Lietavas un sērgas sit pa lauksaimniecību ^{Apriņķis.lv}

SIA “Kurzemes gaļsaimnieks” valdes priekšsēdētāja Aksana Jansone skaidro, ka gaļas pārstrādātāji izmantojuši “Baltic Pork” produkciju valsts iepirkumos un ēdināšanai skolās, jo tādos valsts iepirkumos, kas ir saistīti ar ēdināšanas pakalpojumiem, drīkst izmantot tikai Latvijas izcelsmes gaļu. Viņa neizslēdza vismaz nelielus cenas kāpumus, kuru patieso ietekmi vēl nevar līdz galam prognozēt. “To laiks rādīs. Redzēsim, kāda būs rezonanse pēc nedēļas. [..] Nav iespējams prognozēt, vai citi cūku audzētāji spēs aizstāt radušos deficītu. Visticamāk, kautuvēm nāksies meklēt izejvielas arī Latvijas kaimiņvalstīs,” ziņu aģentūrai LETA sacīja Jansone.

Āfrikas cūku mēris Latvijā tika ievazāts pirms vienpadsmit gadiem caur Krievijas un Baltkrievijas teritoriju, inficētām mežacūkām ienākot pāri zaļajai robežai, uz kuras tolaik vēl nebija sākti būvēt žogi. Šis mēris gan mājas, gan meža cūkām ir ārkārtīgi lipīgs, un pret to nav izstrādāta vakcīna, ar ko varētu cūkas vakcinēt. Tāpat kā putnu gripas gadījumā, vienīgais iespējamais līdzeklis vīrusa apturēšanai ir fermas vai saimniecības cūku vai mājputnu pilnīga preventīva izkaušana.

Zemkopības ministrs Armands Krauze tāpēc nācis klajā ar paziņojumu, ka Latvijas un Igaunijas medniekiem vajadzētu kopīgi izšaut mežacūku populāciju, lai tās nevarētu pārnēsāt vīrusu no viena novada uz otru un pāri robežām. Latvijā mežacūkas ir nelimitētie dzīvnieki, kurus var bez ierobežojumiem medīt visu gadu. Ministrs atzina: tagad varam gaidīt, ka tirgū palielināsies importa cūkgaļas apmēri, bet vietējās cūkgaļas apmēri samazināsies.

Graudi slapji, der pamatā lopbarībai

Aptuveni 85–90 procenti no šobrīd visā Latvijā novāktajiem ziemas kviešiem ir lopbarības kvalitātē, vērtē Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra Augkopības nodaļas pārstāvis Andris Skudra. Ja slapjos graudus pirms nodošanas pārstrādei izžāvēs, tad pārtikas kvalitātes graudu īpatsvars varētu sasniegt aptuveni 40 procentus, bet arī tas ir nožēlojami maz. Vēl septembra sākumā Vidzemē nokulta tikai puse no ziemas kviešiem, tāpat novākta tikai puse no rapša: kuri sējumi nenoslīka, tos apsēda smecernieki. Rudzi sakrituši veldrē, trešdaļa rudzu Vidzemē var palikt vispār nenokulti. Bet kartupeļi pūst vagās.

Izveidojas paradokss, ka graudu raža šogad būs derīga galvenokārt lopbarībai, bet cūkas, kas to varētu noēst, ir jāizkauj Āfrikas cūku mēra vīrusa dēļ. Lauksaimniecības nozarē kopējais zaudējumu apmērs slikto laikapstākļu dēļ šosezon varētu būt vairāki simti miljonu eiro, spriež biedrības “Zemnieku saeima” valdes priekšsēdētāja vietniece Maira Dzelzkalēja-Burmistre, vienlaikus norādot: zemnieki no valsts neprasīs kompensācijas.

Drūmās aplēses apstiprina Lauku atbalsta dienests, kam jau līdz 25. augustam lauksaimnieki iesnieguši informāciju par laikapstākļos cietušajām platībām 79 tūkstošu hektāru apmērā, kur kopējie provizoriskie zaudējumi lēsti gandrīz 93 miljonu eiro apmērā, informē Zemkopības ministrija. Turklāt ministrija uzsver, ka ziņas par cietušajām platībām un zaudējumiem pienāks vēl, jo problēma vēl ne tuvu nav beigusies.
Maira Dzelzkalēja-Burmistre uzsver: valsts tik milzīgus zaudējumus nespēj kompensēt. “Daudzas saimniecības šobrīd strādā krīzes režīmā, koncentrējoties uz ražas saglābšanu un faktiski cīnoties par saimniecību izdzīvošanu. Laikapstākļu dēļ ir ļoti cietusi ražas kvalitāte, un tas nozīmē to, ka zemnieki nevarēs pilnībā izpildīt savas līgumsaistības," brīdina zemnieku organizācijas pārstāve. "Sekas izjutīs citas nozares, piemēram, produkcijas pārvadātāji un ostas, kā arī nodokļu ieņēmumi būs būtiski mazāki, tādējādi ietekmējot Latvijas ekonomiku.”

Nepieciešami mehānismi, kā lauksaimniekiem tikt galā ar saistībām pret finansētājiem, piegādātājiem, sadarbības partneriem un Lauku atbalsta dienestu, kuras nebūs iespējams izpildīt. Tā kā lauksaimniecībā izsludināts ārkārtas stāvoklis, ar to valsts šobrīd atzīst juridisku force majeure, taču fiksēti gadījumi, kad Valsts ieņēmumu dienests to ignorē.

Finanšu nozares asociācija publiski aicinājusi visus lauksaimniekus, kuri šogad cietuši no nelabvēlīgiem laikapstākļiem, savlaicīgi vērsties kredītiestādēs, lai pagarinātu maksājumus, vienotos par kredīta pamatsummas maksājumu atlikšanu, maksājumu grafiku maiņu bez soda sankcijām utt.

Kūdriniekiem iet vēl slapjāk

It kā ar to visu nepietiktu, Latvijas Kūdras asociācija publiskā paziņojumā aicina izsludināt ārkārtējo situāciju arī Latvijas kūdras ieguves nozarē: “Kūdras ieguves nozare šovasar piedzīvojusi vienu no smagākajām sezonām pēdējo desmitgažu laikā. Kūdras ieguve notiek sezonāli no maija līdz septembrim, bet nelabvēlīgie laikapstākļi, kas sākās jau maijā, ir būtiski ietekmējuši kūdras ieguves apmērus un apdraud nozares darbību. [..] Līdz 1. augustam Vidzemē un Latgalē bija iespējams iegūt 20–30 procentus no plānotā kūdras apmēra.”

Kūdras ieguvei nepieciešams sauss, saulains un vējains laiks, kas pieturas vismaz trīs līdz piecas dienas bez lietus, lai varētu sākt frēzkūdras ieguves procesu. Kūdras lauka virskārtu sākumā uzfrēzē, rušina, lai kūdra izžūst. Ja kūdra nav sausa, to nevar novākt. Tomēr šogad tehnoloģiskais process vairākkārt jāsāk no sākuma, līdz kūdras savākšanai tā arī netiekot, jo procesa vidū sāk līt lietus. Daudzās vietās tehnika nemaz netiek kūdras laukam virsū, jo ir pārāk slapjš. Šobrīd kūdras ieguvēji vidēji ir spējuši savākt 29 procentus no plānotā kūdras apmēra. Vairāki darba devēji būs spiesti pārtraukt darbu vai būtiski samazināt darbinieku skaitu, atstājot sezonālos un pastāvīgos darbiniekus bez pilnas slodzes un plānotiem ienākumiem.

“Latvija ir būtisks kūdras piegādātājs pasaules tirgū – Latvijā iegūst 31 procentu no Eiropā profesionālajā dārzkopībā izmantotās kūdras. Savukārt šogad, ņemot vērā sarežģītos apstākļus, paredzams kūdras resursa deficīts un cenu kāpums, kas ietekmēs arī pārtikas cenas, jo substrāts ir būtiska sastāvdaļa dārzeņu audzēšanā. Jau šobrīd ir iztērētas noliktavās uzkrātās kūdras rezerves, kuras bija plānots atjaunot šovasar, tādēļ situācija kļūst kritiska ne tikai vietējiem ražotājiem, bet arī eksporta partneriem,” paziņojumā informē Kūdras asociācija.

Iepriekšējās desmitgadēs kūdras eksports Latvijā pārliecinoši audzis, līdz sasniedza 93 procentus no iegūtā apjoma, pagājušajā gadā kūdras produkti un kūdra eksportēti par 337,8 miljoniem eiro. Pirms gadiem pieciem Latvija kļuva par lielāko kūdras eksportētāju pasaulē, eksportējot vairāk nekā miljonu tonnu gadā, izpētījis "Dienas Bizness". Taču šogad par jauniem rekordiem būs jāaizmirst.

Uzņēmuma "Laflora" vadītājs Uldis Ameriks uzskaita priekšrocības, kādas kūdra rada mūsu valstij: "Latvija ir kūdras lielvalsts pasaules mērogā – 10 procentus no valsts teritorijas klāj kūdras purvi, un, pateicoties labvēlīgiem klimatiskajiem apstākļiem, kūdras apjoms ik gadu aug: šobrīd Latvijā uzkrājušies aptuveni 1,7 miljardi tonnu kūdras, ikgadējais dabiskais pieaugums sasniedz 1,6 miljonus tonnu. 2022. gadā, pēc eksportētā kūdras produktu apjoma, Latvijas daļa pasaules tirgū bija 19,9 procenti. Un tas sasniegts, kūdru iegūstot tikai 0,4 procentos no kopējās Latvijas teritorijas! Tas ir milzīgs dabas resurss un milzīgs potenciāls valsts labklājības veidošanai, budžeta ieņēmumu palielināšanai. Mums nav naftas, bet mums ir kūdra, turklāt tā nav fosils, bet lēni atjaunīgs, tātad zaļš resurss!"

Statistika rāda, ka tiešām Latvijā labvēlīgu klimatisko apstākļu dēļ kūdras slāņi aug četras reizes ātrāk nekā daudzās citās valstīs, tāpēc kūdra pie mums atjaunojas vairāk, nekā tiek norakta, un mūsu eksporta potenciāls ir vēl augošs. Lai noraidītu pārmetumus, ka kūdra esot nevis lauksaimniecības mēslojums eksportam, bet kurināmais, valdība nolēmusi no 2030. gada slēgt vēl tās dažas nedaudzās vietas, kur vēsturiski tikusi dedzināta kūdra. Tomēr šis gads statistikā ies ar mīnusa zīmi, jo lietavu dēļ nesavāktā kūdra paliks purvā vēl vismaz uz nākamo gadu.

Latvijas kūdras statistikas augšupeja šogad bremzēsies, nākamgad šis grafiks jau izskatīsies pavisam citādāk.