Arodbiedrība: Izdienas pensija kultūras nozarē ir kā "sociālais spilvens" ārkārtas gadījumiem

Viņš norādīja, ka aizvadīto piecu gadu laikā kultūras nozarē izdienas pensija piešķirta 20 cilvēkiem. Melbārža ieskatā, Valsts kancelejas piedāvājums izslēgt no izdienas pensiju saņēmēju loka kultūras nozares darbiniekus nedos ievērojamu finanšu līdzekļu ietaupījumu. Turklāt ir objektīvi iemesli, kāpēc dramatiskā teātra aktieri, sasniedzot noteiktu vecumu, nevar turpināt darbu savā profesijā, viņš teica.

Lai dramatiskā teātra aktieris varētu pretendēt uz izdienas pensiju, ir vajadzīgs darba stāžs, kas nav mazāks par 30 gadiem. Melbārdis uzsvēra, ka apmēram 22 gadu vecumā jaunietis noslēdz studijas teātra fakultātē, pirmie pāris gadi nereti tiek pavadīti ārštatā un tikai pēc tam sāk uzkrāties nepieciešamais stāžs. Viņš atzīmēja, ka izdienas pensiju izmaksā tikai līdz vecuma pensijai - tas ir starpposms.

"Aktieriem ir viens no garākajiem vajadzīgajiem stāžiem nozarē, tāpēc gadījumi, kad kāds aktieris izdienas pensiju saņem, ir reti. Izdienas pensiju veido daļa no vidējās izpeļņas pēdējos darba gados. Tā kā aktieru atalgojums teātros nav augsts, arī izdienas pensijas apmērs ir zems, un no tās vien izdzīvot nav iespējams," akcentēja LTDS valdes loceklis.

Valsts kancelejas priekšlikums paredz kultūras nozares darbiniekiem atbalstu pārkvalifikācijai. Melbārdis atzīmēja, ka aktieri jau patlaban pārkvalificējas, ja viņi nevar turpināt darbu savā profesijā. Tāpēc, viņaprāt, īpašas pārkvalifikācijas programmas nebūtu noderīgas, proti, aktieri un citi kultūras darbinieki ir atraduši jaunu nodarbošanos un atradīs to arī turpmāk. Viņš uzsvēra, ka izdienas pensija ir neliels "sociālais spilvens" ārkārtas situācijām.

Arodbiedrības priekšsēdētājs uzsvēra, ka aktieru profesija ir atkarīga no ārējiem apstākļiem. Piemēram, aktrisēm pēc noteikta vecuma pasaules dramaturģijā lomu kļūst mazāk. Tāpat aktieru noslodze ir atkarīga no režisoriem, teātra vadības, repertuāra un veselības stāvokļa. Melbārdis uzsvēra, ka izdienas pensijas kultūras darbiniekiem ieviesa, lai atbalstītu cilvēkus, kuri objektīvu iemeslu dēļ nevar turpināt darbu.

Viņaprāt, Valsts kancelejas priekšlikums uzskatāmi parāda, cik atšķirīgs ir kultūras darbinieku atalgojums salīdzinājumā ar citām profesijām, kurām ir paredzēta iespēja saņemt izdienas pensiju. Melbārdis atzīmēja, ka ir būtiska atšķirība, vai aktieris var nopelnīt pietiekami, lai veidotu uzkrājumus, vai arī viņš dzīvo no "rokas mutē" un strādā papildu darbu, lai saglabātu vietu profesijā.

Viņš pauda, ka kultūras darbinieki vienmēr ir bijuši saprotoši un nav protestējuši par algām, taču, ja tās būtu atbilstošas, katrs pats spētu nodrošināt sev "drošības spilvenu". Viņš uzsvēra, ka patlaban tiek runāts par dotāciju samazinājumu teātriem. Tas nozīmē, ka algas varētu palikt mazākas, tāpēc izdienas pensija būtu jāsaglabā, viņš uzskata.

"Tad, ja kāds nonāk situācijā, kad objektīvu apstākļu dēļ vairs nevar turpināt darbu, izdienas pensija kļūst par mazu, bet nozīmīgu atbalstu. Kopējais ietaupījums, atsakoties no kultūras darbinieku izdienas pensijām, uz visas valsts fona būs niecīgs," pauda Melbārdis.

Jau rakstīts, ka Valsts kanceleja piedāvā no izdienas pensiju profesiju loka izslēgt prokurorus, tiesnešus, paredzot speciālo pensiju, diplomātus, baleta māksliniekus, leļļu teātra aktierus, cirka māksliniekus, kora māksliniekus, orķestra māksliniekus, solistus vokālistus, teātra aktierus, paredzot atbalstu pārkvalifikācijai citā profesijā, kā arī visus amatus un profesijas, kurās personas darba vai dienesta pienākumu izpilde nav saistīta ar regulāru veselības un dzīvības apdraudējumu, tai skaitā atbalsta funkciju veicējus.

Kultūras ministrijai paredzēta iespēja izstrādāt alternatīvu piedāvājumu attiecībā uz atsevišķām mākslinieku profesijām.