Šā gada pirmajos trijos ceturkšņos konsolidētajā kopbudžetā bija 502,2 miljonu eiro deficīts
- Autors: Apriņķis.lv
Grafika - Finanšu ministrija
Šā gada trīs ceturkšņos, atbilstoši Valsts kases datiem, konsolidētais kopbudžets noslēdzies ar 502,2 miljonu eiro deficītu. Tostarp septembrī kopbudžeta deficīts bija 245,2 miljoni eiro, kas izveidojās galvenokārt mazāku ieņēmumu no ārvalstu finanšu palīdzības (ĀFP) dēļ nekā vidēji mēnesī astoņu mēnešu periodā. Pirms gada deviņos mēnešos kopbudžetā bija vērojams pārpalikums 607,1 miljona eiro apmērā, liecina Finanšu ministrijas (FM) dati.
Kopbudžeta deficītu šā gada deviņos mēnešos ietekmēja kopbudžeta izdevumu pieaugums par 1,2 miljardiem eiro jeb 9,9%, veidojot 13,8 miljardus eiro, kamēr kopbudžeta ieņēmumi 13,3 miljardu eiro apmērā bija vien par 130,7 miljoniem eiro jeb 1% lielāki nekā deviņos mēnešos pirms gada. Vairāk nekā pusi no izdevumu kāpuma veidoja strauji augošie valsts pamatbudžeta izdevumi (par 524 miljoniem eiro) ES fondu un Atveseļošanas fonda projektu īstenošanai, kā arī būtiski lielāki nekā deviņos mēnešos pērn pamatbudžeta izdevumi aizsardzībai (par 222,8 miljoniem eiro). Tostarp šā gada februārī un jūnijā veikti avansa maksājumi kopā 200 miljonu eiro apmērā militārā inventāra iegādei pretgaisa aizsardzības stiprināšanai.
Atveseļošanas fonda projektiem valsts pamatbudžetā šā gada deviņos mēnešos tika novirzīti 585,2 miljoni eiro, kas ir par 383,7 miljoniem eiro vairāk nekā gadu iepriekš. Tāpat Kohēzijas politikas ES fondu investīcijām izdoti 398,8 miljoni eiro, kas veido 168,1 miljona eiro izdevumu pieaugumu, salīdzinot ar deviņiem mēnešiem pirms gada. Tostarp ES fondu 2021.-2027.gada plānošanas perioda projektiem investēti par 297,2 miljoniem eiro vairāk. Papildus tam pieauga izdevumi stratēģiskajam projektam “Rail Baltica”, kur šā gada deviņu mēnešu laikā investēti 124,6 miljoni eiro, kas ir par 19,7 miljoniem vairāk nekā pērn.
Pēc FM informācijas, kopbudžeta nodokļu ieņēmumi (ieskaitot atlikumu vienotajā nodokļu kontā) šā gada deviņos mēnešos iekasēti par 579,2 miljoniem eiro jeb 5,8% vairāk salīdzinājumā ar 2024. gada attiecīgo periodu, veidojot 10,6 miljardus eiro apmērā. Kopbudžeta nodokļu ieņēmumi (neieskaitot atlikumu vienotajā nodokļu kontā) 2025. gada trīs ceturkšņos veidoja 99,1% no periodā plānotā apmēra.
Valsts sociālās apdrošināšanas iemaksu (VSAOI) ieņēmumi valsts budžetā deviņos mēnešos palielinājās par 283,2 miljoniem eiro jeb 8,6%, sasniedzot 3,6 miljardus eiro, turpretī 2. pensiju līmenī samazinājās par 20,9 miljoniem eiro jeb 3,3%, veidojot 605,3 miljonus eiro, kas saistāms ar 1 procentpunkta iemaksu pārdali no fondēto pensiju shēmas pensiju pirmajā līmenī.
Atbilstoši Valsts ieņēmumu dienesta datiem, darba samaksas fonds 2024. gada decembrī un 2025. gada astoņos mēnešos pieauga par 5,9%, ko ietekmēja gan minimālās algas celšana no 700 līdz 740 eiro ar šā gada 1. janvāri, gan valdības pieņemtie lēmumi par atlīdzības pieaugumu atsevišķām kategorijām publiskajā sektorā. Tādējādi, neskatoties uz iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) reformu no šā gada janvāra, darba samaksai pieaugot, IIN ieņēmumi deviņos mēnešos saglabājās pērnā gada līmenī, veidojot 2 miljardus eiro.
Savukārt uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) ieņēmumi šā gada deviņos mēnešos 684,1 miljona eiro apmērā bija par 79,3 miljoniem eiro jeb 13,1% augstāki nekā pērn. Ieņēmumu pieaugumu šogad sekmēja UIN virsplāna ieņēmumi janvārī, kas bija saistāmi ar nodokļu maksātāju uzvedību, sadalot peļņu 2024. gada nogalē un uzņēmumiem izmaksājot dividendes fiziskām personām, jo no 2025. gada ienākumu pārsniegumam virs 200 000 eiro tiek piemērota IIN papildlikme 3% apmērā, un būtiski augstāki UIN ieņēmumi septembrī salīdzinājumā ar septembri pirms gada.
Valsts kases dati liecina, ka 2025. gada deviņos mēnešos patēriņa nodokļu ieņēmumi saglabājuši stabilu pieauguma tendenci. Pievienotās vērtības nodokļa (PVN) ieņēmumi sasniedza 3 miljardus eiro, kas ir par 136,5 miljoniem eiro jeb 4,8% vairāk nekā attiecīgajā periodā pirms gada. PVN iemaksas palielinājās par 4,6%, īpaši pieaugot 3. ceturksnī – par 8,5%.
Lielākais kāpums vērojams vairumtirdzniecībā un mazumtirdzniecībā, kas veido gandrīz pusi no visām iemaksām. Šā gada astoņos mēnešos kopā mazumtirdzniecības apjomi pieauguši par 1,9% un tieši augustā apjomi pieauga par 4,8% pret pērnā gada augustu, kas ir lielākais pieaugums gada griezumā kopš 2022. gada novembra, liecina jaunākie CSP dati. Lielākas PVN iemaksas veiktas arī pakalpojumu nozarēs, piemēram, transporta pakalpojumu un telekomunikāciju. Savukārt PVN atmaksu apjoms šā gada deviņos mēnešos pieauga par 3,9%, un īpaši straujš kāpums bija septembrī, kad atmaksas veiktas par 33% lielākā apmērā nekā pērn.
Kopbudžeta nenodokļu ieņēmumi 2025. gada deviņos mēnešos iekasēti par 67,6 miljoniem eiro jeb 6,6% mazāk nekā pērn, veidojot 950,6 miljonus eiro. Ieņēmumu kritumu galvenokārt ietekmēja mazākas dividenžu iemaksas valsts pamatbudžetā – par 36,3 miljoniem eiro, vēsta Finanšu ministrija.