesimistiskais scenārijs paredz IKP pieaugumu salīdzināmās cenās 2025.gadā 0%, 2026.gadā 1,3%, 2027.gadā 2,2%, 2028.gadā 2,2% un 2029.gadā 2,2% apmērā.

Galvenais negatīvais risks pesimistiskajā scenārijā ir augstāku ASV tirdzniecības tarifu ieviešana un pārējo pasaules valstu potenciālie atbildes pasākumi, kas ierobežotu pasaules tirdzniecības apjomus, samazinātu Latvijas partnervalstu izaugsmi un attiecīgi arī Latvijas eksportu. Vienlaikus ģeopolitiskās situācijas saasināšanās var vēl papildus pasliktināt investoru un patērētāju noskaņojumu, samazinot investīciju un privātā patēriņa apjomus. Tādējādi ekonomikas izaugsme, pretstatā bāzes scenārijam, 2025.gadā tā arī neatjaunotos un zemāki pieauguma tempi saglabātos arī visu 2026.gadu.

Iestājoties šādam scenārijam, vispārējās valdības budžeta bilance pasliktinātos par 0,3 procentpunktiem 2025.gadā, salīdzinot ar bāzes scenāriju, bet 2026.-2029.gadā - par 0,6 procentpunktiem no IKP. Savukārt vispārējās valdības parāda līmenis 2025.gadā pieaugtu par 0,8 procentpunktiem, 2026.gadā - par 1,9 procentpunktiem, 2027.gadā - par 2,5 procentpunktiem, 2028.gadā - par trim procentpunktiem un 2029.gadā - par 3,5 procentpunktiem.

Savukārt FM optimistiskais scenārijs paredz IKP pieaugumu salīdzināmās cenās 2025.gadā par 1,6%, 2026.gadā - par 2,7%, 2027.gadā - par 2,6%, 2028.gadā - par 2,2% un 2029.gadā - par 2,2%. Optimistiskais scenārijs paredz tirdzniecības tarifu strīdu atrisināšanos, straujāku pasaules tirdzniecības un Latvijas partnervalstu ekonomikas attīstību, kas veicinās straujāku Latvijas eksporta izaugsmi. Ģeopolitiskās spriedzes mazināšanās savukārt mazinās nenoteiktību, finanšu tirgu svārstības un paaugstinās biznesa un patērētāju pārliecību, dodot pamatu straujākam investīciju un privātā patēriņa kāpumam.

Iestājoties šādam scenārijam, vispārējās valdības budžeta bilance uzlabotos par 0,1 procentpunktu 2025.gadā, salīdzinot ar bāzes scenāriju, par 0,3 procentpunktiem 2026.gadā, par 0,4 procentpunktiem 2027.-2028.gadā, bet 2029.gadā par 0,5 procentpunktiem no IKP. Savukārt vispārējās valdības parāda līmenis 2025.gadā samazinātos par 0,4 procentpunktiem, 2026.gadā - par vienu procentpunktu, 2027.gadā - par 1,7 procentpunktiem, 2028.gadā - par 2,1 procentpunktu un 2029.gadā - par 2,5 procentpunktiem.

Prognozes tapušas augstas nenoteiktības apstākļos, norāda FM. Starp lielākajiem riskiem ir iespējamie tirdzniecības tarifu kari, kas varētu bremzēt Latvijas tirdzniecības partneru ekonomikas izaugsmi, kā arī reģiona ģeopolitiskie izaicinājumi.

Inflācija 2025.gadā tiek prognozēta 3,5% apmērā (iepriekš - 2,5%), ko veicina pārtikas cenu kāpums un siltuma tarifu paaugstinājums. Pēc FM prognozēm, 2026.gadā inflācija varētu samazināties līdz 2,3%, bet turpmāk stabilizēties 2,2% līmenī, kas atbilst konverģējošas valsts cenu pieaugumam.

Budžeta deficīts 2025.gadā prognozēts 2,9% no IKP, kas ir par 0,2 procentpunktiem mazāk, nekā tika prognozēts pavasarī, un atbilstošs likumā noteiktajam pieļaujamajam līmenim. Salīdzinot ar pavasara prognozēm, vidējā termiņā tiek prognozēti augstāki nodokļu un nenodokļu ieņēmumi, balstoties uz šā gada sešu mēnešu izpildi un atjaunoto makroscenāriju, kas paredz straujāku vidējās darba samaksas kāpumu un augstāku inflāciju. FM atzīmē, ka scenārijs pie nemainīgas politikas paredz valsts sociālās apdrošināšanas iemaksu likmes otrajā pensiju līmenī atjaunošanu 6% apmērā 2029.gadā.

Vienlaikus pieaug arī budžeta izdevumi - galvenokārt papildu līdzekļi aizsardzībai un lielāks valsts līdzfinansējums ārvalstu finanšu palīdzības projektiem. Aizsardzības izdevumi atbilstoši starptautiskajai metodoloģijai 2026.gadā veidos 4% no IKP, bet 2027.-2029.gadā - ap 5%. Balstoties uz jaunajām prognozēm, FM ir noteikusi budžeta mērķus un aprēķinājusi fiskālo telpu jeb līdzekļus, kas pieejami jaunām iniciatīvām, ievērojot fiskālās disciplīnas nosacījumus 2026.-2029.gadam.

Pēc VK prognozēm, valsts parāds nemainīgas politikas scenārijā pieaugs no 48,9% no IKP 2025.gada beigās līdz 56,4% 2029.gada beigās. Tostarp 2026.gadā valsts parāds tiek prognozēts 50,6% no IKP, 2027.gadā - 54,7% no IKP, 2028.gadā - 55,4% no IKP un 2029.gadā - 56,4% no IKP. FM skaidro, ka parāda pieaugumu noteiks lielāks deficīts, aizsardzības izdevumu kāpums un zemāks nominālā IKP pieaugums, nekā iepriekš tika prognozēts.

Latvijas Bankas Monetārās politikas pārvaldes vadītāja vietnieks Mārtiņš Bitāns MK sēdes laikā pauda, ka Latvijas Bankai kopumā nav iebildumu un ir līdzīgs skatījums kā FM par makroekonomiskajām prognozēm. Viņš gan norādīja: vienlaikus jāņem vērā, ka šīs prognozes tiek aprēķinātas augstas nenoteiktības apstākļos un ārējie riski ir ar lejupvērstu tendenci. Bitāns pauda, ka valsts konsolidētā kopbudžeta izdevumi pēdējos gados ir auguši un turpina augt straujāk par ekonomiku. Valsts loma ekonomikā pieaugusi no mazāk nekā 40% laikā pirms pandēmijas un nu jau pārsniedz 45%, un tas nav ilgtspējīgi.

Latvijas Banka uzskata, ka budžeta veidošanā nauda primāri jāmeklē jau esošajos izdevumos. Bitāns kā vienu piemēru minēja iepirkumu sistēmas uzlabošanu. Ikgadējais iepirkumu apjoms ir ap 5,5 miljardiem eiro, un, efektivizējot iepirkumus par 5%, ieguvums būtu virs 250 miljoniem eiro. Viņš uzsvēra, ka šādas pārmaiņas jāveic jau tagad, nevis jāatliek uz nākotni. Nepieciešamos pasākumus atliekot, rezultātā augs parāds, kura apkalpošanai jau tagad ir dārga, vai jauni nodokļi.

Bitāns pauda, ka hronisks budžeta deficīts un augošs parāds, kas nu jau tuvojas 55% no IKP, nav veidojis noturīgi straujāku ekonomikas izaugsmi. Latvijas finanšu drošības buferis kļūst arvien mazāks, deficīts tiek "apēsts", bet ekonomikas izaugsme paliek vāja. "Nepieciešams pieņemt lēmumus, kas padara ekonomikas izaugsmi noturīgi strauju, tā rodot līdzekļus jaunām vajadzībām. Latvijas Banka politiķiem jau kopš 2023.gada regulāri ar konkrētiem ieteikumiem aktualizē tēmu par nepieciešamo politisko ambīciju, lai nodrošinātu 5% izaugsmi," norādīja Bitāns.