Jūrmalas vēsturiskās arhitektūras balvai izvirzīti pieci finālisti; iespēja balsot par savu favorītu

No 2024.gadā ekspluatācijā nodotajiem 67 objektiem vēsturiskās arhitektūras balvai tika izvirzīti 13 vēsturiskās apbūves kritērijiem atbilstoši pretendenti. Izvērtējot saglabāto kultūrvēsturisko substanci, dekoratīvo un konstruktīvo elementu kvalitāti un to, cik harmoniski ēka iekļaujas apkārtējā vidē, žūrijas komisija, kuras sastāvā ir arhitekti, kultūras mantojuma eksperti un pilsētplānotāji, izvēlējās piecus finālistus.

Šogad par viskvalitatīvāk atjaunotajām atzītās ēkas pārstāv dažādus Jūrmalas arhitektūras laikmetus – no 19.gadsimta zvejnieku sētas līdz 20.gadsimta jūgendstila un nacionālā romantisma paraugiem, vēsta valstspilsētas administrācijā.

Uzvarētājus noteiks žūrijas komisija, savukārt iedzīvotāji aicināti balsot par savu favorītu Jūrmalas Kultūrtelpas un vides dizaina centra “Facebook” lapā līdz 24.septembrim, skatītāju balsojuma uzvarētājs iegūs balvu “Publikas simpātija”.

Uzvarētāji tiks paziņoti Jūrmalas vēsturiskās arhitektūras balvas pasniegšanas svinīgajā ceremonijā, kas norisināsies Jūrmalas Kultūrtelpas un vides dizaina centrā (JKVDC) 25. septembrī, Dubultos, Pils ielā 1. Jūrmalas vēsturiskās arhitektūras balva tiks pasniegta jau ceturto gadu.

Dzīvojamā māja Alfrēda Amtmaņa-Briedīša ielā 2, vietējās nozīmes arhitektūras piemineklis; arhitekts - Aigars Vilnītis. Viena no vēsturiskajām vasarnīcām, kas veidota jūgendstila ietekmē. Pēc vairākkārtējām pārbūvēm, ko ēka piedzīvojusi gan Latvijas brīvvalsts laikā 20.gs. 30.gados, gan padomju periodā, izdevies atjaunot tās vēsturisko apjomu ar poligonālo stūra torni kā galveno akcentu, stāsta valstspilsētas administrācijā.

Dzīvojamā māja 19.līnijā 1, valsts nozīmes arhitektūras piemineklis; arhitekti - Uģis Zābers (jaunbūve) un Andris Bērziņš (fasādes atjaunošana). Pēc Eižena Laubes (1880–1967) projekta būvētā ēka ir viena no Lielupes vēsturiskajām villām, kas apliecina būvniecības vērienīgumu 20.gs. 30.gadu Rīgas jūrmalā. Apmestā divstāvu koka ēka projektēta kā vasarnīca un ieturēta klasiskā stilistikā. Ēka paplašināta ar laikmetīgu piebūvi, neaizsedzot pamatēku.

Dzīvojamā māja Dzintaru prospektā 3 k-2, kultūrvēsturiski vērtīga, saglabājama ēka; arhitekte - Ilze Zbitkovska. Viena no trim Dzintaru koncertzāles tuvumā izvietotā pilsētbūvniecības ansambļa ēkām, kas savas atrašanās vietas dēļ pilsētas vides kontekstā ir īpaši nozīmīga. Veiksmīgi saglabāts telpiskais risinājums ainavā un būvapjoma kompozīcija, kas raksturo kvartāla vēsturisko apbūvi, stāsta valstspilsētas administrācijā.

 

Dzīvojamā māja Kaugurciema ielā 65, kultūrvēsturiski vērtīga, saglabājama ēka. Ar niedru jumtu segtā koka guļbūve jau kopš 1868.gada atrodas zvejnieku sētā jūras malā un iemieso senā zvejnieku ciema pievilcību un vēsturi. Tā demonstrē tautas celtniecības būvtradīcijas un stāsta par dzimtas spēku. Ļoti nozīmīgs ir vēsturiskā labiekārtojuma kopums, kas rada iespaidu par vienotu zvejnieku sētu ar vēsturisko aku, zedeņu sētu, vienota stila palīgēku.

 

Dzīvojamā māja Rēzeknes pulka ielā 20 k-1, kultūrvēsturiski vērtīga, saglabājama būve; arhitekte - Marina Mihailova. 1926.gadā celtā pansija ar asimetrisku apjomu, bagātīgu fasādes dekoratīvo elementu klāstu un nacionālā romantisma iezīmēm. Ar atjaunoto vēsturisko fasādi saplūst jaunais apjoms, ko sedz analoga koka apdare, turpinot vairāk nekā pirms simts gadiem radīto.