Kultūras ministrija piedāvās paplašināt MAF atbalstu reģionālajiem medijiem

Ceturtdien Krāslavas kultūras namā norisinājās apaļā galda diskusija "Latgales reģionālo mediju institucionālais atbalsts Latvijas drošības kontekstā". Reģionālo mediju pārstāvji informēja par virkni problēmu, ar ko tie saskaras, un vēlamo valsts atbalstu šo problēmu risināšanā.

Reģionālo mediju asociācijas valdes priekšsēdētāja Ivonna Plaude diskusijā norādīja, ka reģionālie mediji vairumā gadījumu strādā ar zaudējumiem, tērējot uzkrājumus un attiecīgi neapmaksājot žurnālistu darbu, kas "balstās uz vecākās vai vidējās paaudzes aizrautību, ieradumu un zināmā mērā - spēju upurēties".

Viņa akcentēja, ka galvenie izaicinājumi, ar kuriem saskaras Latvijas reģionālie mediji, ir negodīgas konkurences apstākļi, kas izpaužas dažādi, taču reģionālo drukāto mediju gadījumā vislielākās problēmas sagādā pašvaldību intervence mediju tirgū. Viņa piebilda, ka ir bijuši centieni to mazināt, bet tas nav izdevies.

Plaude norādīja, ka lielākais trieciens reģionālajiem medijiem bija 2009.gada politiķu lēmums izveidot mazās pašvaldības to izdotie informatīvie materiāli, tādējādi mediju tirgū parādījās vairāk nekā 144 konkurenti. "Ir daudzas pašvaldības, kas veido arī savas televīzijas, aktīvi darbojas sociālo tīklu kontos, ir arī savi portāli - tas ir milzīgs politiskās dienaskārtības mums uzlikts papildu smags slogs," viņa sacīja.

Tāpat kā izaicinājumu reģionālajiem medijiem Plaude minēja apkalpojošo nozaru - pasta, tipogrāfijas - monopolu.

Līdztekus Plaude norādīja, ka reģionālo mediju redakcijām nav resursu jauno profesionāļu apmācībai.

Plaude diskusijā atzīmēja, ka tradicionālā drukātā reģionālā medija ar 30 000 lielu auditoriju vidējie ieņēmumi ir 30 000 eiro, ieskaitot projektu līdzekļus, taču vidējie izdevumi mēnesī sniedzas apmēram 28 000 eiro apmērā.

Reģionālie mediji vēloties saglabāt iespēju maksāt autoratlīdzības, kā arī to, lai reģionālajiem medijiem tiktu piemērots 0% PVN, tiktu sniegts pilns atbalsts pasta piegādēm laukos vai tiktu nodrošinātas drukas kompensācijas, sacīja Plaude.

Vienlaikus Plaude pauda, ka reģionālie mediju vēlas saņemt stipendijas vai algas pabalstu jaunajam profesionālim, kas sāktu darbu redakcijā, atbalstu - stipendiju, naudas fondu "rezervistu brigādes" sagatavošanai. Vēl reģionālie mediji uzskata par nepieciešamību pārskatīt MAF darbību, kā arī iekļaut vietējā laikraksta abonementu sociālās palīdzības grozā.

Viņa arī atzina, ka atbalsts būtu jāsasaista ar Sabiedrības integrācijas fonda (SIF) satura projektiem, proti, ka atbalstu saņem tie, kam ir reālas redakcijas, kas regulāri rada žurnālistikas produktus.

Balvu laikraksta "Vaduguns" galvenais redaktors Edgars Gabranovs diskusijā norādīja, ka MAF atbalsts laikrakstam ir izdzīvošanas jautājums, un, ja tā nebūtu, laikraksts vairs neeksistētu. "Mēs strādājam patiesībā mīnusos," piebilda Gabranovs.

Viņš norādīja, ka sāpīgs jautājums ir arī žurnālistu atalgojums. "Žurnālisti šobrīd domā labāk strādāt bērnudārzā, nekā būt par žurnālistu," sacīja Gabranovs, piebilstot, ka atalgojumu starpība Latgalē ir ļoti liela.

Latgales Reģionālās televīzijas žurnāliste Ausma Sprukte-Kozule diskusijā norādīja, ka, runājot par SIF un MAF atbalstu, televīzijā katrs pavasaris tiek gaidīts ar bažām - vai tā varēs turpināt strādāt tādā pašā sastāvā kā līdz šim, vai ar kādu būs jāpārtrauc darba attiecības.

Viņa arī akcentēja, ka jauno speciālistu piesaiste ir sarežģīta arī tāpēc, ka nav skaidrs, kas viņu sagaidīs pēc gada.

Līdztekus Sprukte-Kozule ierosināja, ka projektu konkursus būtu jāizsludina nevis uz gadu, bet uz trīs, pieciem gadiem, reizi pusgadā izvērtējot medija veidoto saturu, un, ja tas ir izdevies, tad atbalstu turpināt.

KM informē, ka, lai saņemtu ministrijas piedāvāto atbalstu, no reģionālajiem medijiem tiks sagaidīts, ka to saņemtā valsts atbalsta intensitāte pret apgrozījumu katru gadu samazināsies, tiek ierobežots finansējums, ko reģionālie mediji var saņemt no pašvaldības un atklāti tiek publicēts no publiskā sektora saņemtais finansējums, tie atklāti publicē informāciju par saviem īpašniekiem, kā arī ir Latvijas Mediju ētikas padomes biedri. Papildus tiktu veikts arī kvalitātes novērtējums.

Kultūras ministre Agnese Lāce (P) diskusijā uzsvēra, ka 2025.gada valsts budžeta kontekstā KM informatīvās telpas stiprināšanai aicinājusi piešķirt papildu finansējumu prioritārajos pasākumos.

Kokale informē, ka tuvākajās nedēļās KM ar mediju nozares pārstāvjiem un citām institūcijām sāks darbu pie MAF institucionālā atbalsta mehānismiem.