Kurš pieradinās vēju novadā ^{Apriņķis.lv}

Situāciju ar vēja enerģijas attīstības plāniem novadā “Ogres Vēstīm Visiem” ieskicēja pašvaldības Attīstības un plānošanas nodaļas telpiskais plānotājs Toms Mārtiņš Millers un uzņēmuma “Estonian, Latvian & Lithuanian Environment” vadošais konsultants un partneris Oskars Beikulis. Šis uzņēmums gatavo ietekmes uz vidi novērtējumus diviem projektiem, kas pamatā iecerēti Birzgales pagastā: vēja parkam “Stelpe 1” un vēja parkam “Birzgale”. Un ir vēl divi projekti izpētes stadijā, kas robežojas ar Ogres novadu turpat Daugavas kreisajā pusē: “Bauska– Ķekava–Ogre” un “Ogre–Bauska–Aizkraukle”. Ļoti tuvu Ogres novadam – Bauskas novadā – atrodas vēl piektais vēja parka projekts “Romaņi”.

Pērnā gada nogalē Ogres novada pašvaldības dome pieņēma vēja parkam “Stelpe 1” labvēlīgu lēmumu, akceptējot projektu ar 11 elektrostaciju būvi. Septiņas no tām varētu atrasties Birzgales pagastā un vēl četras Bauskas novada Vecumnieku pagastā. Šī projekta virzītājs ir SIA “SP Venta”, kas pastarpināti caur biržā kotēto Baltijas enerģētikas kompāniju “Ignitis Group” pieder lielākoties Lietuvas valstij.

Daudz betona mežā

Ogres novada pašvaldība no savas puses projekta īstenotājiem papildus izvirzījusi divus nosacījumus. Pirmkārt, visi vēja ģeneratori jāaprīko ar apledojuma detektēšanas un staciju darbības apturēšanas sistēmām vai pretapledošanas sistēmām, vai jāizmanto citi līdzvērtīgi risinājumi. Tas tālab, lai ledus gabali pa gaisu nelidotu. Un, otrkārt, lielgabarīta vēja elektrostaciju detaļu transportēšanas maršruti un laiki būvniecības periodā jāsaskaņo ar pašvaldību. Attiecīgi, lai iedzīvotājiem nerastos lieki traucējumi, jo vēja stabi un to detaļas ir milzīgi, un betona daudzums, kas jāsalej stabu pamatos, – arī. Ietekmes uz vidi novērtējumā vērtēts iespējamais staciju augstums līdz 266,5 metriem.

Saskaņā ar enerģētikas eksperta Visvalža Grāvera aplēsēm vienas vēja stacijas ierīkošanai, ja tā tiek ierīkota mežā, kā tas iecerēts “Stelpes 1” gadījumā, jāizcērt aptuveni 2,5 hektāri meža, un tas, neskaitot piebraucamo ceļu ierīkošanu. Staba pamatnes vietā grunts ir jāizņem, vietā jāielej betons – kādi 2000 kubikmetri. Darba apjoms attiecīgi ļoti liels.

Būvniecībai būtu nepieciešams vismaz gads, taču līdz tai vēl jātiek. Pašvaldībā skaidro, ka iepriekšējais Ķeguma novada teritorijas plānojums vispār nepieļāva vēja elektrostaciju būvniecību. Pēc tam, kad Ministru kabinets vēja enerģētiku pasludinājis par stratēģiski atbalstāmu nozari, situācija ir mainījusies. Pašvaldības gribēšanai vai negribēšanai projektu virzībā vairs nav noteicošās lomas, un attīstītāji tiklab var iet pa taisno uz valdību. Taču plānojums tāpat ir nepieciešams, un šobrīd “Stelpe 1” attīstītājiem jāizstrādā teritorijas lokālplānojums. Ogres novada pašvaldības Attīstības un plānošanas nodaļas telpiskais plānotājs Toms Mārtiņš Millers lēš, ka tas prasīs aptuveni gadu, un šajā procesā tiks iekļauta lokālplānojuma publiskā apspriešana.

Kaut gan šī projekta virzītāji ir tikuši vistālāk – ziņojums par ietekmi uz vidi pabeigts, pašvaldības piekrišana saņemta, tomēr tas nebūt nenozīmē, ka tieši šis projekts finālā tiks īstenots. Fināls vēl tālu. Turpat līdzās arī Birzgales pagastā alternatīvu projektu – vēja parku “Birzgale” ar 13 elektrostacijām – virza SIA “Crosswind”, kurā patiesā labuma guvējas ir divas privātpersonas – Haralds Balodis un Aleksejs Mitušovs. Šī projekta priekšrocība ir atrašanās lauksaimniecības zemēs – tātad nebūtu mežs jāizcērt. Teorētiski lauksaimniecības zemēs būvēties ir vienkāršāk, jo mazāk ierobežojumu. Tikmēr “Stelpe 1” attīstītājiem mežā jāapmierina ornitologu, melno stārķu un mazo ērgļu prasība veidot jaunus mikroliegumus viņu labai dzīvošanai kaut kur citur – prom no vēja parka.

5 pretendenti, 1 elektrolīnija

Ogres novadu skar vēl trīs vēja enerģijas ieceres. Vispirms – “Bauska– Ķekava–Ogre” un “Ogre–Bauska–Aizkraukle”. Šo abu projektu virzītājs ir Latvijas valstij caur uzņēmumiem “Latvenergo” un “Latvijas valsts meži” piederošie “Latvijas vēja parki”. Kopuzņēmuma izveides mērķis ir 130 moderno vēja turbīnu visā Latvijā. Projektēt, izbūvēt un ekspluatēt. Projektā “Bauska–Ķekava–Ogre” paredzētas 20 vēja stacijas. Decembra beigās šim projektam Valsts vides dienestā iesniegts precizētais ietekmes uz vidi novērtējums. Savukārt projektam “Ogre–Bauska–Aizkraukle” ar 60 stacijām šobrīd IVN ziņojuma izstrāde ir pārtraukta. Vēl piektais vēja projekts, kas skar Ogres novadu, gan – netieši, ir “Romaņi”. Te no 15 vēja stacijām labumu gūt iecerējis SIA “EWE Neue Energien 3” Vācijas pilsonis Ārne Hīks (Arne Heeck).

Taču visiem pieciem projektiem nepietiks ne vadu, ne vēja. Kā uzsver Uzņēmuma “Estonian, Latvian & Lithuanian Environment” vadošais konsultants un partneris Oskars Beikulis, visi šie projekti nevar tikt īstenoti tā vienkāršā iemesla dēļ, ka pretendē uz pieslēgumu vienai un tai pašai elektrolīnijai Ogres novada dienvidrietumu daļā, un tehniski tas nav iespējams. Turklāt, tuvu viens otram atrodoties, vēja parki samazina viens otram ražošanas apjomus. Katra stacija rada vēja zudumu blakus stacijai 5–10% apmērā. Tāpēc šobrīd pateikt, kurš projekts galu galā tiks īstenots, būtu kā zīlēt kafijas biezumos. Ietekmes uz vidi novērtējuma procedūra ir tikai pats sākums projektu virzībā. Uzņēmējiem jākalkulē ierobežojumu, izdevumu un ieguvumu attiecība, un nereti esot gadījumi, kad investori gaidāmo sarežģījumu priekšā paši atkāpjas. Piemēram, Kurzemē vienam lielam projektam svītru pirms pāris gadiem pārvilka tieši ornitologi – pieprasot, lai putnu ligzdošanas laikā propelleri stāvētu mierā. Tas nozīmētu, ka faktiski pusgadu pelnīt nevarētu, un nekāds bizness nesanāca.

Te jāpaskaidro, ka no zaļās enerģētikas pirmsākumiem, kad valsts šo biznesu subsidēja tikai par to, ka tas pastāv, šobrīd vēja enerģijai jāspēj pelnīt bez tādām neētiskām shēmām, kā savulaik bija OIK – obligātā iepirkuma komponente.

Kāds no tā labums iedzīvotājiem?

Lai arī katrs pašu saražots elektrības vats stiprina valsts energoneatkarību, un teorētiski – arī pazemina cenu biržā, iedzīvotāju atsaucība zaļajai enerģētikai ir nemainīgi zema. Par spīti ilgstošiem lobēšanas pasākumiem, turklāt ne tikai pie mums Latvijā, bet arī citur Eiropā. Piemēram, pērn lieli vēja un saules enerģētikas projekti noraidīti piecās Dānijas pašvaldībās. Izdevums “Dagens Byggeri” akcentē, ka tas bijis vēlēšanu gads un cīņa pret tehnoloģiju ienākšanu laukos atsevišķiem politiķiem bija vēlēšanu kampaņu sastāvdaļa. Tāpat notika arī pie mums pērn. Pret vēja parkiem tika organizēti kolektīvi protesti, un protestētāji pat organizēti ar autobusiem vesti uz sabiedriskajām apspriešanām, tostarp Ogres novadā. Cita lieta, ka iedzīvotājiem principā nekur nepatīk vēja ģeneratori, un, jo tuvāk tos grasās iedēstīt viņu mājām, jo vairāk nepatīk.

Saskaņā ar “Norstat Latvija” pērn veiktās sabiedriskās domas aptaujas rezultātiem tikai 29% Latvijas iedzīvotāju atbalsta vēja parku attīstību. Pārliecinošu atbalstu pauž tikai katrs desmitais aptaujātais. Visaugstākais atbalsta līmenis fiksēts Rīgā un Pierīgā – 39%, kur vēja parkus neviens būvēt negrasās, un Latgalē, kur vēju mazāk, – 33%. Vidzemē vēja parku attīstību atbalsta vien 29% aptaujāto, Kurzemē – 25%, bet Zemgalē – tikai 22%. Konkrēti savā pašvaldībā vēja parku būvniecību būtu gatavi atbalstīt 28% iedzīvotāju.

Šādas noraidošas attieksmes dēļ attīstītāji gatavo labumu grozu pašvaldībām un iedzīvotājiem, lai viņus savā veidā uzpirktu. Zemes īpašnieki tiks pie zemes nomas naudas. “Stelpe 1” gadījumā tie pamatā būs zviedri, kam pieder vēja parkam nolūkotie meži. Tuvējo mājsaimniecību īpašniekiem 2 kilometru rādiusā ap katru vēja stabu pienāksies kompensācijas. Visā vēja parka darbības 30 gadu periodā 35 mājsaimniecības Ogres novadā saņems kopumā 1,8 miljonus eiro un tikpat arī pašvaldība. Vēl attīstītājs piedāvās darba vietas, iespēju sniegt parkam dažādus pakalpojumus, atbalstu vietējās kopienas iniciatīvām un tādā garā.

Klimata un enerģētikas ministrija iecerējusi, ka līdz 2030. gadam visā Latvijas sauszemē tiks attīstīta vēja ražošanas jauda vismaz 1,5 gigavatu apjomā – tātad kādi 200 vēja ģeneratori. Taču valsts nav noteikusi konkrētas vietas, kur vēja enerģijas ražošanai jānotiek. Līdz ar to šobrīd pa visu Latviju ganās ap pārdesmit attīstītāju, kas meklē laimi uz savu roku. Katram viens līdz divi projekti. Saskaņā ar optimistiskām aplēsēm pirmie vēja stabi Ogres novadā varētu sākt griezties 2029. gadā.