No 2027. gada kultūras nozarē pakāpeniski paaugstinās izdienas pensionēšanās vecumu un nepieciešamo stāžu

KM norāda, ka grozījumi sagatavoti, lai nodrošinātu izdienas pensiju sistēmas ilgtspēju un mazinātu nevienlīdzību starp dažādu nozaru darbiniekiem. Tie attiecas uz valsts un pašvaldību profesionālo orķestru, koru, koncertorganizāciju, teātru un cirka māksliniekiem, tostarp baleta māksliniekiem.

Likumprojekts paredz, ka no 2026. gada 1. janvāra mainīsies pensiju aprēķina un izmaksas kārtība, savukārt no 2027. gada 1. janvāra minimālais izdienas pensionēšanās vecums un nepieciešamais stāžs tiks pakāpeniski palielināts par pieciem gadiem - par sešiem mēnešiem katru gadu.

Pensijas aprēķinā tiks ņemts vērā 120 mēnešu jeb desmit gadu darba samaksas periods, kas beidzas divus mēnešus pirms atbrīvošanas no amata, un minimālais pensijas apmērs noteikts 45% apmērā no vidējās algas, kas ir par desmit procentpunktiem mazāk nekā līdz šim.

Tiesības uz izdienas pensiju saglabāsies personām, kuras līdz 2026. gada 31. decembrim jau būs ieguvušas šīs tiesības vai saņems izdienas pensiju. Tāpat tās tiks saglabātas māksliniekiem, kuru izdienas stāžs 2027. gada 1. janvārī pārsniegs 15 gadus - viņiem pensijas aprēķins un vecuma slieksnis paliks līdzšinējais, taču aprēķinā vairs netiks ņemti vērā pēdējie divi mēneši pirms darba attiecību izbeigšanas. Savukārt tiem, kuru stāžs būs mazāks par 15 gadiem, gan stāžs, gan pensionēšanās vecums palielināsies pakāpeniski - par sešiem mēnešiem ik gadu līdz piecu gadu pieaugumam.

Grozījumi paredz arī vairākus tehniskus precizējumus. No profesiju uzskaitījuma svītrots vārds "dresētājs", ņemot vērā dzīvnieku izmantošanas aizliegumu cirka izrādēs, savukārt nesaņemto pensiju un apbedīšanas pabalstu turpmāk varēs saņemt arī persona, ar kuru pensijas saņēmējam ir reģistrēta partnerība.

KM atzīmē, ka no 2011. līdz 2024. gadam izdienas pensiju saņēmēju skaits valstī pieaudzis par 69,2%, sasniedzot 12 176 personas, bet valsts izdevumi šim mērķim gandrīz trīskāršojušies - līdz 115,9 miljoniem eiro gadā.

Kultūras nozarē izdienas pensiju šobrīd saņem 208 personas jeb nepilni 2% no visiem saņēmējiem, un vidējais pensijas apmērs ir 761 eiro. Kopējie valsts izdevumi kultūras darbinieku izdienas pensijām veido aptuveni 1,8 miljonus eiro gadā jeb 1,5% no kopējā izdienas pensiju izmaksu apjoma valstī.

Valsts kancelejas direktora vietnieks Pēteris Vilks valdības sēdē norādīja, ka vienīgais, kas kultūras jomā ir pārskatīts, attiecas uz izdienas stāža un izdienas vecuma palielinājumu aktieriem, proti, aktieriem izdienas vecums palielināts līdz 58 gadiem, bet stāžs palielināts par pieciem gadiem. Viņš uzsvēra, ka nav veikta profesiju pārskatīšana un neviena profesija nav izslēgta no izdienas pensiju saņēmēju loka.

Kultūras ministre Agnese Lāce (P) skaidroja, ka likumprojekta sagatavošanas procesā kopā ar nozares pārstāvjiem bija iespēja detalizēti izdiskutēt priekšlikumus. Viņa norādīja, ka kultūras nozarē ir viens no mazākajiem izdienas pensiju saņēmēju skaitiem, jo daudzi, kas formāli kvalificējas šai pensijai, to faktiski neizmanto, un kopējā fiskālā ietekme ir salīdzinoši neliela.

"Protams, mēs saprotam, ka bija nepieciešams izvērtēt un salāgot prasības. Tādēļ tika samazināts izdienas pensiju apjoms un mainīta to aprēķināšanas kārtība. Pie esošā atalgojuma tas nozīmē, ka kultūras nozarē izdienas pensijas turpmāk būs mazākas. Tāpat šīs pensijas tiks pārtrauktas līdz ar vecuma pensijas iestāšanos," atzīmēja Lāce.

Viņa piebilda, ka izmaiņas paredz arī izdienas stāža palielināšanu aktieriem. Kultūras ministre klāstīja, ka izmaiņu sagatavošanas gaitā KM iepazinusies ar iebildumiem. Viņa norādīja, ka viens no Latvijas Darba devēju konfederācijas rosinājumiem bija iespēja aizstāt pašreizējo sistēmu ar specifisku fondu vai iemaksām trešajā pensiju līmenī.

"Šādu risinājumu esam aprakstījuši anotācijā, taču tas prasītu lielākus finanšu līdzekļus nekā esošā sistēma. Ņemot vērā aprēķinu samazinājumu, paredzams arī fiskāls ieguvums no grozījumiem, ko šobrīd esam izstrādājuši," sacīja Lāce.

Viņa akcentēja, ka ilgtermiņā Latvija varētu atteikties no izdienas pensiju sistēmas kultūras jomā pavisam, taču tam būtu jāparedz jauns mehānisms, kā tas ir citās Eiropas valstīs. Tas varētu būt mākslinieku apdrošināšanas fonds.

Ministru prezidente Evika Siliņa (JV) atgādināja kultūras ministrei, ka valdības pieņemtajā lēmumā bija paredzēts KM izvērtēt tās profesionālās kategorijas, kurām izdienas pensijas vairs nebūtu piešķiramas.

"Es saprotu ideju par iespējām domāt par trešā pensiju līmeņa iemaksām, taču līdz likumprojekta otrajam lasījumam KM vēl ir iespēja šo jautājumu izvērtēt. Kultūras darbinieku definīcija patlaban neatbilst tam, kādas profesijas kopumā ietilpst izdienas pensiju sistēmā," uzsvēra premjere.

Siliņa norādīja, ka valsts pakāpeniski atsakās no izdienas pensiju piešķiršanas personām, kuru darbs nav tieši saistīts ar valsts dienesta funkcijām un drošības nodrošināšanu. Viņa skaidroja, ka izdienas pensiju būtība ir saistīta ar valsts dienestu, operatīvo darbu, militārajiem un iekšlietu dienestiem vai drošības struktūrām, taču kultūras darbinieku jautājums būtu jārisina citādāk.

Viņa norādīja, ka KM patlaban nav pilnībā izpildījusi valdības uzdevumu, tādēļ līdz otrajam lasījumam būtu jāatrod precīzāks risinājums. Pēc Siliņas paustā, arī sabiedrībai ir grūti saprast, kāpēc dažās nozarēs šīs pensijas saglabājas, piemēram, Ārlietu ministrija ir piedāvājusi nākotnē no izdienas pensiju sistēmas izslēgt diplomātus, lai gan ārlietu dienests daļēji pilda drošības funkcijas. Viņasprāt, līdzīgi būtu jāvērtē arī kultūras joma. Ministru prezidente sagaida, ka līdz otrajam lasījumam KM piedāvās risinājumu.