"SmartLynx" maksātnespēja: galvenais ekonomiskais trieciens – Pierīgas novadiem ^{Apriņķis.lv}

Pēdējos padsmit gadus ar nosaukumu “SmartLynx” pazīstamā aviokompānija sāka darbu jau 1992. gada martā ar nosaukumu “Latcharter”. Par to vecāka ir tikai no kādreizējā valsts uzņēmuma “RAF” atdalītā aviokravu pārvadātāja “RAF Avia”. Kā rāda jau nosaukums, Mārupes novadā bāzētās “Latcharter” darbības virziens bija neregulārie lidojumi pēc tūrisma firmu, ceļojumu organizatoru un kravas īpašnieku pasūtījuma. Laikā, kad lidmašīnas bija brīvas, tās līdz ar visu apkalpi tika iznomātas citiem pārvadātājiem, un šāda rīcība pēc 2000. gada kļuva par atsevišķu tirgus paveidu visā pasaulē.

Pirms iepriekšējās lielkrīzes, kad Islandes bankas aktīvi veicināja kredītu burbuļa izplešanos savās mājās, aviokompāniju nopirka islandiešu investori, pārdēvēja par “SmartLynx” un palielināja apgriezienus. Pieaugot tūrismam Eiropā, auga arī vajadzība pēc lidojumiem, un “SmartLynx” veica lidojumus pēc tādu aviokompāniju kā “Air Malta”, “Finnair”, “Condor”, “EasyJet” u.c. pasūtījuma. Flote pamazām pieauga līdz 47 pasažieru un 10 kravas lidmašīnām, padarot to par otro lielāko Latvijas aviācijas operatoru pēc “airBaltic”, taču abas kompānijas nekonkurēja, jo nacionālā pārvadātāja primārais fokuss ir regulārie pasažieru lidojumi uz daudziem desmitiem valstu, bet “SmartLynx” – tieši pretēji – čārterreisi pēc pasūtījuma un gaisa kravu transports.

Iepazīstieties: Lietuvas miljardieris

Lai saprastu, kāpēc no zila gaisa otrai lielākajai Latvijas aviokompānijai gadījusies pēkšņa maksātnespēja, jāsalīdzina ar Lietuvas pieredzi. Pretēji mums, Lietuvai bija veca un stabila nacionālā aviokompānija “Lietuvos Avialinijos”. Tā dibināta 1925. gadā, padomju okupācijas laikā tika ar varu inkorporēta “Aeroflotes” sastāvā, bet 1991. gadā nodalīta atpakaļ. Biznesā tai veicās ne īpaši labi, saskaroties ar stipru konkurenci no “SAS”, “Lufthansa”, vēlāk arī “airBaltic” puses.

2005.gadā Lietuvas valdība privatizēja nacionālo aviokompāniju, kam jaunie īpašnieki nomainīja nosaukumu uz “flyLAL”. Jaunais vadītājs Ģedimins Žiemelis nodalīja atsevišķās kompānijās biznesa vērtīgākās daļas: tehniskās apkopes un remonta angāru, apkalpošanu uz zemes, aviotūrisma aģentūru, pilotu skolu un čārterreisus. Drīz no akciju sabiedrības “flyLAL” palika tikai nosaukums un bedre ar parādiem, kas 2009. gadā rezultējās ar lidojumu pārtraukšanu un simtiem izmisušu pasažieru iestrēgšanu lidostās. Tika izziņots, ka nākšot jauns investors – Šveicē reģistrēts “SCH Swiss Capital Holding”, bet izrādījās, ka tā ir čaulas kompānija bez naudas.

Taču Ģedimins Žiemelis no situācijas izgāja kā uzvarētājs. Visas no “flyLAL” nodalītās kompānijas turpināja strādāt un pelnīt, īpašniekam no miljonāru saraksta pārceļoties uz miljardieru sarakstu (jā, Lietuvā ir arī tāds). Visvērtīgākais izrādījās čārterreisu un lidaparātu ātrās iznomāšanas bizness, kas ar nosaukumu “Small Planet Airlines” izauga līdz 29 lidmašīnām un aviomaršrutiem no Francijas līdz Kambodžai. Taču 2018. gadā tā pēkšņi pārtrauca darbību, kaut arī strādāja ar peļņu augošos tirgos.

Tas pats variants, tikai Pierīgā

Kad par “SmartLynx” īpašniekiem kļuva Ģedimina Žiemeļa holdings “Avia Solutions Group”, sākotnēji (tāpat kā citos gadījumos ar šo konkrēto vadītāju) aviokompānija piedzīvoja izaugsmi un iegāja jaunos tirgos. Taču vienlaikus uzkrājās parādi mātesuzņēmumam, īpašniekos atkal parādījās steigšus nodibināts kaut kas. Pēdējais vadītājs un līdzīpašnieks Edvins Demeņus atzina: kopējās saistības pret vairāk nekā 700 kreditoru ir aptuveni 238 miljoni eiro, no kuriem 170 miljoni eiro ir pret iepriekšējo īpašnieku “Avia Solutions Group”. Viņš skaidroja, ka tā ir nauda, ko iepriekšējais īpašnieks pēdējos gados esot ieguldījis uzņēmumā kā aizdevumu. Nenomaksāto nodokļu summa ir aptuveni miljons eiro, kā redzams Valsts ieņēmumu dienesta datubāzē.

Vēl tikai 22. oktobrī “SmartLynx” paziņoja, ka ir mainījušies uzņēmuma īpašnieki: par 5% akciju īpašniekiem kļuva izpilddirektors Demeņus un finanšu direktors Mindaugs Kazakevičs, bet 90% akciju pārņēma Nīderlandē bāzēts specializēts investīciju fonds “Stichting Break Point Distressed Assets Management”, kura patiesais labuma guvējs esot Kipras pilsonis Ilijs Iraklijs. Kā norāda LETA, šis fonds reģistrēts tikai šā gada 22. septembrī. Jau dažas dienas vēlāk, 28. oktobrī, Rīgas rajona tiesa ierosināja aviokompānijas tiesiskās aizsardzības procesa lietu, kas tagad pārvērtusies maksātnespējas procesā.

“Vienlaikus kompānijas pārstāvji noliedza, ka darbības pārtraukšana būtu iepriekš izdomāta shēma, jo iepriekšējo īpašnieku pārvaldībā šajā un iepriekšējā gadā tika ieguldīti vairāk nekā 100 miljoni eiro. Savukārt jaunajiem īpašniekiem bijuši konkrēti attīstības plāni, kurus dažādu apsvērumu dēļ nav bijis iespējams realizēt,” atreferē LETA.

Tajā pašā laikā Demeņus atzina, ka kompānija ir zaudējusi lidmašīnas un klientus, tādēļ tā maksātnespējas procesa laikā atgūties nespēs: “Kompānijai bija skaidrs plāns, kā arī tajā tika ieguldītas investīcijas, tomēr nomnieki nolēma pārtraukt visus līgumus, balstoties uz publisko informāciju, kas bija nepatiesa.”

Vēl jo dīvaināk, ka šāds zibenīgs krahs nācis pēc tam, kad pēdējos gados piedzīvots liels uzrāviens. 2024. gadā kopumā pārvadāti 10,66 miljoni pasažieru, kas ir par 62,5% vairāk nekā 2023. gadā. Dažādos tirgos Eiropā un Āzijā veikti 68 tūkstoši lidojumu, kas ir par 43,4% vairāk nekā gadu iepriekš, kad aviokompānija veica 47 495 lidojumus, un vairākus gadus “SmartLynx” uzrādījusi peļņu.

Kolektīvā atlaišana

Bez iepriekšējas paziņošanas sākās darbinieku kolektīvās atlaišanas process, kas ticis ietērpts “pušu vienošanās” dokumentā, komentēja Latvijas Aviācijas arodbiedrības valdes priekšsēdētāja Dace Kavasa. Viņa konstatēja, ka lielākā daļa “SmartLynx” uzņēmumos strādājošo stjuartu un pilotu strādāja bez darba līguma, bet ar tā sauktajiem “pakalpojuma līgumiem” caur dažādām aģentūrām. “Šīs divas grupas ir visneaizsargātākās – tām nepienākas nekas, atskaitot tos, kuriem ir īsti darba līgumi. Oficiāls darba līgums ir vairāk nekā 300 darbiniekiem, bet pārējie, kuri faktiski nodrošināja lidojumus, nemaz nav atlaižamo darbinieku sarakstā,” viņa piebilda. Tas nozīmē, ka šiem cilvēkiem var būt problēmas pat ar bezdarbnieku pabalsta saņemšanu. Toties iespēju saskata “airBaltic”, uzreiz paziņojot, ka atlaistie var darba meklējumos vērsties pie viņiem.

Kādreizējais satiksmes ministrs Tālis Linkaits komentējis, ka īpašnieku maiņa īsi pirms tiesiskās aizsardzības procesa ierosināšanas rada daudz jautājumu. Veids, kādā “SmartLynx” nonāca līdz darbības pārtraukšanai, kreditoriem ir jāizvērtē un nepieciešamības gadījumā jāvēršas pret iepriekšējiem akcionāriem. “Redzams, ka ir mēģinājums nodalīt slikto aviokompāniju no labajām aviokompānijām. Vienu daļu “nobankrotēt”, lai pārējās varētu turpināt darbu,” saka Linkaits.

Ja viņam ir taisnība, tad lietuviešu izcelsmes miljardieris būs jau trešo reizi izstrādājis līdzīgu gājienu kā savulaik ar “flyLAL” un “Small Planet Airlines”. Viņa bagātība pieaugusi jau līdz trim miljardiem, savulaik nesmādējot arī biznesu Krievijā, bet tagad viņš savu holdingu pārcēlis no Lietuvas uz Apvienotajiem Arābu Emirātiem. Tikmēr “SmartLynx” darbības pārtraukšana visvairāk ietekmēs strādājošos un piegādātājus Pierīgā, kur bāzējas aviokompānijas, ar tiem saistītie servisi, pilotu skolas Mārupē, Ādažos un tā tālāk.