Aptauja: katrs ceturtais Latvijas iedzīvotājs pārtikas cenu pieauguma dēļ spiests atteikties no daļas produktu

25 % aptaujāto atzīst, ka pārtikas izdevumi būtiski pieauguši, bet vēl 30 % tos raksturo kā “nedaudz pieaugušus”. Vēl 23 % norāda, ka izdevumi ir auguši, taču viņi joprojām var atļauties iegādāties visu kā iepriekš. Tikmēr 18 % iedzīvotāju nav novērojuši būtiskas izmaiņas, bet tikai 3 % saka, ka pārtikas tēriņi pat samazinājušies.

Aptaujas dati skaidri parāda, ka pārtikas cenu kāpums joprojām ir jūtams teju katrā mājsaimniecībā – lai gan daļa cilvēku spējuši saglabāt līdzšinējos pirkšanas paradumus, arvien vairāk iedzīvotāju ir spiesti rūpīgāk plānot iepirkumus un izvērtēt produktu cenas.

Dati rāda, ka sievietes nedaudz biežāk nekā vīrieši izjūt nepieciešamību ierobežot savus pirkumus – no daļas produktu atteikušās 26 % sieviešu salīdzinājumā ar 24 % vīriešu.

Visizteiktāk izdevumu pieaugumu jutuši iedzīvotāji vecumā no 30 līdz 39 gadiem – šajā grupā 30 % norāda, ka pārtikas tēriņi būtiski palielinājušies. Savukārt jaunieši līdz 29 gadiem situāciju vērtē salīdzinoši vieglāk – 41 % atzīst, ka izdevumi nedaudz pieauguši, bet tikai katrs piektais izjūt būtisku cenu kāpumu. Seniori vecumā no 60 līdz 74 gadiem biežāk uzsver, ka, lai arī izdevumi ir pieauguši, viņi joprojām spēj uzturēt savus ierastos iepirkumu paradumus (28 %).

Reģionālie aptaujas dati rāda, ka visizteiktāk pārtikas cenu kāpumu izjūt Latgales iedzīvotāji – 30 % no aptaujātajiem atzīst, ka bijis jāatsakās no daļas ierasto produktu. Arī Kurzemē situācija ir līdzīga – 28 % iedzīvotāju norāda uz būtisku izdevumu pieaugumu, kamēr Rīgā un Vidzeme šis rādītājs ir aptuveni 24 %. Savukārt Zemgale izceļas ar pretēju tendenci – šeit 6 % iedzīvotāju ziņo par izdevumu samazinājumu, kas ir augstākais rādītājs valstī.