Mutvārdu vēsture kļūst rakstiska: Guntara Cerava "Traļmeistars" Apriņķis.lv
- Autors: Ilga Liepiņa
Ilustrācija - janisroze.lv
Guntara Cerava “Traļmeistars” lasītāju aizved gandrīz sešdesmit gadu tālā pagātnē uz visīstāko zvejnieku kolhozu Rīgas līča piekrastē.
Galvenie cieši saliedētās piejūras sabiedrības pastāvēšanas vaļi, šķiet, tajā ir zivis, vējš un alkohols – absolūti nešķirami, cits citu papildinoši elementi. Zivis kā visu vērtību esence, iztikas un labklājības garants, veiksmes rādītājs un valūta galu galā. Vējš kā viens no galvenajiem plānošanas, rīcības un izdošanās noteicējiem. Alkohols kā starpnieks, psihoterapeits un šķidrā valūta. Taču vīriem reti sanāk uzdziedāt “traļi vaļi”, jo gandrīz katra diena paiet smagā, lielākoties bīstamā darbā.
Tikpat cieša trīsvienība grāmatā ir neliela zvejas tralera apkalpe – stūrmanis Arnolds, mehāniķis Žanis un traļmeistars Raimonds, caur kura piedzīvoto un pārdzīvoto atklājas piejūras ģimeņu likteņu tīklojums. Iztikdami bez liekas jūtu izrādīšanas ikdienā, grūtā brīdī zvejnieki ir gatavi cits par citu cīnīties līdz galam.
Jūrnieku realitāti vislabāk parāda grāmatas norises vieta: sižeta pirmajā trešdaļā darbība notiek gandrīz tikai uz kuģiem, kur jācīnās ar viļņiem, vējiem, uz akmeņiem saplēstiem traļiem, tikai paretam nonākot krastā. Vēlāk sižets lasītāju aizved uz Roņu salu, kur latviešu traleris aizvelk līcī noklīdušu zvejas laiviņu ar diviem igauņiem, vēlāk seko brauciens uz Ventspili, kuras vide padomju laikos ir pilna ar neredzamu piesārņojumu, bet sabiedrība – tikpat neredzamiem čekistiem.
Lasot zvejas rīku, māju, vietu un ainavu aprakstus, fascinē precīzais detaļu atveidojums, kas ļauj iegūt ticamu tā laika nospiedumu, sākot ar smaržām un skaņām, beidzot ar cilvēku apģērbiem, mēbelēm, traukiem un materiāliem. Tik nevainojami izstrādāts darbības fons lasītājam liek nodomāt: vai tiešām nebūs pat mazākās kļūdiņas? Tomēr uz skolotājas galdiņa stāv “zila un sarkana tintnīca ar vairākām pildspalvām”. Bingo! Šie priekšmeti vēsturiski nav tikušies, jo tintnīcai vajadzēja spalvaskātus, bet pildspalvai – tintes pudelīti.
Latviešu mūsdienu literatūrai neparasti, ka vēstījums atklājas no īsteni vīrišķīga skatpunkta, lai gan sižetā bez daiļā dzimuma, protams, neiztiek. Galvenais varonis Raimonds, kurš ir ieskatījies Teiksmā, ar grūtībām apjauš un atklāj savas jūtas, izrādot tās galvenokārt darbos, taču ar īstu jūras vilka neatlaidību mērķi sasniedz.
Pats svarīgākais zvejnieku dzīves noteicējs ir un paliek jūra. Pat ja tā neredzami elpo aiz kāpas, turpina būt klātesoša gandrīz katrā cilvēku solī. Lai ko viņi būtu ieplānojuši – “jūra šodien domāja citādi”, un cilvēkiem nākas mainīt plānus.
Autoram izdevies patiess un pārliecinošs šī laikaposma atveidojums, kā arī pārliecinoši sanācis apgāzt tēzi, ka latviešiem it kā esot izbeigusies patiesi hemingvejiska “jūras literatūra”. Lūdzu – te būs!