Teātra festivālā "Aspazija - drāmas karaliene" pirmo lasījumu piedzīvos nepublicēta Aspazijas luga

Muzejā norāda, ka literārais darbs gadu desmitus ir nogulējis aizmirstībā dzejnieces arhīvā. Lugā, kas stāsta par latviešu cīņu pret iebrucējiem, Aspazija uzdod jautājumu, vai aizvien uzvar tas, kas stiprāks, vai ne tas, kas viltīgāks un gudrāks.

Tiek uzskatīts, ka Aspazija dzīves laikā sarakstījusi 14 lugas, no kurām kritikas visaugstāk vērtētās ir "Sidraba šķidrauts", "Vaidelote" un "Zaudētās tiesības", norāda muzejā. Pēc Aspazijas pārcelšanās uz dzīvi Dubultos 1933.gada vasarā presē parādījās vairākas publikācijas, kurās Aspazija žurnālistiem stāsta par dažādām dramaturģiskajām iecerēm un darbu pie tām. Oficiāli pārcelšanās gadā sarakstītā "Velna nauda" tika uzskatīta par pēdējo dzejnieces lugu.

"Izrādās, ka ir vismaz vēl viena. Aspazijas mājai ar Latvijas Nacionālā rakstniecības un mūzikas muzeja Krājuma izpētes nodaļas palīdzību ir izdevies tikt pie nepublicētās dzejnieces drāmas 12 ainās "Imanta ausma"," informē muzejā.

Meklējumiem par pamatu kalpoja literatūrzinātnieces Saulcerītes Vieses 1986.gadā izdotajā apcerējumā par Aspazijas drāmām pieminētā nepublicēta luga "Imanta", "kas mākslinieciski izstrādāta visai maz". Viese "Imantu" piemin arī 1990.gada publikācijā "Karogs", jau atklājot pilno nosaukumu "Imanta ausma" un to, ka darbu "var uzskatīt par gandrīz pabeigtu".

"Meklējām tālāk, un Nacionālā rakstniecības un mūzikas muzeja Krājuma izpētes nodaļas vadītāja Zanda Šumska Aspazijas fondā atrada gan rokrakstā, gan jau pārdrukātu iesējumā lugu ar nosaukumu "Imanta ausma"," skaidro Aspazijas mājas pārstāve Dace Kaukule.

Viņa pauž, ka drāma ir pabeigta, bet, izlasot lugu, varot saprast, kāpēc literatūrzinātniece tajā laikā bija tik piesardzīga un kāpēc šī luga tik daudzus gadus "it kā neeksistēja". "Tur ir daudz sarkanbaltās krāsas un rūgts pravietojums tiem, kas darīs pāri latviešiem," atzīst Kaukule.

Drāma "Imanta ausma" stāsta par bīskapa Alberta un Zobenbrāļu ordeņa ienākšanu Latvijā, virsaišiem Kaupo, Imantu, abu mīļoto sievieti Aivu un viņu izvēlēm. Virsaiša Kaupo tēlu dzejniece ir izstrādājusi visrūpīgāk un viņa Kaupo neredz kā nodevēju.

Literatūrzinātniece Gundega Grīnuma atzīst, ka būtu vajadzīga teksta analīze, lai saprastu, kā te darbojies "savienoto trauku princips", jeb cik daudz tas ir Aspazijas, cik Raiņa darbs.

Pagaidām nav zināms precīzs laiks, kad luga sarakstīta, bet tie varētu būt pagājušā gadsimta trīsdesmitie gadi.

Jau ziņots, ka šovasar Jūrmalā notiks teātra festivāls "Aspazija - drāmas karaliene".

Latviešu literātei un sabiedriskās domas veidotājai Aspazijai (1865-1943) 16.martā apritēja 160.gadskārta. Viņas dzimšanas dienas mēnesī Jūrmalā jau ir notikuši vairāki pasākumi.

Savukārt no 9.jūnija līdz 15.jūnijam Aspazijas māja kopā ar Jūrmalas kultūras iestādēm rīkos teātra festivālu, kurā Aspazijas lugas vai to fragmentu iestudējumi, interpretācijas un lasījumi izskanēs no tradicionālām un netradicionālām skatuvēm gan profesionāļu, gan amatierteātru izpildījumā.