Mūziķis Jānis Stībelis: Mani vienmēr interesē, kurp mūzika aizvedīs Apriņķis.lv
- Autors: "Kodols"
Foto – Māris Bartulāns
Mūziķis Jānis Stībelis ir izdevis singlu “Mans draugs”, kas tapis sadarbībā ar dziedātājiem Laimu Vaikuli, Normundu Rutuli un Intaru Busuli. Dziesmas mūzikas un vārdu autors ir viņš pats, un tai tapis arī video. Dziesma skanēs arī mūziķa jubilejas koncertā 14. novembrī VEF Kultūras pilī.
Dziesma “Mans draugs” ir sirsnīgs veltījums draudzībai – tiem cilvēkiem, ar kuriem kopā esam gājuši cauri dažādiem dzīves notikumiem, un arī tiem, kuru vairs nav ar mums. Dziesmas vēstījums ir vienkāršs, bet ļoti personīgs: lai kur dzīve mūs aizvestu, vislabākā vieta, kur satikties ar draugiem, vienmēr būs mājas – Latvija.
“Draudzība ir tāda lieta, kurai ir jāiztur laika pārbaude. Ja draugi ar laiku nepazūd, ja viņi joprojām ir līdzās – tā ir īsta draudzība. Šo dziesmu rakstīju, lai mums būtu, ko kopā nodziedāt, kad satiekamies koncertos – lielos vai mazos. Lai mums ir viena dziesma par draudzību,” stāsta Jānis Stībelis.
Draugu un mūziķu lokā Jānis Stībelis svinēs savas radošās darbības retrospekciju jubilejas koncertā, kurā skanēs dziesmas no visiem desmit viņa solo albumiem. Koncertā būs arī jaunu un nedzirdētu dziesmu pirmatskaņojumi, kā arī īpaši viesi un sadziedāšanās ar publiku.
Kas ir ekstrēmākais, ko dzīvē esat darījis?
Ekstrēma situācija gadījās ceļojot – lidojot uz Izraēlu. Lidmašīnu sāka spēcīgi purināt, pilots kaut ko paziņoja savā valodā, un šķita, ka brīdi atrodamies brīvā kritienā. Visi pasažieri sāka kliegt, un sajūta bija tāda, ka vakars ir klāt…
Viens no aizkustinošākajiem brīžiem dzīvē?
Noteikti tas brīdis, kad sieva man dāvāja pirmdzimto dēlu. Tā sajūta, redzot mazo dzīvībiņu nākam pasaulē, ir neaprakstāma.
Kas jūs iedvesmo darbam?
Tas, ka man darbs nekad nav bijis tikai darbs – tā ir sirdslieta. Katru reizi, kad sēžos pie klavierēm vai veidoju aranžējumu, joprojām jūtu to pašu pirmatnējo saikni ar mūziku – zinātkāri un aizrautību. Mani vienmēr interesē, kurp šī mūzika aizvedīs. Tieši tāpēc es daru to, ko daru.
Jūsu veselīgie ieradumi?
Krosfits trīs četras reizes nedēļā un bokss reizi nedēļā.
Jūsu kaitīgie ieradumi?
Tādu, godīgi sakot, netrūkst. Man garšo labs vīns vai kokteilis, lai gan cenšos ievērot mērenību. Nesmēķēju un ar apreibinošām vielām neaizraujos, bet, kā jau visiem, reizēm gribas apēst kaut ko neveselīgu.
Vērtīgākā atziņa, ko dzīves laikā esat guvis?
Cenšos savas atziņas likt arī dziesmās. Viena no tām: ko sēsi, to pļausi. Kā tu izturies pret pasauli, tā pasaule izturas pret tevi. Ne vienmēr sanāk, bet cenšos dzīvot ar pozitīvu vēstījumu.
Grāmata vai filma, ko ieteiktu citiem?
Ieteiktu noskatīties opereti “Jautrā atraitne”, kas sarakstīta jau 1905. gadā. Mani fascinē, cik bagāta un eleganta bija tā laika kultūra, – šarms, ko, šķiet, esam mazliet zaudējuši. Mani ļoti interesē vēsture, tāpēc iesaku ikvienam, kam patīk vēstures elpa, noskatīties šo darbu.
Kādu mūziku klausāties?
Neierobežoju sevi ar vienu žanru vai izpildītāju. Ir periodi, kad klausos īru tautas mūziku vai klasiku – no baroka līdz Šostakovičam un Brāmsam. Tad atkal pievēršos 60.–70. gadu amerikāņu “Atlantic Records” soulmūzikai vai klasiskajam rokam no 70. līdz 90. gadiem.
Jūsu neprātīgākais spontānais pirkums?
Pirms apmēram piecpadsmit gadiem spontāni iegādājos ļoti dārgu uzvalku Amerikā – toreiz tas maksāja vairākus tūkstošus.
Vieta un laiks, kurā gribētu dzīvot?
Gribētu uz brīdi nokļūt 30. gadu Latvijā – sajust to latvisko gaisotni, kas valdīja līdz 1940. gadam. Tāpat Vīnes klasikas laiks, šarms, dzīves elegance – katra diena kā svētki. Arī renesanses laiks šķiet aizraujošs, bet tikai uz brīdi, jo, jāatzīst, dzīvojam ļoti interesantā laikā.