Atzīmējot dzejnieka Knuta Skujenieka 89.gadskārtu, Salaspilī aizvadīta Knuta diena

Atmiņas un pārdomas raisīja lietuviešu režisores un producentes, Lietuvas Literatūras un folkloras institūta pētnieces Viktorijas Jonkutes veidotās dokumentālās filmas “Tuvāk zemei, viņpus upes / Arčiau žemes anapus upes” pirmizrāde Latvijā. Lai arī filma uzņemta 2018.gadā, Salaspilī tā tika izrādīta pirmo reizi. Filmas galvenie varoņi – divi draugi, savas zemes uzticami patrioti – Knuts Skujenieks un lietuvietis Vlads Brazjūns. Tā veidota kā dialogi.

Ar dzejnieku stāstīto atklājas gan interesantas pierobežas novadu sadzīves ainas, gan vēsture. Abi pieskaras mūžīgajam un mainīgajam upes, tautas un cilvēka liktenī. Dzejniekus kopā saveda dziļa interese par valodu, literatūru un baltu tautu kultūras vērtībām. Knuta bērnība un tīņa gadi pagāja leišmalē, vecvecāku ģimenes mājās “Mūru dzirnavās” Kurmenē. Saikne ar zemi un ļaudīm pāri upei Knutam aizsākās agrā bērnībā un turpinājās līdz mūža nogalei, norāda I.Zariņa.

Jēkabpils Tautas nama kapelas “Kreicburgas ziķeri” dziesmu tilts savienoja pagātni un šodienu. Aigars Godiņš un domubiedri atskatījās laikā, kad kopā ar Knutu Skujenieku izbraukāta visa Skandināvija un citas zemes, kad naktis pavadītas radošās sarunās un dienas koncertos. Tā realizētas muzikālas idejas un kopdarbs. Atmiņu vakarā lustīgās, arī smeldzīgās melodijās skanēja neliela daļa mūža garumā izdziedātas draudzības stāsts. Skanēja zviedru dziesminieka Karla Mikaela Belmana dziesmas un dāņu dzejnieka Bennija Andersena “Svantes dziesmas” Knuta Skujenieka atdzejā un Aigara Godiņa aranžijās, stāsta bibliotēkas pārstāve.