Nonākšana ratiņkrēslā nereti tiek uztverta kā teju vai pasaules gals, taču, tiekoties ar ķegumiešiem Ralfu Ramani un viņa dzīvesbiedri Agiju Bogdanoviču un iepazīstot abu optimistisko skatījumu uz dzīvi, tā nebūt nešķiet, gluži pretēji – var tikai apskaust šo cilvēku piepildīto dzīvi un pozitīvo attieksmi gan pret sevi, gan citiem. Iespējams, tieši tas ļāva Ralfam nesalūzt, kad pirms 30 gadiem visu kājām gaisā sagrieza negadījums.
Dziesmu svētki nav iedomājami bez koru kopkoncerta Mežaparka Lielajā estrādē. Nākamvasar ar diviem XXVII Vispārējo latviešu Dziesmu un XVII Deju svētku lielkoncertiem atzīmēsim šo mūsu tautai tik nozīmīgo svētku 150 gadu jubileju. Uz sarunu aicinājām četru Vispārējo latviešu dziesmu svētku virsdiriģenti, Ogres novada un Ogres apriņķa koru virsdiriģenti, Ogres novada Kultūras centra sieviešu kora “Rasa” diriģenti un māksliniecisko vadītāju, Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas profesori, Triju Zvaigžņu ordeņa kavalieri Airu Birziņu.
Ikšķiliete Evija Krapse ir triju nu jau pieaugušu meitu mamma. No malas raugoties šajā dzīvespriecīgajā sievietē, nezinātājs nepateiks, cik milzīga ir viņas uzņēmība, rūpējoties par pastarīti Esteri, kura piedzima ar diagnozi, ko neviens vecāks savam bērnam nenovēlētu. Tikai pateicoties ģimenes un galvenokārt mammas neatlaidībai, daļēji arī sabiedrības atbalstam, neraugoties uz sākotnēji bezcerīgajām prognozēm, Estere pilngadībā iesoļoja, kā mēdz teikt, pati savām kājām.
Ja ģimenē ir invalīds, pārējie cenšas viņam maksimāli palīdzēt un atbalstīt. Lai arī cilvēka ar īpašām vajadzībām kopšana un uzmanīšana prasa papildu rūpes, veselajiem nav problēmu ar to tikt galā. Taču – kā ir situācijā, kad mājās ir divi invalīdi kā ogrēniešu Valentīnas un Pētera Zepu ģimenē?
Ar ogresgalieti Jeļenu Ūdri pirmo reizi tikāmies pirms nepilniem diviem gadiem, veidojot publikāciju par viņas tēva Antona Petkeviča gatavošanos 100. dzimšanas dienai. Uz tikšanos Jeļena jeb, kā pati saka, Lienīte atbrauc ar auto, dzīvespriecīga un enerģiska. Pamanu, ka viņas labā roka nefunkcionē – kā vēlāk atzīst Jeļena, darbojas tikai pirksti. Tās ir sekas pēc bērnu cerebrālās triekas, ar kuru uzņēmīgā sieviete sadzīvo visu mūžu, bet tas viņai nav liedzis īstenot sapņus un nejusties citādai.
Covid-19 pandēmija ir radījusi daudz jaunu sociālo fenomenu, no kuriem viens noteikti ir mēģinājums orientēties informatīvajā telpā, lai atšķirtu melus no patiesības. Ne vienmēr tas ir vienkārši, jo iedzīvotājiem nākas uzticēties vienam vai otram ekspertam, pašiem esot bez padziļinātām zināšanām, piemēram, medicīnā vai ķīmijā. Vienlaikus sabiedrības uztraukumu rada arī negodprātīgi mēģinājumi zem viltus ziņu izkārtnes palikt politiskajai varai neglaimojošu informāciju, kas savukārt nopietni apdraud vārda brīvības un demokrātijas procesus.
Aizvadītajā nedēļā atklāto Covid-19 gadījumu skaits turpina strauji pieaugt, sasniedzot jaunus rekordus.
Aptuveni 40% mājsaimniecību šajā apkures sezonā var saskarties ar problēmām samaksāt komunālos rēķinus, un runa nav tikai par trūcīgiem cilvēkiem – nabadzīgām daudzbērnu ģimenēm vai vientuļiem nestrādājošiem pensionāriem un invalīdiem – iedzīvotāju grupām, kas tradicionāli ir pašvaldību aprūpējamo lokā. Jaunie rēķini kā ļauns murgs tuvojas arī ekonomiski aktīvajām ģimenēm, kas līdz šim sevi uzdrošinājās uzskatīt par vidusslānim piederīgām.
Lai gan Ikšķiles novada dome Satversmes tiesā apstrīdēja novada pievienošanu Ogres novadam, tiesa lēma, ka Ikšķiles pievienošana Ogres novadam atbilst pamatlikumam. Savukārt Ikšķiles novada domes ieskatā Ikšķile tika pievienota Ogres novadam, pienācīgi neizvērtējot iespēju saglabāt to kā patstāvīgu novadu vai, ja tas nav iespējams, pievienot Salaspils novadam.
Tuvojoties gada nogalei, pašvaldības uzrunā savus iedzīvotājus, aicinot līdz 31. decembrim deklarēt attiecīgajā novadā vai pilsētā savu oficiālo dzīvesvietu. Tāpat kā nauda seko skolēnam, arī iedzīvotāju ienākumu nodoklis seko tā maksātājam. Un, jo vairāk iedzīvotāju deklarēti novadā, jo vairāk naudas ir novada pašvaldības budžetā, ko tā var tērēt iedzīvotāju labā. Atsevišķas pašvaldības apmaiņā pret deklarēšanos iedzīvotājiem piesola pat ļoti dāsnu labumu paketi – sākot no vietas bērnudārzā un beidzot ar atlaidēm slēpošanai.
Saulkrastu novads bija viens no tiem novadiem, kura robežas administratīvi teritoriālās reformas gaitā vairākkārt tika mainītas. Ideja par Skultes novada teritorijas pievienošanu apvienotajam Saulkrastu novadam tiesas ceļā tika apstrīdēta, un pēc Satversmes tiesas lēmuma Skultes pagasts šobrīd ir Limbažu novada sastāvā, savukārt Saulkrastu novada teritorijā iekļauts bijušais Sējas novads.
