Latvijas monetārās finanšu iestādes (MFI), galvenokārt bankas, šogad pirmajos četros mēnešos strādāja peļņu 135,8 miljonu eiro apmērā, kas ir par 33,5% mazāk nekā 2024.gada attiecīgajā periodā, liecina Latvijas Bankas publiskotā informācija.
Latvijā 16% iedzīvotāju ik mēnesi ir neparedzēti izdevumi vairāk nekā 150 eiro apmērā, informēja finanšu pakalpojumu sniedzēja "IPF Digital Latvia", atsaucoties uz veikto aptauju.
2025.gada pirmajā ceturksnī vidējā bruto darba samaksa valstī bija 1757 eiro, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati. Gada laikā mēneša vidējais atalgojums palielinājās par 134 eiro jeb 8,3 %. Savukārt samaksa par vienu nostrādāto stundu pirms nodokļu nomaksas pieauga līdz 11,60 eiro jeb par 8,9 %. Straujākais algu kāpums bijis privātā sektorā.
2025.gada pirmajā ceturksnī iekšzemes kopprodukts (IKP) salīdzināmajās cenās samazinājies par 0,3%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) apkopotie dati. Salīdzinot ar iepriekšējo ceturksni, IKP nav būtisku izmaiņu. Lielākais pozitīvā tempa pieaugums IKP bijis būvniecības nozarē, būtiski pieaugot inženierbūvju apjomiem. Faktiskajās cenās IKP šī gada 1. ceturksnī bija 9,1 miljards eiro.
Lai attīstītu zināšanās balstītu mežsaimniecību, demonstrētu koksnes izmantošanu būvniecībā Latvijā, veicinātu bērzu stādu plašāku pieejamību, ceturtdien AS “Latvijas Finieris” kokaudzētavā “Zābaki” Siguldas novadā atklāts jauns un tehnoloģiski inovatīvs koka ēku komplekss. Tā centrālais elements ir Latvijā pirmais un Baltijā unikāls koka konstrukcijas risinājums – stādu dzesētava ar specifiskiem mikroklimata režīmiem.
Pērn slikto pārziemošanas apstākļu dēļ Vidzemē un Latgalē ziemājus nācās pārsēt, savukārt šajā sezonā ziema bija silta, ar nelieliem aukstuma periodiem, un augi labi pārziemoja visā valsts teritorijā. Tā liecina Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra (LLKC) augkopības speciālistu veiktie ziemāju apsekojumi.
2025.gada aprīlī, salīdzinot ar 2024.gada aprīli, būvniecības izmaksu līmenis Latvijā palielinājās par 1,5 %, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati. Mēneša laikā būvniecības izmaksu līmenis samazinājās par 0,1 %.
2025.gada aprīlī, salīdzinot ar 2024.gada aprīli, mazumtirdzniecības apgrozījums pieauga par 0,6%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) apkopotie kalendāri koriģētie dati salīdzināmajās cenās. Nepārtikas preču mazumtirdzniecības apjoms, neieskaitot autodegvielas mazumtirdzniecību, palielinājās par 3,6%, autodegvielas - samazinājās par 4,7%. Pārtikas preču mazumtirdzniecība samazinājās par 1,0%.
Pārtikas cenu inflāciju varētu risināt ar konkurences veicināšanas instrumentiem, ceturtdien, tiekoties ar ekonomikas ministru Viktoru Valaini (ZZS) un Konkurences padomes priekšsēdētāja pienākumu izpildītāju Ievu Šmiti, teica Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks.
AS "Attīstības finanšu institūcija "Altum"" ("Altum") šogad pirmajā ceturksnī strādājusi ar 4,701 miljonu eiro peļņu, kas ir par 19,1% mazāk nekā attiecīgajā periodā pērn, teikts kompānijas ceturkšņa pārskatā.
Uzņēmēju noskaņojums 2025.gada maijā, salīdzinot ar aprīli, uzlabojās apstrādes rūpniecībā un būvniecībā, bet pasliktinājās mazumtirdzniecībā un pakalpojumu, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) veikto konjunktūras apsekojumu dati.
