Gandrīz puse iedzīvotāju neveido uzkrājumus; drošības spilvens ir tikai piektdaļai
- Autors: Apriņķis.lv
Foto - pexels.com
Teju puse – 46 % – iedzīvotāju nav nedz paraduma regulāri uzkrāt, nedz ir atlikta kāda naudas summa neparedzētiem gadījumiem, liecina “Swedbank” apkopotie dati par krāšanas paradumiem Latvijā. Vērojamas arī pozitīvas tendences: jau piektā daļa cilvēku krāj pensiju 3.līmenī. Taču citos ilgtermiņa uzkrājumu vai investīciju risinājumos līdzekļus iegulda vien aptuveni desmitā daļa.
Uzkrājums vismaz trīs mēnešalgu apmērā neparedzētiem gadījumiem jeb tā saucamais “drošības spilvens” ir 20 % bankas klientu. Aktīvākie krājēji ir Rīgā un Vidzemē (22 %), kam seko Latgale un Sēlija, kur drošības spilvenu sev ir sarūpējuši 18 % cilvēku, bet Zemgalē un Kurzemē – 17 % cilvēku.
Lielākai daļai cilvēku, kuri ir veikuši vai veic uzkrājumus neparedzētiem gadījumiem, šī nauda atrodas kontā un netiek ieguldīta. Tikai 11 % no šiem krājējiem izmanto kādu no bankā pieejamiem investīciju risinājumiem, piemēram, ieguldījumu fondus vai uzkrājošo apdrošināšanu. Vēl aptuveni piektdaļa cilvēku (22 %) iegulda daļu ienākumu pensijas 3. līmenī, rūpējoties par savām vecumdienām.
Ļoti neliela Latvijas sabiedrības daļa – tikai 3 % cilvēku – ir sakrājuši drošības spilvenu trīs algu apmērā un vienlaikus izmanto arī investīciju risinājumus, ļaujot brīvajiem līdzekļiem strādāt finanšu tirgos.
Analizējot to cilvēku daļu, kuri neveido nekādus uzkrājumus (46 % no visiem), redzams, ka pamatā tie ir nelielu ienākumu saņēmēji – 61 % cilvēku ikmēneša ienākumi ir līdz 700 eiro, bet 28 % cilvēku ikmēneša ienākumi ir no 700 līdz 1500 eiro. Rīgā un Vidzemē ir salīdzinoši mazāk cilvēku, kuriem nav nekādu uzkrājumu (45 %), bet lielākais “nekrājēju” īpastvars ir Latgalē – 53 %.