Menu

 

Sācies gada balvas "Kilograms kultūras 2025" rudens balsojums

  • Autors:  Apriņķis.lv
Foto - arhīvs Foto - arhīvs

17.septembrī sācies Latvijas Sabiedriskā medija (LSM) gada balvas kultūrā “Kilograms kultūras 2025” rudens balsojums. Tas būs aktīvs līdz 28.septembra plkst.23.59 Sabiedriskā medija portālā LSM.lv, informē medija pārstāvji. “Kilograms kultūras” balvas nominantus izvirza Latvijas Sabiedriskā medija kultūras jomas profesionāļu žūrija, taču gala lēmumu pieņem tikai un vienīgi skatītāji un klausītāji, balsojot trīs balsojumos – pavasara, rudens un ziemas.

“Saraksts ir raibs, neviendabīgs un pat pārsteidzošs – gluži kā mūsu kultūras vasara, kurā iezīmējas notikumi, kas atšķiras no ierastā aktīvās sezonas ritma. Tie ir krāsaini, daudzveidīgi un nereti norisinās neparastās kultūrtelpās vai brīvdabā. Īpaši izceļas monumentāli mūzikas notikumi, kuru centrā šovasar, protams, ir XIII Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētki,” uzsvēra, raksturojot vasaras kultūras notikumu daudzveidību, Latvijas Televīzijas Kultūras redakcijas vadītāja Ieva Rozentāle.

Žūrija balsojumam izvirzījusi kandidātus desmit kategorijās – “Mūzika”, “Kino”, “Teātris”, “Vizuālā māksla”, “Literatūra”, “Popkultūra”, “Starts”, “Mantojums”, “Pārsteigums” un “Notikums”. No katras tikai vienu darbu, kas saņems lielāko sabiedrības atbalstu, izvirzīs fināla balsojumam. Balsot iespējams vienu reizi dienā (autorizējoties). Finālam izvirzītos darbus paziņos 30.septembrī, norāda LSM.

Balsojumam izvirzītie nominanti kategorijā “Mūzika”: Bendžamina Britena “Kara rekviēms” 8.maijā Rīgas Domā (diriģents Zbigņevs Graca), Georga Frīdriha Hendeļa opera “Flavio, langobardu ķēniņš” Latvijas Nacionālajā operā (režisors Makss Emanuels Cenčičs, diriģents Andris Veismanis), koncertizrāde “Nakts vēstules dejotājai” 18.jūnijā Rīgas cirkā (Elza Leimane, Matīss Čudars, Arve Henriksens, Anderss Jormins, Ivars Arutjunjans, Latvijas Radio koris, diriģents Kaspars Putniņš), Kristīnes Cīrules oriģinālmūzikas programma “Domu kontinenti” 30.maijā VEF Kultūras pilī ciklā “VEF Jazz Club” un Riharda Vāgnera operas “Parsifāls” koncertuzvedums 9.augustā koncertzālē “Cēsis” (muzikālais vadītājs un diriģents Tarmo Peltokoski).

Kategorijā “Kino” balsojumam izvirzīta animācijas filma “Dieva suns” (režisori Raitis Ābele un Lauris Ābele, studija “Tritone Studio”), dokumentālā filma “Haralds Sīmanis. Dziesminieks un jumiķis” (režisore un scenārija autore Dzintra Geka, studija “Sibīrijas bērni 2025”), dokumentālā filma “Rundāles pils dārzs. Četri gadalaiki” (režisore Linda Veinberga, scenārija autore Anete Lesīte, Latvijas Sabiedriskais medijs, Latvijas Televīzija).

Balsot kategorijā “Vizuālā māksla” var par Kristapa Ancāna un Paula Rietuma izstādi “Pavisam mazas svinības” (mākslas stacija “Dubulti”), Ivetas Vecenānes gobelēnu un Latvijas novadu meistaru segu izstādi “Pļava” Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejā (kuratores Rūta Rinka, Linda Rubena, Jana Vērdiņa), Edītes Pauls-Vīgneres izstādi “Maģiskais vīruss” Valmieras muzejā, Līgas Spundes izstādi “Vingrinājumu lauks” Laikmetīgās mākslas telpā “Tur” (kurators Edvards Shautens) u Artura Dimitera izstādi “Uzmanību! Uz ceļa strādā!” kultūras centrā “Siguldas devons”, kas veltīta Džemmai Skulmei, vēsta LSM.

Kategorijā “Teātris”: izrāde “Diena projām palēja” (Valmieras teātris, režisors un kustību mākslinieks Aigars Apinis), izrāde “Ha” (Ģertrūdes ielas teātris, režisore un izpildītāja Jana Jacuka), izrāde “Tagad Strenčos” (Valmieras vasaras teātra festivāls, radošā komanda “Orbīta”), muzikāla izrāde “Nazis sirdī iestrēdzis” (kultūras telpa “Hanzas perons”, aktieri Guna Zariņa un Gerds Lapoška).

“Literatūras” kategorijā balsošanai izvirzīta Litas Silovas monogrāfija “Pēclaiks” par Kārli Skalbi (izdevniecība “Dienas Grāmata”), Virdžīnijas Lejiņas romāns “Reizēm. Vienmēr. Nekad” (izdevniecība “Dienas grāmata”), Ligijas Purinašas dzejprozas krājums “Magnificat” (izdevniecība “Valodu māja”), Ilzes Jansones romāns “Pasaules troksnis” (izdevniecība “Dienas grāmata”), Jāņa Tomaša dzejas krājums “Maigajā cietumā” (izdevniecība “Pētergailis”).

Kategorijā “Popkultūra” iespēja balsot par grupas “Tesa” mūzikas albumu “Interval” (izdevniecība “My Proud Mountain”), Lauras Polences soloalbumu “Ancient Plastic Butterfly” (izdevniecība “LP Records”), dueta “Domenique Dumont” albumu “Deux Paradis” un koncertu “Grīziņdārza” atklāšanā (izdevniecība “Antinote records”, Rīgas Mākslas nedēļas atklāšanas koncerts 30.maijā), grupas “Jaunība” albumu “Daži racionāli apsvērumi” (pašizdots), “Es esmu mode” (Latvijas Mākslas akadēmijas modes skate Rīgas Kinostudijā, Reiņa Hofmaņa grāmata un Ivara Brauera filma, Latvijas Mākslas akadēmijas Dizaina nodaļa).

Nominanti kategorijā “Starts”: dzejniece Alise Bogdanova (debijas dzejoļu krājums “ne tev, zivs”, izdevniecība “Orbīta”), dzejnieks Kirils Ēcis (debijas dzejoļu krājums “te nu ir tā vasariņa”, izdevniecība “Neputns”), dzejnieks Reinis Pelle Karlsons (debijas dzejoļu krājums “Es aizgāju pēc piena un neatgriezos”, izdevniecība “Punctum”), Tenors Mārtiņš Šmaukstelis (debija Jūrmalas festivāla 16.jūlija koncertā “Dzimuši Latvijā”), kuratori Jānis Dzirnieks, Helvijs Savickis, Aleksis Luriņš (Pirmais Dagdas arhitektūras, mākslas un mūzikas festivāls), stāsta LSM pārstāvji.

Kategorijā “Mantojums” balsošanai izvirzīta Gunas Bīriņas monogrāfija “Ansis Rūtentāls. Ceļojums” (izdevniecība “Neputns”), Cēsu pils Ziemeļu torņa konservācija un ekspozīcija – lapidārijs (Cēsu viduslaiku pils, būvprojekta autors Artūrs Lapiņš, rekonstrukcijas zīmējumu autors Ilmārs Dirveiks), izstāde “Džemma” (Latvijas Nacionālais mākslas muzejs, kuratore Sandra Krastiņa), grupas “Pērkons” dubultā skaņuplate “Zibens pa dibenu” un “Mākslas darbi” (pašizdots), Edvardas Šmites monogrāfija “Aut Caesar, aut nihil. Artura Baumaņa gadījums” (izdevniecība “Neputns”).

“Pārsteiguma” kategorijā sacenšas Annas Auziņas dzejas krājums “Kāpostu zupa” (izdevniecība “Neputns”), Santas Bušs opusa “Mēness upes gaismas tuksnešu pusvārdos” pirmatskaņojums 7.maijā Rīgas Latviešu biedrības namā (“Trio Tresensus”, festivāla “Latvijas Jaunās mūzikas dienas 2025” atklāšanas koncerts), Aspazijas lugas “Imantas ausma” lasījums 14.jūnijā Aspazijas mājā Dubultos (lasīja Marija Linarte, pie klavierēm Evelīna Jēkabsone), Raimonda Paula džeza svītas pianista un komponista Uri Keina interpretācijā 7.jūnijā kultūrtelpā “Hanzas perons” pasākumu ciklā “Brīnumu laukums” (Uri Keina trio un saksofonists Kārlis Auziņš).

Savukārt kategorijā “Notikums” var balsot par diriģenta Andra Nelsona un Bostonas simfoniskā orķestra koncertu 11. un 12.maijā Latvijas Nacionālajā operā un baletā, dziedātājas Elīnas Garančas solokoncertiem Latvijā (koncerttūre ar soloprogrammu “Veltījums” Latvijas koncertzālēs), XIII Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētkiem 5.–13. jūlijā Rīgā, grupas “Prāta vētra” koncertiem “Pirmās dienas tūrē” (koncerti Jelgavā, Valmierā, Ventspilī, Daugavpilī, Rīgā) un notikumiem “Lidija 100” par godu Lidijas Doroņinas-Lasmanes 100. jubilejai (izstāde un koncertuzvedums Latvijas Nacionālajā bibliotēkā, ekumeniskais dievkalpojums Rīgas Domā pasākumu ciklā “Lidijas vasara”).

Rudens balsojumam izvirzītie darbi Latvijas Sabiedriskā medija žūrijas redzējumā atzīti par oriģinālākajiem un kvalitatīvākajiem Latvijas kultūras notikumiem, kas tapuši no 2025.gada 1.maija līdz 31.augustam un ir cienīgi cīnīties par iespēju iegūt balvu “Kilograms kultūras”. Žūrijā darbojās Latvijas Televīzijas, Latvijas Radio un LSM.lv kultūras jomas profesionāļi – Latvijas Televīzijas Kultūras redakcijas vadītāja Ieva Rozentāle, žurnālistes Lilita Eglīte, Daira Āboliņa un Henrieta Verhoustinska, redaktors Aigars Bumburs, Latvijas Televīzijas raidījuma “Kultūrdeva” producents un mūzikas žurnālists Kaspars Zaviļeiskis, LR3 “Klasika” direktore Gunda Vaivode un žurnālisti Orests Silabriedis, Liene Jakovļeva, Anete Ašmane-Vilsone, LSM.lv kultūras redaktore Liene Millere.

“Kilograms kultūras” ir LSM apbalvojums kultūras jomā, kas apliecina Sabiedriskā medija aktīvu līdzdarbību Latvijas kultūras dzīves procesos. Tradīcija aizsākta 2012.gadā, kad balvas pasniedza par spilgtākajiem 2011.gada kultūras notikumiem, norāda LSM pārstāvji.

atpakaļ uz augšu

Jūs varat autentificēties ar Apriņķis.lv vai kontu.