Brīvdabas muzejā atklās dievturības simtgadei veltītu izstādi

Svinot dievturības vārda simtgadi, Latvijas Dievturu sadraudze sadarbībā ar muzejiem un izstāžu zālēm piedāvā ceļojošo izstādi “Latviskās dzīvesziņas dievestība tautas vēsturē. Dievturībai – 100”, kas brīvdabas muzeja izstāžu zālē būs pieejama no silu (9.) mēneša 19.dienas (19. septembra) plkst. 15.00, kad norisināsies tās atklāšana, līdz veļu (10.) mēneša 28.dienai (28.oktobrim). Izstāde atklāj dievturības vēsturi un ļauj apskatīt Sadraudzes sarūpētos nacionālos dārgumus no Latvijas muzeju krātuvēm.

“Izstādes mērķis ir iepazīstināt ar dievturu izkopto latviskās dzīvesziņas garīgo mantojumu un tradīcijām. Tā aptver latviskās dzīvesziņas dievestības sešus posmus tautas vēsturē, atklājot personības un viņu veikumu – tostarp arī to, kas labi pazīstams un iemīļots, nezinot, ka nācis no dievturiem; aicina dalīties liecībās par savu un savu tuvinieku saskarsmi ar dievturību un dievturiem; iezīmē dievturības vietu Latvijā un pasaulē, rosinot turpināt iepazīt gan dievturību un tās līdzinieces – citas etniskās reliģijas –, gan mūsu kultūrvēsturisko mantojumu; kā arī ceļ latviešu pašapziņu par to, ka “viņiem ir sava, no aizmūžiem nākoša Dieva atskārsme, sava, ne no viena nepatapināta reliģija,” ko jau 100 gadus pazīst ar dievturības vārdu,” stāsta izstādes kurators Uģis Nastevičs.

Izstāde notiek veļu laikā, un tā ir papildināta ar vairāk nekā divdesmit izstādes organizatoru izraudzītiem brīvdabas muzeja krājuma priekšmetiem, kas saistīti gan ar latviešu pasaules redzējumu, gan latviskās dzīvesziņas gadskārtas un dzīves godu norisēm. Brīvdabas muzejā savulaik norisinājies gan Brīvības daudzinājums, kurā pēc neatkarības atjaunošanas pirmo reizi vienkopus pulcējās trimdas un pašmāju dievturi, gan vairākas vedības un citi dievturu sarīkojumi, norāda muzeja pārstāvji.

Izstādes laikā notiks arī izglītojošas lekcijas. Izstādes atklāšanas pasākumu 19.septembrī plkst.15.00 papildinās dievtures Linda Skoromko lekcija “Atgriešanās pie saknēm. Cerokšļa atziņu aktualitāte mūsdienās”, savukārt 27.septembrī, kad brīvdabas muzejā visas dienas garumā svinēs Miķeļdienu, un 25.oktobrī plkst.13.00 izstādes kurators Ph.D., Mg. paed. Uģis Nastevičs vadīs divas lekcijas – “Dievturu laikskaite un gadskārta” un “Mezglu raksti – zudusī latviešu valodas rakstības sistēma” – un radošās aktivitātes, kurās ikviens interesents varēs izmēģināt iesiet mezglu rakstus. 11.oktobrī plkst.13.00 kokļu meistars Rihards Valters skaidros “Mītu par pirmo kokli” un dievturu dižvadonis un dizainers M.des. Andrejs Broks runās par “Saules rotāšanās simboliku Dainās un latviskajā dievestībā”, 18.oktobrī plkst.13.00 dievturu goda dižvadonis un semiotiķis Mg. art. Valdis Celms vadīs lekciju “Latvju raksts un zīmes kā baltu tradīcija, simbolu pieraksta sistēma un kultūras atjaunotne”, bet 25.oktobrī plkst.13.00 Jānis Kušķis – “Tradicionālo reliģisko priekšstatu liecības Latvijas arheoloģiskās izpētes materiālos”.

Līdzās planšetēm ar attēliem un tekstiem uz galdiem un vitrīnās izvietoti eksponāti – lielākā daļa no tiem aptaustāmi, tostarp Latvijas muzejos aplūkojamu vēsturisku priekšmetu kopijas un modeļi, atvieglojot satura uztveramību neredzīgajiem viesiem –, un papildus paplašinātais saturs viedtālruņos pieejams caur kvadrātkodiem.

Izstādi sarūpējuši kurators Ph.D., Mg.paed. Uģis Nastevičs sadarbībā ar Latvijas Dievturu sadraudzes dižvadoni un dizaineru M.Des. Andreju Broku, konsultanti: Latvijas Dievturu sadraudzes valde, Vecajo padome, savieši un savietes, kā arī muzeju krājumu glabātāji. Muzeju dārgumus ciparojis, apstrādājis un taktilos modeļus veidojis apgāds “Puzuri”. Saturu Braila rakstā sarūpējusi Latvijas Neredzīgo bibliotēkas Braila un pielāgotās drukas nodaļa, vēsta muzeja pārstāvji.