Asociācija: Granulu deficīts radies, jo tirgotāji paļāvās uz siltu ziemu
- Autors: LETA
Foto - arhīvs
Latvijā granulu deficīts mazumtirdzniecībā ir radies, jo tirgotāji, iepriekš slēdzot piegādes līgumus ar ražotājiem, nav izvērtējuši granulu vidējo patēriņu, bet vadījušies pēc iepriekšējās ziemas pieredzes, aģentūrai LETA teica Latvijas Biomasas asociācija "LATbio" valdes priekšsēdētājs Didzis Palejs.
Viņš skaidroja, ka Latvijā granulu ražošanas kopēja jauda ir apmēram divi miljoni tonnu gadā, bet patēriņš - apmēram 250 000 tonnu. Tādējādi ražošanas jauda ir gandrīz 10 reizes lielāka nekā patēriņš. Viss, ko nepatērē vietējais tirgus, tiek eksportēts.
"Ja visus 250 000 tonnu grib saņemt vienā dienā, vienā nedēļā vai vienā mēnesī, tad rodas saspīlējums," teica Palejs, skaidrojot, ka mazumtirgotāji nav plānojuši uz priekšu.
Viņš stāstīja, ka granulu ražošana tiek plānota iepriekš. Ražotāji pavasarī vai vasarā ar tirgotājiem slēdz gada vai divu gadu līgumus, un rūpnīcas strādā atbilstoši noslēgtajiem līgumiem. Patlaban granulu ražošana rit pilnā jaudā, bet patēriņam granulu nepietiek.
"Ir atnākusi ziema un neviens mazumtirgotājs nebija gaidījis, ka tāda ziema atnāks. Mazumtirgotāji nav slēguši līgumus un tāpēc viņiem nav garantēti apmēri. Ja ir noslēgts līgums, tad ir garantēts apmērs," skaidroja Palejs.
Viņš arī stāstīja, ka ražotāji parasti saražo 10-20% rezervi papildu pieprasījumam vai neplānotiem darījumiem.
Tāpat Palejs norādīja, ka patlaban ir izveidojusies situācija, kad, pieaugot pieprasījumam, ražotāji granulas tirgo pie rūpnīcu vārtiem. "Patlaban sabiedrībā ir ļoti liela ažiotāža un pat panika, tāpēc gadās, ka cilvēki pērk vairāk nekā viņiem vajag," teica asociācijas vadītājs.
Palejs stāstīja, ka, vadoties pēc pieredzes energokrīzē, kas sākās pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā, ražotāji ir iemācījušies, ka mājsaimniecībām ir jāpārdod granulas, lai tās viņiem pietiktu ilgākais apmēram mēnesim, lai tādējādi granulu pietiktu lielākam skaitam mājsaimniecību.
"Viena palete jeb viena tonna granulu mājsaimniecībai pietiek apmēram mēnesim. Ražotāji, tirgojot iedzīvotājiem granulas pie rūpnīcu vārtiem, pierunā ņemt vienu paleti, nevis divas vai trīs paletes, kas ir divas līdz trīs tonnas. Lai nav tā, ka viens pircējs paņem visas granulas, bet pietiek visiem," teica Palejs, piebilstot, ka lielākā problēma ir spekulanti, kuri nopērk, cik var, un cenšas pārdot tālāk par maksimāli lielu cenu.
Vienlaikus "LATbio" vadītājs teica, ka arī ražotāji palielina cenas. Tas skaidrojams ar to, ka granulu ražošanas process ir saistīts ar laika apstākļiem, jo ražošana ziemā patērē vairāk enerģijas un tāpēc ir dārgāka. "Ziemā vajag lielāku kurināmā patēriņu, lai izžāvētu skaidas. Turklāt izejmateriālu cenas pieaug. Loģiski, ka ziemā arī granulu cena nedaudz aug," teica Palejs, skaidrojot, ka, sākoties sezonai, granulu cena ir ap 220 eiro par tonnu, bet patlaban ap 250 eiro par tonnu.
Viņš arī uzsvēra, ka "tas, kas notiek pie mazumtirgotājiem, ir bēdu ieleja", jo dažviet palešu cena par tonnu sasniedz pat 400-500 eiro.
Jautāts, vai prognozējams, ka nākamgad mazumtirgotāji varētu pasūtīt pārāk lielus granulu apmērus, Palejs uzsvēra, ka tas ir ļoti iespējams, jo mazumtirgotāji neplāno ilgtermiņā.
"Mazumtirgotājiem atmiņa nav garāka par vienu gadu. Ja ir auksta ziema, tad nākamgad iebrauc problēmās, nopērkot pārāk lielus granulu daudzumus. Ja ir silta ziema, tad viņi domā, ka nākamgad atkal tāda būs. Tas atkārtojas no gada uz gadu, no gada uz gadu," teica Palejs, piebilstot, ka mazumtirgotāji, slēdzot līgumus par granulu piegādi, neskatās patēriņu vidējā termiņā un nerēķina vidējo patēriņu.