Hakatonos izstrādāti 27 risinājumi aprites ekonomikas un zaļās mobilitātes jomās, tostarp Rīgas lidostas apkārtnei

“Climathon’25: aprites ekonomikas un zaļās mobilitātes risinājumi ilgtspējīgai pilsētvidei” Zaļās mobilitātes jomā pirmo vietu ieguva komanda, kas izstrādāja digitālu kopbraukšanas platformu “Pa ceļam” lidostas darbiniekiem un apkārtnes uzņēmumiem. Hakatona laikā radītais pirmais lietotnes prototips “Pa ceļam”, kas veicinās vienkāršāku un ilgtspējīgāku nokļūšanu darbā, samazinot individuālo braucienu skaitu un CO₂ emisijas. Otro vietu ieguva komanda “Alug system” ar ideju par pārnēsājamu sistēmu, kas uzkrāj saules un vēja enerģiju, nodrošinot mobilu un uzticamu elektroapgādi meža teritorijās izmantošanai droniem, instrumentiem un citam aprīkojumam. Savukārt trešo vietu ieguva komanda “Velotraks” ar risinājumu, kas mudina RTU studentus un darbiniekus mainīt pārvietošanās paradumus, ieviešot sacensību un motivācijas elementus, lai veicinātu aktīvāku iesaisti zaļajā mobilitātē.

Zaļās mobilitātes jomā izaicinājumus definēja sadarbības partneri – Rīgas lidosta, SIA “Rīgas meži”, Latvijas Nacionālais teātris un RTU –, informē universitātes pārstāvji. “Rīgas lidosta ar prieku piedalījās “Climathon 2025”, kurā izvirzījām izaicinājumu zaļās mobilitātes jomā – veicināt darbinieku pāreju uz ilgtspējīgiem pārvietošanās risinājumiem. Mums ir īpašs gandarījums, ka uzvarēja komanda “Pa ceļam – esi līdzbraucējs”, kas pieteicās mūsu izaicinājumam un piedāvāja gan tehnoloģisku risinājumu – digitālo kopbraukšanas platformu, izstrādājot tās prototipu, gan arī vairākas radošas idejas, kā motivēt lidostas un tās teritorijā strādājošo uzņēmumu darbiniekus izmantot šo iespēju. Šīs idejas noteikti palīdzēs mums ceļā uz emisiju samazināšanu un ilgtspējīgu mobilitāti lidostas teritorijā,” norāda Rīgas lidostas valdes loceklis un hakatona žūrijas dalībnieks Artūrs Saveļjevs.

Savukārt aprites ekonomikas jomā izaicinājumus definēja “Latvijas finieris”, “Stora Enso” un “Boards You”. Žūrijas galveno atzinību ieguva komanda “ReSprout” ar ideju koku mizu pārvērst bioloģiski noārdāmos stādīšanas podos, izmantojot visu materiāla sastāvu – smiltis, koksnes atlikumus un dabiskas strukturālas piedevas. Risinājums piedāvā ilgtspējīgu alternatīvu plastmasas konteineriem un pārvērš problemātiskas blakusproduktu plūsmas par ekonomiski vērtīgu produktu.

Balvas saņēma arī komandas “SustainMelt Latvia” un “Hypenum”. “SustainMelt Latvia” piedāvāja ziemas ceļu uzturēšanas risinājumu – sāls šķīdumu ar bioloģiski noārdāmām piedevām, kas samazina hlorīda izdalīšanos, negatīvo ietekmi uz vidi un infrastruktūras koroziju. Savukārt “Hypenum” prezentēja ideju par modulāriem biokompozīta paneļiem no koksnes atkritumiem, kas kalpotu kā mitrumu uzsūcoša, sūnām piemērota virsma zaļāku un vizuāli pievilcīgāku pilsētvides elementu veidošanai.

Kopumā 15 komandas prezentēja savus risinājumus, iesaistījās 32 jomas eksperti un četri komandu mentori, sniedzot konsultācijas, atbalstu un ekspertīzi. Izstrādātos risinājumus hakatona izskaņā vērtēja žūrija sešu ekspertu sastāvā, vēsta RTU.

Kopā ar nodibinājumu “Vides izglītības fonds” RTU Zinātnes un inovāciju centrs rīkoja hakatonu “Young Climathon”, kurā piedalījās 63 jaunieši no Rīgas, Tukuma, Ogres, Jelgavas, Limbažiem un Daugavpils. 12 komandas meklēja risinājumus trim izaicinājumiem – kā dot otro elpu grāmatām, kā izmantot bojātus SUP un kajaku airus un kā padarīt modes un drukas ražošanu ilgtspējīgu. Žūrijā piedalījās organizāciju “Zero Waste Latvija”, “Komposts.lv”, Klimata un enerģētikas ministrijas, RTU un uzņēmumu “Otrā elpa”, “BoardsYou” un “Muse Effect” pārstāvji.

Uzvarētāju komandas saņēma balvas līdz 300 eiro, tostarp komanda “Spoily” – par staiguļiem senioriem no nolietotiem SUP airiem, “ReThinkers” – par lampām un kausiem no nolietota sporta inventāra, bet “Recycle Royale” – par kampaņu “Grāmatu izaicinājums” ar īpašiem grāmatu automātiem. Hakatons demonstrēja jauniešu radošumu, radot praktiskus un ilgtspējīgus risinājumus no nolietotiem materiāliem, piemēram, drēbju pakaramajiem, lampu abažūriem, hidroelektroģeneratoriem un gaisa filtriem, norāda RTU.