Koncertmeistare Magdalēna Geka: Nevajag spiest un forsēt, bet vienkārši darīt to, kas patīk Apriņķis.lv
- Autors: "Kodols"
Foto - A. Zeltiņa
Šo piektdien, 12.septembrī, Latvijas Universitātes Lielajā aulā divdesmitās jubilejas sezonu aizsāks Valsts kamerorķestris “Sinfonietta Rīga”. Koncertprogrammas dominante – vācu romantisma laikmeta ģēnija Roberta Šūmaņa Ceturtā simfonija, ko kamerorķestra sniegumā klausītājiem būs iespēja novērtēt pirmo reizi. Kopā ar pasaulslaveno ukraiņu vijolnieku, kādreizējo rīdzinieku un vijoļspēles pedagoga Romāna Šnē audzēkni Vadimu Gluzmanu orķestris atskaņos Leonarda Bernstaina “Serenādi” (Pēc Platona “Dzīru” motīviem). Savukārt kā lirisks atvadu sveiciens īsajai Baltijas vasarai koncertā iemirdzēsies mūžīgā skaistuma manifests – Gustava Mālera “Adagietto” no komponista Piektās simfonijas.
Raksturojot “Sinfonietta Rīga” jubilejas sezonas ievadkoncertu, Šnē atklāj: “Ar Šūmaņa Ceturto simfoniju esam noslēguši visu klusā un savpatā vācu ģēnija simfoniju ciklu. Mazākā sastāvā, bet vienlaikus (un varbūt tieši tāpēc) panākot viņa mūzikas izteiksmē daudz vairāk smalkuma un intimitātes. Tam iepretim likta amerikāņu diriģenta un komponista Leonarda Bernstaina “Serenāde”, kas pilna dzīvas vitalitātes, kaislību, un tā vien šķiet, ka, atskaņojot šo mūziku, mums līdzās nostājas pats mūžam enerģijas pilnais un dzīvi dievinošais šīs mūzikas autors.”
Atbildes uz “Kodola” ekspresjautājumiem sniedza Valsts kamerorķestra “Sinfonietta Rīga” koncertmeistare Magdalēna Geka.
Kas ir ekstrēmākais, ko dzīvē esat darījusi?
Pārcelties uz Parīzi vienai pašai 16 gadu vecumā ar aptuveni 150 eiro kabatā, lai mācītos pie meistarklasēs iepazītas skolotājas. Izdzīvošanai internetā biju atradusi ģimeni ar trīs bērniem, kam vajadzēja aukli. Paralēli arī mācījos vidusskolā tālmācībā. Pirmo gadu Parīzē maz gulēju, bet laimīgā kārtā nekas nenogāja greizi.
Viens no aizkustinošākajiem brīžiem dzīvē?
Mani ļoti aizkustina mazi suņuki… un vēl arī skaista mūzika, piemēram, Ravēla klavierdarbi, kuru neiedomājamās harmoniskās krāsas var baudīt vēl un vēl. Vai arī publikas stāsti par to, kā viņus ir aizkustinājis koncerts, kad nogurusi iznāku no kulisēm pēc koncerta.
Kas jūs iedvesmo darbam?
Dabas skati, mākslas izstādes un, protams, mani lieliskie kolēģi.
Jūsu veselīgie ieradumi?
Ikdienas līdzsvara un labas pašsajūtas meklējumos jau vairākus gadus aktīvi sportoju, bez tā vairs nevaru iedomāties savu dzīvi. Dzeru tikai bezkofeīna kafiju, nesen atmetu arī smēķēšanu, cenšos ēst pēc tā sauktās glikozes revolūcijas ieteikumiem. Laikam kļūstu par ļoti veselīgu cilvēku.
Jūsu kaitīgie ieradumi?
Diemžēl esmu liela saldummīle, tāpat man garšo labs vīns, un vasaras es nevaru iedomāties bez “Aperol Spritz”. Šis ir nākamais veselīgā dzīvesveida darbalauks.
Vērtīgākā atziņa, ko dzīves laikā esat guvusi?
Nevajag spiest un forsēt, bet vienkārši darīt to, kas patīk, sagādā prieku un nāk dabiski. Viss notiks tā, kā tam ir jānotiek.
Grāmata vai filma, ko ieteiktu citiem?
Haruki Murakami “Aitas medīšanas piedzīvojumi”, bet pēdējā laika brīnišķīgākā grāmata bija Joahima Meierhofa “Ak, šī plaisa, sasodītā plaisa”.
Kādu mūziku klausāties?
Protams, klasisko. Bet man patīk arī džezs un alternatīvais roks jeb indīroks.
Jūsu neprātīgākais, spontānākais pirkums?
Es kaut kā ļoti ātri vienmēr esmu izvēlējusies savas vijoles – dažas stundas vai dienas, un, jā, es to pērku. Citi izmēģina simtiem instrumentu, man parasti pietiek ar diviem trim.
Vieta un laiks, kurā gribētu dzīvot?
Es domāju, starp abiem pasaules kariem, jo tajā laikā tika radīta māksla un mūzika, kas man patīk vislabāk.