Visā pasaulē turpina izplatīties dažādu veidu informācija par Covid-19 pandēmiju, tostarp dezinformācija, kas var nelabvēlīgi ietekmēt sabiedrības drošību, veselību un efektīvu krīzes pārvarēšanu, uzskata eksperti. Arī mūsu valsts informatīvā telpa ik dienas tiek pārplūdināta ar visdažādāko informāciju saistībā ar pandēmiju. Iedzīvotājiem kļūst aizvien grūtāk ieturēt tā dēvēto informatīvo higiēnu, turklāt apgrūtinoša kļūst arī oficiālās informācijas atsijāšana no viedokļiem, kas rezultātā var nozīmēt apgrūtinātu spēju sekot līdzi valdības noteiktajiem ierobežojumiem un oficiālajiem paziņojumiem.

Emigrācijas vilnis, kas Latvijas iedzīvotājus aizrāva svešumā divtūkstošo gadu sākumā, nu ir noplacis, un sācies pretējs process, ko īpaši sekmējis kovids. Tautieši atgriežas mājās, un Rīgas reģions ir tas pievilcīgākais, kur piezemēties uz palikšanu.

Rīgas Stradiņa universitātes pētījumā par iedzīvotāju informētību saistībā ar Covid-19 secināts, ka zināšanas par Covid-19 lielākajai daļai aptaujāto ir labas. Respondentu domas dalījās tikai attiecībā uz to, vai maskas lietošana pasargā no vīrusa. Līdzīgi domas dalījās arī jautājumā par to, cik bīstams Covid-19 ir maziem bērniem.

Jau pirmā Rīgas pilsētas un Pierīgas pašvaldību vadītāju tikšanās iezīmējusi gūzmu kopīgi risināmu problēmu un arī brīnišķīgu sadarbības iespēju, no kurām dažas jāizmanto jau ar termiņu “vakar”, citādi tiks zaudēti 300 miljoni eiro, ko Rīgas reģionam piešķir Eiropas Savienība kovidkrīzes seku pārvarēšanai. Vēl papildu motivācija sadarbībai ir administratīvi teritoriālā reforma.

Finanšu ministrijas iecere Covid-19 pandēmijas un priekšvēlēšanu solījumu radītos robus valsts budžetā aizpildīt ar pašvaldību naudu ir netaisnīga un kaitēs iedzīvotājiem. 2020. gads jau tāpat nav vienkāršs – kovids, krīze ekonomikā, administratīvi teritoriālā reforma, un te pēkšņi kā auksta duša brīdinājums par 10 procentu ieņēmumu konfiskāciju valdības labā. Un, jo trūcīgāka pašvaldība, jo neiespējamāk būs izpildīt saistības pret saviem iedzīvotājiem.

Jūlijs, augusts ir atvaļinājumu un ceļojumu laiks. Taču pandēmijas dēļ pat tuvējās ārzemes kļuvušas par sarežģītu ceļamērķi, nemaz nerunājot par tālākām valstīm. Tas izraisījis strauju pieprasījuma kāpumu iekšzemes tūrismā. Viesu nami un viesnīcas steidz lāpīt krīzes mēnešos gūtos robus savos kontos, un talkā nāk arī valsts. Bez vasarā uzkrātām rezervēm Latvijas ziemu viesmīlības nozarei nebūs vienkārši pārdzīvot.

Vai Carnikavas iedzīvotāji tagad kļūs par ādažniekiem? Vai stopiņieši kļūs par ropažniekiem? Vai Babītes iedzīvotāji būs ar mieru kļūt par mārupiešiem? Pieaugušie iedzīvotāji savu piederības izjūtu saglabās, bet vai to iemācīsies jaunā paaudze, kuras lietotajos dokumentos atsauces uz viņu dzimto vietu vairs nebūs.

Saeima pēdējā lasījumā pieņēmusi likumprojektu "Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likums", paredzot esošo 119 pašvaldību vietā izveidot 42. Liekas ir 77 pašvaldības. Taču svētki par šo politisko uzvaru Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā un partiju apvienības "Attīstībai/Par" birojos tiek svinēti pirms laika. Likums vēl nav stājies spēkā, un daži kvalitātes filtri tam vēl jāpārvar.